27. jūnijā atzīmētā Septiņu gulētāju diena pēc kalendāra reformas iznāca 10. jūlijā, un, piemēram, 1907. gada kalendārā minētas abas šīs dienas, katra ar nedaudz atšķirīgu nosaukumu. Tautas ticējumi prognozē ilgākus nokrišņus arī, ja līst 10. jūlijā, kas esot Septiņu brāļu diena. Ja šajā dienā līst, tad nokrišņi gaidāmi vēl septiņas nedēļas.
Senāk latviešiem šādas dienas nav bijis, tā parādījusies salīdzinoši nesen. Par šīs dienas izcelsmi Latviešu konversācijas vārdnīcā teikts: "Septiņi gulētāji, septiņi brāļi, svētie. Tie ir kristīgi jaunekļi, kas, pēc 5. gs. radušās leģendas, Efesā, valdnieka Decija kristiešu vajāšanas laikā paslēpušies kādā alā, tur iemūrēti, bet ķeizara Teodozija II (408.-450.) valdīšanas laikā, t.i., pēc apmēram 200 gadiem, uz laiku atmodušies, lai apliecinātu ar savu likteni un vārdiem mirušo augšāmcelšanos. Pētnieki saskata leģendā pagānu un jūdu nostāstu motīvu atliekas. Septiņu gulētāju svētki jeb diena ir 27. jūnijā. Viņu šķietamo kapu Efesā apmeklēja daudz svētceļnieku."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!