Vasaras saulgrieži jeb Jāņi latviešiem ir īpašs laiks, kad labākas nākotnes vārdā ieteicams veikt maģiskas darbības. Saskaņā ar senču ticējumiem Jāņu svinēšana cieši saistīta ar Saules un auglības kultu, tāpēc teju visas Līgo vakara un Jāņu izdarības un rituāli ir orientēti uz auglības vairošanu, sasaistot dabas un cilvēka auglību kā veselīgas un labklājīgas dzīvesziņas pamatu, kas cilvēkam nepieciešams dzimtas turpināšanai.
Jāņu auglības rituālos netrūkst tiešu erotisku mudinājumu: ticējumi liek doties meklēt papardes ziedu, tautas dziesmas labākas nākotnes vārdā mudina "liepai līgot ar ozolu" un visiem jāņabērniem kārtīgi sumināt līgošanas procesu, tostarp godināt pašu Jāni kā seno latviešu auglības dievu, pat nerunājot par nerātnajām dainām.
"Raugoties no mūsdienu medicīnas un zinātnes viedokļa, jāatzīst, ka senās latviešu Jāņu tradīcijas cilvēku auglības veselības veicināšanas jomā ir tiešām pamatotas," stāsta auglības klīnikas "Mama Rīga" vadošā reproduktoloģe Viktorija Zaļetova. "Ir vispārzināms, ka arī klasiskajā Rietumu medicīnā pēdējos gados savu vietu aizvien vairāk sāk iekarot tā sauktā holistiskā pieeja cilvēka ārstēšanai. Saskaņā ar to cilvēka saslimšanas gadījumā cieš ne tikai atsevišķi orgāni, bet viss organisms kopumā, tāpēc gan veselības veicināšanas, gan ārstēšanas jomā nepieciešama kompleksa pieeja, un Jāņu rituāli lieliski iekļaujas šādā ārstniecības pieejā."
Cik Jāņu maģiskie auglības rituāli, kā arī interneta dzīlēs rodamie "tautas folkloras" pieņēmumi ir pamatoti vai mītiski, un, cik reāli tie var uzlabot iespējas ieņemt bērnu, portālam "Cālis" skaidro reproduktoloģe Zaļetova.
Pirmais mīts
Otrais mīts
Trešais mīts
Ceturtais mīts
Piektais mīts
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
