Pēriens – tā ir viena varena lieta jeb Atskats uz Pirts un medus svētkiem  (1)

Neba jau plikas teorijas pēc pļaviņā pie Juglas ezera bija savestas un uzstādītas vairāk nekā 20 pirtis – agrākie putniņi, kas paguva laikus pierakstīties, varēja Latvijas pirts meistaru prasmi izbaudīt uz savas ādas. Un ne tikai pērienu – arī dažādu veidu masāžas izmēģināt, paši slotas sasiet, visu pirtij nepieciešamo iegādāties un, protams, ar savām garšas kārpiņām visatbilstošāko medu atrast.

Latviskie pirts un medus svētki pārliecinoši apgāza šauro priekšstatu par pirti kā pasākumu, kurā līdz nemaņai izkarsējas, labākajā gadījumā dabū ar slotu un pēc tam dzer alu, un punkts. Nekā tamlīdzīga – pirtij gana labi piederas arī un efektu pastiprina spēka vārdi un skaņu masāža, akmeņi, klūgas un sprungulīši, ar īpašu domu izvēlēti augi un latvisko zīmju enerģija.

"Pirts ir kā 4. pensiju līmenis. Naudu ar to nevar nopelnīt, bet var ietaupīt uz ārstu apmeklējumiem," iesmej Latvijas Pirts savienības valdes loceklis, pirtnieks Aigars Braže. Latvijas Pirts savienības Valdes priekšsēdētāja vietas izpildītājs Uldis Rudzītis piebilst: "Mēs neesam dakteru draugi, jo tie, kas nāk pie mums, retāk aiziet pie viņiem. Pirts nav tā vieta, kur kaut ko izārstē, bet vieta, kurp iet, lai nekas nebūtu jāārstē. Mūsu senči nesaprata tādu terminu kā "veselīgs dzīvesveids". Tā bija norma!"

Kopā ar arheologiem pirtnieki mēģinājuši izpētīt, kurā brīdī Latvijā ir ienākusi pirts. "Aizrakāmies līdz tiem laikiem, kad nokusa ledi, atnāca pirmie cilvēki, uzcēla pirmo ēku, - kurā bija akmeņu krāvums, kam blakus viņi gulēja. Atnācis mājās pēc briežu medībām, tīši vai netīši uzlēja tēju uz karstiem akmeņiem, ar bērza slotu pakasīja muguru, - tāpēc, ka niez, vai tāpēc, ka forši, to jau vairs neviens nepateiks..."

"Cilvēkiem šķiet – ja ir liels karstums un pirtnieks spēcīgi per ar slotu, tad tas ir tas, kas vajadzīgs. Nē! Lielākais efekts ir tad, ja palēnām visu sakārto, steigties nevajag. Nav būtiski, cik spēcīgi sit vai kāds karstums," skaidro pirtnieks Aigars. Pats viņš pirts procedūru papildina ar akmeņiem un kristāliem. "Pirts starplaikos var dzert zāļu tēju, bet var arī salikt akmeņus un skandināt Tibetas bļodas – tas ir kā punkts uz i. Kristālu terapijā būtiskākais ir tas, lai cilvēks atpazītu kristālu vibrācijas, kas viņam ir nepieciešamas. Cilvēka organisms ir orientēts uz pašārstēšanos, bet mēs ar zālēm mēģinam visu sajaukt. Akmeņi, kas ir uzlikti uz čakrām, kas atbild par bojāto orgānu, dod tam ziņu par tām vibrācijām, kādās tas sākotnēji ir strādājis."

Kalnu kristāls, karneols, sodolīts, rozā kvarcs – Aigars izrāda mums savu "instrumentu kasti". Lūk, viens no spēcīgākajiem sazemētājiem – melnais turmalīns. "Mūsu lielākā problēma – vajag sazemēties, jo mēs visu vācam sev... Bet sliktais ir jāatdod Mātei Zemei, kas to spēs pārstrādāt." Ar akmeņiem esot kā ar pirtsslotām: der tas, kas tevi tajā brīdī uzrunā. Ieej mežā un ņem to, kas tev tajā brīdī vajadzīgs, un nav svarīgi, kas citiem.

Pirtsslotu darbnīcā pirtniecei Ivetai Vendei jautājam, kā tur ir ar zaru laušanu – kā sarunāt ar augiem, lai tie nedusmojas? "Ja cilvēks iet ar saprātu uz mežu, viņs to neizpostīs. Piemēram, bērzam apakšējo trešdaļu zaru varam droši ņemt, tas kokam ļaunu nendodarīs. Ir jau arī jaunaudzes, klusu ceļmalu grāvjos saaugušie koki, kas tur tik un tā ilgi nepaliks... Tāpat ne pie katra koka iesi – pie dažiem nemaz negribas iet!"

Iesācējiem var rasties jautājums, kā tad īsti jājūtas pēc pēriena. Izrādās - tas, kā tu jūties pēc pirts, - atslābināts vai spēkpilns -, ir atkarīgs no mērķa, ar kādu turp devies. Ar vienām un tām pašam slotām var izdarīt tā, ka cilvēks ir kā izgriezta lupata vai gatavs kalnus gāzt.

Kalna pirts pirtniece Santa Matveja atklāj, ka senajā tradīcijā pirtī skandētas arī dainas, jo vārda enerģētika pastiprina pēriena efektu. Lūk, vieni no zināmākajiem pirts vārdiem:

Pirtī eju, pirtī teku,
Pirtī balta mazgājos.
Pirtī mana dvēselīte
Ar Dieviņu runājās.

Ja gribas izbaudīt iepriekš nebijušas sajūtas un varbūt pat nedaudz izmainītu apziņas stāvokli, var doties pie pirtnieka un masiera Mika Kozlovska no Veselības studijas "Saule" – tur dabūjama masāža, ko Havaju salu šamaņi taisīja cilts virsaišiem pirms ļoti atbildīgu lēmumu pieņemšanas. Šāds rituāls varēja ilgt pat piecas diennaktis!

Pa ceļam uz medus dārzu sastopam Lienīti Vītiņu-Zustrupu ("Miesai un garam"), kuras pēriena paraugdemonstrējumu varēja vērot pirtī, kurai šim nolūkam trīs sienas no stikla. Kādi iespaidi? "Šogad svētkos ir vairāk piedāvājumu nekā pērn, arī laiks ir labāks. Cilvēki smaidīgāki. Šogad esam šeit, lai skatītos un mācītos jaunas kustības un jaunus augus. Mēs, pirtnieki, esam kā liela ģimene, un pamācīt otru ir prieks!"

Lienītes meistarpērienu neizdodas noskatīties, toties redzam, kā Latvijas pirtnieku meistarības skates 2016. gada uzvarētāja Guna Zablocka sniedz meistarklasi. "Modelis" Benuā pēc pēriena ir tik laimīgs un iespaidu pārņemts, ka īsti nespēj aprakstīt sajūtas. Nu ja – pie viņiem Beģijā ar augu slotām neviens neper!

Medus dārzā Daugmales Jānis, kurš ne vien tirgo medu, bet arī lej sveces, pārsteidz ar stāstu, ka viena no pirmajām Latvijas eksporta precēm bijusi bišu vasks. "Kādreiz nevis "gāja dravā", bet "kāpa bitēs" 6-8 metru augstumā. Un dārgākais produkts bija nevis medus, bet vasks, kas tika mainīts pret metālu, garšvielām un citām lietām."

Izbaudījušas klūgu masāžu pie pirtnieka un garīgā taisnotāja Viļņa Lejnieka, beidzot parakstāmies arī uz pēršanu. Pirts skolas meistari to dara četrrocīgi (paldies Agitai un Dacei!), visu laiku uzmanīgi seko, vai nav par karstu, vai pietiek gaisa, vai sajūtas patīkamas. Un sajūtas tiešām ir brīnišķīgas! Drosmīgākā pēc pēriena tiek atsvaidzināta milzu kublā (ak, kaut kā nebija ienācis prātā, ka ūdens tur ir auksts!), bailīgākā tiek atpūtināta koka atpūtas atzveltnī. Pilnīgs atslābums. Burvīga brīvdiena!