Foto: Shutterstock
Latvieši Pētera dienu svinēja kā Jāņu dienas atsvēti, tādēļ ticējumos tās bieži minētas kopā. Pētera diena ir Saulgriežu svētku noslēguma laiks, kad saule atkal sāk slīdēt uz leju un daba sasniegusi augstāko krāšņuma stāvokli. Jāņu dienu sauca par Ziedu dienu, bet Pēterdienai bija Lapu dienas nosaukums, jo ziedu laiks jau tuvojas izskaņai un lapas var lepoties ar pilnīgāko košumu.

Ar šo dienu arī beidzas līgošana, tikai aplīgo ne vairs Jāni, bet gan Pēteri. Lielu svinēšanu gan vairs netaisīja. Pēteri, līdzīgi kā pirms šīs dienas nosvinētie Jāņi, ir jaunu meitu un puišu ieskatīšanās un cerēšanās laiks, kad tiek slēgtas arī derības, kā latvieši dēvēja saderināšanos.

Dažām tautām šī diena tika uzskatīta par nelaimīgu, kurā nekādus darbus vai ceļojumus sākt nedrīkstēja. Latviešiem dažos novados to sauc arī par Pērkona vai Zibens dienu, kurā strādāt nedrīkst, citādi pērkons var nospert. Īpaši jau sienu nevar mest kaudzē, lai zibens nesasper. Sīpolus arī šajā dienā nevajag šķīt, jo tad tie ātri savītīs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!