Sešas meitas un pastarītis Rūdolfs: daudzbērnu ģimenes stāsts

Ģimenes, kurās aug vairāki bērni, sabiedrībā joprojām tiek uztvertas ar dziļu neizpratni. "Latvijas cilvēku uztverē bērns ir problēma – ja tev, sieviete, ir bērni, tad tu pati esi vainīga, ar tevi kaut kas īsti nav kārtībā!" sarunā portālam "Godagimene.lv" atklāj mamma Kristiāna. Ar pirmo, otro un pat trešo bērnu šis nosodījums vēl nav jūtams, bet, piedzimstot ceturtajam, jau var dzirdēt neizpratni: "Kam tev to vajag?". "Daudz bērnu ir sievietes "frīkainības" pazīme. Pieņemt to, ka daudz bērnu ir forši, mūsu sabiedrības cilvēki lielākoties nespēj," secina daudzbērnu mamma.

Lai arī ir gadījies saskarties ar neizpratni no sabiedrības puses, Kristiāna ir priecīga, ka ieviesta valsts atbalsta programma "Latvijas Goda ģimenes apliecība "3+ Ģimenes karte"", kas tomēr atspoguļo valsts novērtējumu. "Goda ģimenes karti izmantoju, galvenokārt, kā ļoti ērtu apliecinājumu, ka visi bērni ir manējie. Tas noder gan valsts iestādēs, gan apmeklējot kultūras pasākumus. Nav jānēsā līdzi citu dokumentu kaudzes. Esmu izmantojusi karti arī veikalos," pieredzē dalās Kristiāna.

Vienmēr, kad ģimenē ir kupls bērnu pulciņš, rodas jautājums, vai visi maz ir plānoti. Varbūt iemesls ir reliģiskā pārliecība vai pats banālākais negadījums? "Nē, tik daudz bērnu es sākumā neplānoju. Trīs šķita pilnīgi pietiekami," skaidro Kristiāna. "Kad atklāju, ka man būs ceturtais mazulis, biju tādā šokā, ka pat apraudājos. Tomēr, kad ceturtais piedzima, pēkšņi sapratu, cik bērni ir forši, kā pareizi ar viņiem apieties, kā audzināt un, ka tas nemaz nav tik grūti. It kā atvērās otrā elpa. Vispār esmu to novērojusi arī citām daudzbērnu mammām, ka tieši ceturtais mazulis ir tāda kā robežšķirtne, kad mamma atslābst un zina, ko un kā ar bērniem darīt, kā audzināt."

Kuplajā ģimenē katrs, izņemot mazo bērnudārznieku, kurš vēl ir sava ceļa meklējumos, ir cieši saistīti ar mūziku. Jaunākās meitenes spēlē mūzikas instrumentus. Ģimenes mazajā orķestrī pārstāvēts fagots, arfa, oboja, čells, vijole un, protams, arī klavieres, kuras spēlē mamma. Muzikālais novirziens izvēlēts mērķtiecīgi. Mūzika ir svarīga gan motorikas attīstībai, gan loģikas un matemātiskās domāšanas veicināšanai.

Lielā māsa Elvīra ir profesionāla baletdejotāja. Viņa veido horeogrāfiju, strādā Luksemburgā un dažus mēnešus gadā atgriežas Latvijā, lai strādātu pie šovu un reklāmu projektiem. Kamēr mamma rūpējas, lai bērnus izvadātu pa skolām, pulciņiem un dažādām nodarbībām, tēta loma ģimenē ir tradicionāla – viņš "velk mamutu", proti, nodrošina kuplo ģimeni ar iztiku. Kad tētim ir brīvs laiks, visbiežāk tas ir brīvdienās, ģimene ar bērniem dodas makšķerēt un vēžot Latvijas ezeros.

Laikā, kad viedtālrunis un planšete bērnam tiek iedoti rokās pat agrāk, nekā viņš iemācās staigāt, Tēbergu ģimenē šajā jautājumā valda strikta politika – jo vēlāk, jo labāk. Līdz 10 gadu vecumam bērni šajā ģimenē pie datora netiek vispār nekad. Šis ir laiks, kad bērns mācās draudzēties, komunicēt, strīdēties un salīgt, lasīt grāmatas un dauzīties. Datorā viņam nav ko darīt! "Datoru nokavēt nevar. Vecākās meitas pie datora tika tikai 10 gadu vecumā un pašlaik gan programmē, gan tiek galā ar visu, kas jāzina skolā jaunietim. Var nokavēt vijoles spēles uzsākšanu un fiziskās aktivitātes, bet ne jau sēdēšanu pie datora."

"Mēs katru rītu visi kopā ēdam brokastis, tad visi kopā braucam uz Rīgu no Slokas, kur dzīvojam. Skolas un man darbs ir Rīgā. Tad vakarā visi kopā sēžamies mašīnā un braucam mājās. Pa ceļam mēs izrunājam, kurš kādus mājas pienākumus veiks," stāsta mamma. "Kura meita gatavos vakariņas, kura izkarinās izmazgāto veļu, kura savāks māju un izslaucīs grīdu. Protams, ne vienmēr viss ir tik gludi – gadās gan strīdi, gan tielēšanās, ka vēl ir arī mājas darbi un instrumenta spēlēšana, bet kopumā darbus sadalām pēc konkrētās dienas vajadzībām, un katrs dara to, kas jādara."

Tā kā ģimene ir kupla, dzimšanas dienas un vārdadienas sanāk svinēt visu gadu. Piemēram, jūlijā Tēbergu ģimenē ir trīs dzimšanas dienas. Tāpēc mēnešos, kad ir iekritušas vairākas dzimšanas vai vārdadienu svinības, ģimene rīko lielākas balles. "Tieši tajā dienā, kad ir dzimšanas diena, jubilārs saņem torti ar svecītēm. Lielais pasākums šajā dienā nav obligāts. To rīkojam atsevišķi, ņemot vērā katra bērna draugu loku, raksturu un vēlmes. Piemēram, 13 gadus vecā Estere katru gadu ar draudzenēm dodas uz akvaparku, citas māsas ar draudzenēm izvēlas viņas interesējošas aktivitātes."

Kupla ģimene prasa daudz resursu, atzīst Kristiāna, bet pareiza laika plānošana, gudri organizēta loģistika un stingra disciplīna ir tas, kas bērniem ļauj izaugt drošiem un pārliecinātiem par sevi, bet vecākiem – atrast laiku arī atpūtai un savām vajadzībām.