sieviete darbs nogurums
Foto: Shutterstock
Cik atceros, mani vecāki vienmēr bija daudz strādājuši. Laukos citādi nevarēja. Pa dienu – kolhozā, vakaros un brīvdienās – visi piemājas saimniecības darbi. Vakaros nāca mājās pārguruši, taču sevišķi nežēlojās – jāstrādā vien bija. Maize jāpelna. Nedz viņi, nedz arī kāds cits vēl pirms gadiem trīsdesmit pat nezināja šo smalko vārdu – izdegšana darbā. Taču ne jau gudros vārdos ir būtība – man šķiet, gandrīz nebija arī šādas parādības. Katrā ziņā ne tik plašā mērogā.

Turpmāk, reizi nedēļā, jūs, cienījamās VIŅAS lasītājas, uzrunās žurnāla "Annas Psiholoģija" galvenā redaktore. Tās būs sarunas ne tikai par psiholoģiskām problēmām, bet arī par lieliem un maziem jautājumiem, ko ik pa brīdim mums uzdod dzīve.

Jā, bija nogurums, bija no pārliekas slodzes sabeigtas muguras un locītavas, bija mūžīgajos caurvējos ielaistas slimības, bet izdegšana – tas ir kas cits. Psihologi atzīst, ka izdegšanu darbā vislabāk raksturo bezspēcības un bezjēdzības izjūta. Kad liekas, ka esi darījis tik daudz, visādi centies un pūlējies, bet tas viss ir bezjēdzīgi: panākumi varbūt arī ir, bet nav par tiem prieka, tikai bezgalīgs pārgurums, sabojātas attiecības ar tuvajiem un izjūta, ka vienīgais, ko gribētos, – aizmigt un nogulēt simt gadus no vietas. Taču arī aizmigt īsti neizdodas...

Annas Psiholoģija

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit