Tā dēvētās nepilnās ģimenes mūsdienās vairs nevienu īpaši nepārsteidz, situācijas ir dažādas – tādas, kad divi pieaugušie, nespēdami vairs dzīvot kopā, šķiras un bērnus audzina viens vai abi vecāki – "uz maiņām". Ir situācijas, kad sieviete, cerot uz veiksmīgām attiecībām, nolēmusi par labu bērna laišanai pasaulē, bet arī kaut kas nogājis šķērsām, bet šoreiz par situāciju, kurā sieviete apzināti jau pašā sākumā zinājusi, ka bērns būs jālaiž pasaulē un jāaudzina vienai. Tuvojoties lielajam notikumam, sieviete sapratusi, ka pašai grūti tikt galā ar savām emocijām. Atbildi viņai sniedz psiholoģe.
"Vēlētos psihologa viedokli par situāciju, kad jādzemdē un jāaudzina bērns vienai. Situāciju sarežģī vēl vairāk tas apstāklis, ka vīrietim, no kura būs bērns, jau ir ģimene un viņš ir precēts.
Nekad neesmu vēlējusies jaukt ģimenes, un tā arī nebūs šoreiz. Bērns no manas puses ir gaidīts un iespēju par abortu pat neesmu pieļāvusi! Darbs arī ir. ....Tikai, kā ar sevi pašu lai psiholoģiski tieku galā? It kā neesmu vāja būtne, bet nupat ir moments, kad netieku ar sevi galā un bērns drīz piedzims; kā uztvers savējie un pārējā sabiedrība? Zinu, ka būs daudzi, kas mani nosodīs. Radīsies daudz neskaidru brīžu nākotnē, kas vien no tādas situācijas var rasties. Kā ar to visu lai tiek galā?! Palīdziet, lūdzu, ar padomu! Būšu ļoti pateicīga," tā pēc padoma taujā kāda topošā mamma.
Atbild psiholoģe Benita Griškeviča:
"Grūtniecība reti ir absolūta laimes izjūta deviņu mēnešu garumā. Tā nes sev līdzi nedrošību, bažas un jautājumus. Un tā tas notiek, neatkarīgi no tā, vai izvēlamies bērniņu gaidīt un audzināt vienas, vai viņa tēvs ir blakus ikdienā.
Vai esi ievērojusi, kā, vasaras negaisam tuvojoties, izskatās pamale? Melna, biedējoša, daudz draudīgāka par tiem mākoņiem, kas brīdi vēlāk ir virs galvas. Tad tie ir pelēki, un no tiem vienkārši līst silts, veldzējošs lietus.
Tu raizējies par apkārtējo viedokli un šaubies pat par tuvo cilvēku attieksmi. Bet blakus noteikti ir cilvēki, kas ar tevi kopā gaida bērniņa atnākšanu. Kas viņi ir? Varbūt vari ļaut sev saņemt viņu atbalstu? Pat, ja līdz šim domā, ka palīdzību saņem tikai vājie.
Grūtniecība, dzemdības un bērna audzināšana nav sievietes stipruma pārbaudījums. Tas vienkārši ar mums notiek. Šobrīd būs prātīgi beigt fantazēt par svešinieku spriedumiem un ļaut viņiem domāt, ko vien tie vēlas. Tava realitāte tagad ir lielisks vēders un mazulis. Izbaudi šo laiku! Plāno vasaru, domā par to, kā abiem ar bērniņu justies pēc iespējas labāk, ērtāk. Iesaisti savā dzīvē tuviniekus, ļauj viņiem piedalīties! Runā ar tuviem cilvēkiem par savām izjūtām, arī par bailēm un bažām. Ir maldīgi domāt, ka drūmas domas var kaitēt mazulītim vai, ka pašai jābūt stiprai viņa dēļ. Savam bērniņam šobrīd tu esi vislabākās mājas, arī tad, ja skumsti, uztraucies vai bēdājies.
Tu saki, ka neesi vāja būtne. Nešaubīgi! Tu tāda nekļūsi arī tad, ja atļausies sev un citiem parūpēties par tevi."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
