Limbažniece Saiva Tedere nekad nebija domājusi par iespēju uzņemt savā ģimenē ārzemju skolēnu, līdz brīdim, kad draudzene pajautājusi, vai nevēlas pamēģināt. Un tas notika, Saivas ģimenē vienu mācību gadu nodzīvoja meitene no Taizemes – 16 gadus vecā Pavarisara (Pawarisar) jeb Čina (Cin). Par to, ko nozīmē būt par viesģimeni, par Činas spilgtākajiem iespaidiem Latvijā, stāsta Saiva.
Saiva stāsta, ka viņas draudzene esot izlasījusi sludinājumu vietējā avīzē un iedomājusies tieši par Tederu ģimeni. Kaut sākumā Saivai ideja nav iepatikusies, šobrīd viņa savu izvēli nenožēlo un atzīst, ka ir neviltots prieks par pieredzi, kas šajā laikā gūta. Nelielā intervijā Saiva bija gatava dalīties savā stāstā par to, kā ir uzņemt ģimenē viesskolnieci – Činu no Taizemes. Interviju sagatavojusi "AFS Latvija", organizācija, kas palīdz Latvijas skolēniem atrast viesģimenes ārzemēs un otrādi.
Ņemot vērā to, ka sākumā par iespēju kļūt par viesģimeni nebijāt domājusi, kā tomēr nonācāt līdz pozitīvam lēmumam?
Taisnība, no sākuma uz šo iespēju skatījāmies ļoti skeptiski un nevēlējāmies pieņemt kādu svešu cilvēku savā ģimenē, taču vīrs sazinājās ar "AFS Latvija", lai noskaidrotu detaļas, kā tas viss notiek, un mēs izlēmām pamēģināt. Mēs rūpīgi iepazināmies ar viesskolnieces profilu, secinājām, ka viņa ir jauka meitene, pēc horoskopa tāda pati kā es, tāpēc nolēmām mēģināt un dot meitenei iespēju, jo viņa šo brīdi bija gaidījusi no 14 gadu vecuma. Vispirms piekritām uz trīs mēnešiem, lai pēc tam skatītos, kā mums veicas, taču šie trīs mēneši pagāja ļoti ātri, ka nemaz nebija domu, ka varētu būt kaut kā savādāk. Ģimenē visi satikām ļoti labi, līdz ar to mierīgi varējām teikt, ka tagad mums ir divas meitas – vienai seši gadi, otrai 16.
Kā izdevās pierast pie citas kultūras savā mājā?
Ja tā paskatās uz kopā pavadīto laiku, tad jāsaka, ka šo citu kultūru nemaz tā neizjutām, nebija nekādu problēmu sadzīvot. Kaut arī meitene ir no Taizemes, kas varētu likties ievērojami atšķirīga kultūra, meitene ir tāda pati kā mēs.
Kāds jums personīgi bija galvenais ieguvums no kļūšanas par viesģimeni?
Galvenais ieguvums ir tas, ka iemācījāmies pieņemt cilvēku no citas tautas, ar citu kultūru, iemācījāmies iemīlēt viņu. Tāpat vairāk iemācījāmies saprašanos ar citiem, kas bija ļoti vērtīga pieredze. Ņemot vērā to, ka ikdienā kontaktējoties bija jāpielieto arī svešvaloda, tad bija iespēja papildināt un atjaunot savas angļu valodas zināšanas. Iemācījāmies arī dažus vārdus taju valodā.
Kādas ir labākās atmiņas no pavadītā laika kopā ar viesskolnieci?
Esot kopā, mums vienmēr izdevās ļoti jauki pavadīt laiku, tāpēc atmiņas palikušas tikai labas. Atceros, kā mūsu viesskolniece apbrīnoja kokus bez lapām, jo pie viņiem tādu skatu nav iespējams redzēt. Tāpat bija jauki redzēt, kā meitene priecājas par skaidrajām debesīm un zvaigznēm. Arī ziemu būs ļoti jauki atcerēties, jo viesskolniece pirmo reizi mūžā redzēja sniegu, tāpat arī emocijām bagātas atmiņas būs par pirmās īstās Ziemassvētku eglītes meklēšanu, kas Taizemē nekad nebija darīts.
Ko jūs atbildētu cilvēkam, kurš jums jautātu "Kāpēc man kļūt par viesģimeni?"?
Noteikti atbildētu, ka tas ir tā vērts, jo, pieņemot viesskolēnu, mēs iemācījāmies sadzīvot ar citu cilvēku un uzticēties viņam. Viesskolēnam ienākot mūsu mājā un ģimenē, mēs vairāk domājām par latviešu tautas tradīcijām un vēlējāmies tās parādīt, piemēram, Ziemassvētku, Lieldienu tradīcijas. Jāņos iepazīstinājām Činu arī ar vasaras saulgriežu tradīcijām. Vairāk kopā ceļojām pa Latviju un apskatījām daudz skaistu vietu. Lai gan sākumā es biju ļoti pret, jo vienmēr biju rēķinājusies tikai ar sevi, jau tagad zinu, ka brīdī, kad meitene brauks atpakaļ uz savām mājām, mums viņa ļoti pietrūks. No šī kopā pavadītā laika mēs ieguvām jaunu ģimenes locekli, kurš vienmēr būs gaidīts mūsu mājās.
Plašāku informāciju un viesskolēnu profilus var aplūkot organizācijas mājaslapā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
