Neba jau plikas teorijas pēc pļaviņā pie Juglas ezera bija savestas un uzstādītas vairāk nekā 20 pirtis – agrākie putniņi, kas paguva laikus pierakstīties, varēja Latvijas pirts meistaru prasmi izbaudīt uz savas ādas. Un ne tikai pērienu – arī dažādu veidu masāžas izmēģināt, paši slotas sasiet, visu pirtij nepieciešamo iegādāties un, protams, ar savām garšas kārpiņām visatbilstošāko medu atrast.
Latviskie pirts un medus svētki pārliecinoši apgāza šauro priekšstatu par pirti kā pasākumu, kurā līdz nemaņai izkarsējas, labākajā gadījumā dabū ar slotu un pēc tam dzer alu, un punkts. Nekā tamlīdzīga – pirtij gana labi piederas arī un efektu pastiprina spēka vārdi un skaņu masāža, akmeņi, klūgas un sprungulīši, ar īpašu domu izvēlēti augi un latvisko zīmju enerģija.