Jau agrīnā vecuma bērni uztver reklāmu kā informāciju, turklāt tā ir aizraujoša un viegli saprotama, vienlaikus – dinamiska, krāsaina, un galvenais, liekas pazīstama. Piemēram, iet "garlaicīga, nesaprotama" filma, un pēkšņi – reklāma – kā tikšanās ar labo, veco draugu: viss ir skaidri un jautri! Bērnam patīk sižeta atkārtošana, jo tā to ir vieglāk atcerēties. Šajā brīdī viņš priecājas, jo zina, kas būs tālāk, viņš ir gudrs un viņam ir pieredze.
Svarīgi ir pieminēt to faktu, ka agrīnā vecumā bērna apkārtējā vide ir diezgan ierobežota: gultiņa, ratiņi, tuvākie radinieki, kas mazulim nav pietiekami. Tieši vecumā no sešiem mēnešiem līdz diviem gadiem sākas pasaules iepazīšana, bērna galvas smadzenes, līdzīgi sūklim, pieņem visu informāciju, it sevišķi tik košu, kāda ir reklāma. Vecākie bērni vēl neapzinās reklāmas savtīgo mērķi, un atšķirībā no pieaugušajiem tic ekrāna pārdevējam, ja viņš saka, ka minētais produkts ir vislabākais un absolūti nepieciešams. Viņi uzskata televizorā ieraudzīto pasauli par reālu, un grib līdzināties tiem skaistajiem un laimīgajiem cilvēkiem, kuri ēd pārsvarā šokolādi un, ja arī aiziet uz darbu, tad, lai iedzertu tēju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
