Piecas stihijas: Ēteris – dievišķā un nemirstīgā daļa tevī

Alķīmiķi sauc Garu par kvintesenci. Ēteris, Gars, Es, Akaša – tam visam ir viena jēga, un tas viss ir viens un tas pats. Piektā stihija Ēteris pastiprina cilvēka garīgās īpašības un tieksmi pēc zināšanām. Šis elements palīdz prātam pieņemt zināšanas, pastiprināt intuīciju un vēlmi pēc vientulības.

Ēteris ir visuresošs, tas caurstrāvo visu. Meditējot uz Ēteri, cilvēks piepildās ar šo dievišķo enerģiju, rodas tāda sajūta, ka tu neesi tu pats, bet kaut kas vairāk. Cilvēks ir radīts pēc Dieva tēla un līdzības un sastāv no ķermeņa, dvēseles un gara. Ķermenis un dvēsele ir tikai čaula garam – tie ir pārejoši, savukārt Gars ir nemirstīgā – Dievam līdzīgā daļiņa. Nav viegli izzināt un aprakstīt šo dievišķīgo, nemirstīgo.

Šis elements ir telpa, kur izplatās skaņa, telpa visām vibrācijām augstām un zemām, kuras tiek uzņemtas ar dzirdes palīdzību.

Ēteris izplatās uz visām pusēm līdz jebkurai pasaules vietai. Kad cilvēks apzināti sajūt un pieņem Visuma elementu, viņš vienlaikus iekļūst gan pagātnē, gan nākotnē. Visums tiek aprakstīts kā tukšums vai gaisma. Šis tukšums sevī ietver visu krāsu gammu. Tā kā šis tukšums nav sasniedzams ar parastiem jūtu orgāniem, tad ir pieņemts domāt, ka šim elementam nav materiālu īpašību: tā daba ir prāta, nevis fiziska daba, tāpēc tas vienmēr tiek uztverts ar apziņu vai zemapziņu. Kad cilvēks apzināti aplūko horizontu vai laiž skatienu plašumā vai debesīs, viņa apziņa veras vairāk vaļā. Šīs sajūtas apziņas atvēršanai ir Visuma elements.

Gars – tā ir enerģija, un tāpēc tas ir nemirstīgs. Gars apvieno visas stihijas vienā veselā, tas apvieno sevī gan sievišķās, gan vīrišķās (mātes un tēva) īpašības.

Identificēt sevi ar Garu nozīmē sevi nojauna apzināties, sajūtot savu augstāko, patieso Es un saplūstot ar to. Caur šo Gara stihiju ir iespējams vadīt visas pārējās stihijas.

Ētera stihija izpaužas psihoenerģētiskajās īpašībās, tādās kā vieglums, kustība, lidojums, šo stihiju apzināti var piesaistīt sev caur garīgās attīstības līmeni, ja cilvēks sāk apzināti strādāt ar Sahasrara čakru (tautā dēvēta avotiņa vai kroņa čakru).

Vai eksistē cilvēki, kuriem trūkst Gara? Pilnīga šis stihijas neesamība cilvēkā nav iespējama. Ja ir tās trūkums, tad parādās nespēja domāt līdz pat tādam līmenim kā prātiņa trūkums, atpalicība.

Šī stihija attīsta mūsos tādas īpašības, kā dievišķā mīlestība, harmonija, viedums, gudrība, virsspējas, objektivitāte, cēloņseku likuma izpratne un pateicība. Tai ir vistiešākais sakars ar vēlmju piepildīšanos, realitātes vadīšanu, karmu, apziņas un zemapziņas saspēli, dievišķo gribu, pašrealizāciju.

Garu iepazīt mēs varam tikai caur zināšanām un saprātot Gaisu, Zemi, Uguni un Ūdeni. Ēterī dzimst, izpaužas un pazūd visu elementu īpašības. Gars ir:

Cilvēks, kuram Ētera elements ir harmonijā, ir pārsteidzošs ar savu holistisko dabu, stabils, pašpietiekams, daudzpusīgs. Viņš balstās uz savu iekšējo informētību un ne uz ko citu. Viņš prot no jebkura stāvokļa ātri iziet, viņam nav īpašu trūkumu, jo viņš nepieķeras notikumiem, lietām. Ja arī ko pārdzīvo, dara to ļoti apzināti un dziļi, izprotot un apzinoties, nepieķeroties šiem stāvokļiem. Ja dara darbu vai kārto kādas sadzīviskas lietas, tad no visas sirds, ja veic meditāciju vai kādu praksi, tad viņš viss ir šajā procesā. Par tādu cilvēku mēdz teikt – viņam pietiks visa, viņš dzīvo Garā.

Cilvēks ar attīstītu Ētera stihiju atrodas augstāk par ģimeniskiem, kastu, dzimtas, nacionāliem vai reliģiskiem ierobežojumiem. Viņš ir Visuma pilsonis un nekad nepiesaistās pārejošiem pārdzīvojumiem.

Ja ir Ētera stihijas pārpalikums, cilvēks jūt savu "eksistenciālo pamestību", apjukumu, atsvešināšanos no cilvēku pasaules, no dabas, no Visuma un no sevis paša. Galējā pakāpē tas ir nihilists, kurš tā arī nav atradis savu vietu zem šīs saules. Tādam cilvēkam ir spēcīga vēlme būt vienatnē, viņu pievelk absolūts tukšums, viņš nezina, ko viņam darīt, neprot rūpēties par savu ķermeni, apģērbu, nespēj radīt harmonisku atmosfēru sev apkārt. Viņam ir zudis laiks, dzīves jēga, viņš dzīvo nepārtrauktos pārdzīvojumos. Viņam nav sakņu, nav vērtību, trūkst apzinātības. Tāds cilvēks nav spējīgs nodoties darbam, kuru sācis, nav spējīgs saprast sarunu biedru. Viņam nav atbalsta no ģimenes un sabiedrības.

Ja Ētera pietrūkst, cilvēka prāts ir apjucis no visa tā, kas notiek. Tāds cilvēks visu laiku ir uzvilkts, viņam nav laika nekam, viņš nevar atslābināties. Viņš cieš no iespaidu gūzmas, ir pārņemts ar dažādām problēmām, jautājumiem.

Viņš ir cieši saistīts ar ģimeni, dzimtu, dzīvesbiedru, draugiem, darbu, ideoloģiju, vietu, kur dzīvo, ar savstarpējām attiecībām. Ja šīs saites jūk, viņš apjūk – zaudē sevi kā personību, jo jūk viņa uzbūvētā realitāte, kas balstīta uz šīm saitēm. Viņš sajūtas tukšs. Viņam ir tendence nonāk depresijā, pazaudēt enerģiju un personības sajūtu.

Sajust šo stihiju mums palīdz zvanu un ērģeļu mūzika.

Piemēram: ieslēdzam mūziku ar zvaniņiem, apsēžamies ērti, pieveram acis, uzmanību pārnesam uz sirds centru, veicam ieelpu un izelpu, un tā vairākas reizes, līdz sajūtam, kā ķermenis ir atslābinājies. Tad uzmanību pārnesam uz Kosmosu – redzam un sajūtam, kā visa enerģija, kas ir mums apkārt, mūs tīra, piepilda ar gaismu. Baudām šo dievīgo sajūtu. Kad esam atpūtušies un piepildījušies, atgriežamies stāvoklī šeit un tagad, domās skandējam "Zeme, Zeme, Zeme" un lēnām atveram acis.

Cilvēks, kurš apzinājies savu Dievišķo būtību, sācis izzināt sevi un tuvojas savai būtībai, sāk "mirdzēt no iekšpuses". No viņa plūst gaisma, siltums, mīlestība un labestība.

Pie viņa pievelkas cilvēki, jo ar viņu ir patīkami būt kopā. Garīgā pasaule kā spogulis atspoguļo gan materiālo pasauli, gan fizisko ķermeni.

Kad pastāv harmonija starp fizisko un garīgo, dzīve kļūst pateicīga, ienāk labklājība un mīlestība. Lai tev izdodas sadraudzēties ar šo un pārējām četrām stihijām! Un palīgā tev nāk šis pasākums – no 18. līdz 21. augustam pirmo reizi Latvijā notiks četru dienu retrīts sievietēm "Ceļš pie sevis caur stihijām jeb Atmodini sevī Dievieti": četras intensīvas dienas, kad mēs visas nodosimies stihiju burvībai. Būs prakses, meditācijas, enerģētiskās dejas, pirtī iešana – atbrīvosimies no pagātnes nastas un mājās atgriezīsimies ar mirdzošām acīm, piepildītas, jaunas, skaistas, laimīgas Dievietes.