12 mazāk zināmi karmas likumi, kuri var palīdzēt dzīvot gaišāk  (1)

Kas ir karma? Sanskritā šis vārds nozīmē "rīcība". Rietumus karmas likuma ekvivalents ir Ņūtona likums – spēks, ar kādu divi ķermeņi iedarbojas viens uz otru, vienmēr ir vienādi pēc lieluma, bet vērsti pretējos virzienos. Kad domājam, runājam vai rīkojamies, mēs izmantojam savu gribasspēku. Un, kaut arī bieži to neapzināmies, jebkura darbība rada mums ciešanas, no kurām izvairīties nav iespējams. Kā tās samazināt un saglabāt sevī spēju priecāties par dzīvi? Par to stāsta karmas likumi.

Ko sēsi, to pļausi. Šis likums pazīstams arī kā Cēloņu un seku likums.

Ja vēlamies sasniegt laimi, mieru, mīlestību un draudzību, mums arī citiem jādāvā laime, miers un mīlestība un jābūt uzticamiem draugiem. Lai ko mēs darītu Visumam, tas mums vienmēr atbildēs ar to pašu.

Dzīve – tas nav tāpat vien. Tā prasa mūsu dalību un mūsu piepūli. Mes esam Visuma vienotā organisma daļa. Mūsu būtībai ir ne vien ārpuse, bet arī iekšpuse.

"Pareiza" iekšējā stāvokļa atslēga – neatkarība no apkārtējās pasaules. Esi pats un atrodies to cilvēku un lietu ielenkumā, kuras tiešām mīli un apzināti vēlies, lai tas viss būtu tavā dzīvē.

Tu nespēsi mainīt situāciju līdz brīdim, kamēr vispirms nepieņemsi to.

Ja mums ir ienaidnieki, bet mūsu tuviniekos – iezīmes un paradumi, kurus mēs neieredzam, tad labākais, ko varam darīt, ir – koncentrēties uz kaut ko citu. Biežāk domā nevis par ienaidniekiem, bet par draugiem. Un ne par to, ka vīrs rupji lamājas, bet par to, ka tu mīli viņu par viņa dzīvesprieku (vai ko citu).

Ceļš ir svarīgāks par mērķi. Pats galvenais personīgi priekš tevis – lai mainītos un augtu tu pats, nevis cilvēki, pilsētas vai tehnoloģijas ap tevi.

Mūsu dzīve un mums atvēlētais laiks – tas ir viss, kas mums patiesībā pieder. Ja mēs kaut ko mainīsim sevī un savās sirdīs, tāpat mainīsies mūsu dzīve.

Katru reizi, kad tavā dzīvē kaut kas notiek nepareizi, cēlonis slēpjas tevī pašā.

Pat tad, kad mēs darām to, ko uzskatām par nebūtisku, tas ir ļoti svarīgi. Tādēļ, ka visas lietas un parādības Visumā ir savstarpēji saistītas. Katrs solis provocē nākamo – tā veidojas paradumi. Lai darbs tiktu padarīts, kādam tas jāsāk.

Taviem pagātnes soļiem nav nozīmes, un tie nav analīzes vērti. Tu rīkojies tā, kā vajadzēja, vadoties pēc tās informācijas, kāda tev tobrīd bija.

Tu nevari domāt par divām lietām vienlaikus. Ja domas tavā galvā koncentrētas uz kaut kā svarīga meklējumiem vai garīgām vērtībām, tajā nav vietas alkatībai vai dusmām.

Ja tu kaut ko uzskati par patiesību, tad tev jābūt gatavam to demonstrēt ar savu pieredzi. Ja neesi gatavs – tātad tev ir tikai viedoklis, nevis zināšanas. Mēs zinām tikai to, ko esam uzzinājuši praksē.

Pagātnes analīze un nākotnes plāni novērš tavu uzmanību no tā, kas notiek tieši šeit un tagad. Vecās domas, vecie uzvedības modeļi un vecie sapņi traucē atrast kaut ko jaunu.

Vēsture atkārtosies tik ilgi, kamēr tu no tās negūsi mācības, kas liks tev izmanīt savu ceļu. Ir muļķīgi katru reizi darīt vienu un to pašu, bet gaidīt dažādus rezultātus.

Jebkura balva prasa darba ieguldījumu. Patiess dzīves prieks ir gūstams, darot to, kas jādara, un zinot, ka agrāk vai vēlāk panāksi savu.

Tu saņemsi tikai to, ko esi pelnījis. Kaut kā patiesā vērtība ir vienāda ar enerģiju un spēku, ko tajā esi ielicis. Tikai tas, kurš pats mīl dāvināt, spēj saņemt kaut ko iedvesmojošu.