Foto: Shutterstock
Kas ir laiks, no kurienes tas rodas un vai to var ietekmēt? Ezotērikā šai tēmai pievērsta neatslābstoša uzmanība – kaut vai karmisko sakarību izskaidrošanā un nākotnes prognozēšanā laiks spēlē ja ne gluži pirmo, tad ļoti svarīgu vijoli. Kā vēsta "Zhitanska.com", šķēpus par laika patieso dabu lauž arī zinātnieki, un varbūt nemaz ne tik pārsteidzošā kārtā daudzas teorijas sakrīt ar ezotēriskos avotos minēto.

Kozireva ieliektie spoguļi pārraida domformas

Saskaņā ar krievu astrofiziķa, akadēmiķa Nikolaja Kozireva teoriju, laiks ir materiāls – tas pārnes enerģiju ar ātrumu, kas pārsniedz gaismas ātrumu, turklāt laiks spēj iejaukties notikumos, tiem sniedzot papildu enerģiju vai, tieši otrādi, – atņemot to.

Zinātnieks ir izstrādājis laika teoriju, saskaņā ar kuru laiks nav abstrakts lielums – tam piemīt virziens un enerģija. Pie tam laiks iedarbojas uz mūsu pasauli un ir papildu enerģijas avots, kas neļauj pienākt Visuma siltuma nāvei. Saskaņā ar šo teoriju, laikam var būt arī pretējs virziens, taču pasaulē ar šādu laika virzību visam būs spoguļattēla īpašības.

Kozirevs ir teorētiski parādījis, ka iekšējās kodolreakcijas nevar nodrošināt zvaigžņu enerģijas patēriņu to miljardiem gadu ilgās pastāvēšanas laikā. Planētu (un Mēness) dzīlēs kodolreakcijas notikt nevar, un jebkurām iekšējās enerģijas rezervēm, kas radušās, veidojoties tādiem ķermeņiem kā Mēness, būtu jāizsīkst to pastāvēšanas laikā (4–5 miljardi gadu).

Saskaņā ar Kozireva teoriju, debess ķermeņi ir "mašīnas", kuras izstrādā enerģiju, un par "izejvielu" kalpo laiks. Ieliektas konstrukcijas – spoguļi, ko izveidojis Kozirevs, – spēja saspiest laiku. Virkne pētījumu izvirza hipotēzi, ka laiks sācis paātrināties, un daudziem cilvēkiem rodas sajūta, ka tā vairs nepietiek. Iespējams – laiks tiešām saspiežas?

Pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados Kozireva spoguļi tika izmantoti "superjutīgas uztveres" izmēģinājumos, ko veica Krievijas Zinātņu akadēmijas Sibīrijas nodaļas Eksperimentalās medicīnas institūtā. Eksperimenti pierādīja, ka ir iespējama cilvēku un telpu domformu saņemšana un nodošana no attāluma uz šo spoguļu fokusiem.

Akmens laika spoguļi Tibetā

Krievu zinātnieks, profesors Ernsts Muldašovs grāmatās un intervijās par Tibetas ekspedīcijas rezultātiem stāstīja, ka Tibetas "Dievu pilsētā" ekspedīcijas dalībnieki atraduši milzīgas ieliektas akmeņu konstrukcijas, kas līdzinājās Kozireva laika spoguļiem. Tibetas lamas arī šīs konstrukcijas saukuši par "spoguļiem" un uzskatījuši, ka cilvēks, kas nonācis to iespaidā, atlikušo dzīvi nodzīvo acumirklī.

Pēc dažu pētnieku domām, akmens spēj saņemt, stabilizēt un nodot laika enerģiju. Kā saka Muldašovs, tibetiešu tekstos rakstīts, ka "doma ir laiks, bet cilvēks domā ar laika enerģijas palīdzību".

No kurienes rodas laiks?

Ņūtona uzskatā laiks bija Dieva dots, Einšteins laiku nosauca par spītīgu ilūziju un izskaidroja, ka laiks ir atkarīgs no vērotāja atrašanās vietas telpā, kustības ātruma un gravitācijas.

Mūsdienu zinātnieki cenšas rast izskaidrojumu tam, kā laiks radies Visumā. Viņi pieļauj, ka ārpus objektiem un laukiem nekāds laiks nemaz neeksistē. Teorētiskās fizikas profesors Klauss Kifers uzskata, ka laiks "izkrīt" no kvantu teorijas vienādojumiem, tātad tā tur nav.

Kā uzskatīja Nikolajs Kozirevs, laiks neizplatās kā gaisma, bet parādās uzreiz visā Visumā. Laika īpašības var palīdzēt nodibināt acumirklīgus sakarus ar zvaigzni tajā punktā, kurā tā patiešām atrodas.
Mums redzamā zvaigžņu gaisma jau ir pagātne, tā lido līdz Zemei daudzus gadus. Bet stari no punkta, kurā zvaigzne kādreiz vēl būs – signāls no nākotnes. Kozireva secinājums: "Nākotne jau pastāv, tādēļ nav brīnums, ka to var novērot tagad."

Šī hipotēze nav pierādīta, taču arī atspēkot akadēmiskā zinātne to nespēj.

Hokings: Ceļot laikā var, bet tikai uz nākotni

Stīvens Hokings, viens no visietekmīgākajiem mūsdienu teorētiskajiem fiziķiem, ir pārliecināts – ceļojumi laikā ir iespējami un nākotnē var kļūt par realitāti. Hokinga Visumā kosmosa kuģi uz liela ātruma rēķina var palēnināt laiku. Apsteidzot laiku, ļaudis būs spējīgi ceļot uz tālu nākotni, uzskata slavenais fiziķis.

Zinātnieks apgalvo, ka nekādu teorētisku šķēršļu šādiem eksperimentiem nav. Pēc Hokinga domām, pietiek ar ļoti ātra kosmosa kuģa radīšanu – tāda, kas spētu attīstīt ātrumu līdz 98% no gaismas ātruma.

Taču Hokings uzskata, ka ceļot laikā iespējams tikai uz priekšu: pretējā gadījumā tiktu pārkāpts Visuma pamatlikums – "cēlonis pirms sekām".

Pēc Hokinga domām, Visuma enerģija neaizplūst neatgriezeniski. Agrāk vai vēlāk "melno caurumu" vielas uzsūkšanas process var apstāties, un tad sāksies pretējais – enerģijas un vielas iznākšana ārpusē. Iespējams, no tā brīža arī laiks sāks ritēt atpakaļ?

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!