Foto: Shutterstock
Pēc saspringtas darba dienas daudzi no mums nedomājot ieslēdz televizoru, radio vai iemīļoto mūziku – ar mērķi atpūtināt nogurušās smadzenes. Dažkārt tas patiesi ļauj pārslēgt domas uz kaut ko citu, bet – vai smadzenes tādējādi atpūšas? Zinātnieki pierāda, ka daudz pateicīgākas tās būtu par klusuma brīžiem. Klusēšana (un klusums) vārda tiešā nozīmē padara mūsu smadzenes lielākas, bet mūs – apķērīgākus!

Mūsu smadzenes nekad "nestāv bez darba". Kā izdevumā "Frontiers in Human Neuroscience" pauž neirozinātnieks Džozefs Morans, arī atpūtas laikā smadzenes darbojas "apzinātajā darbavietā" – spēj apstrādāt un integrēt iekšēju un no ārpuses ienākošu informāciju.

Kad mūsu uzmanību nenovērš skaņas vai uz mērķi orientēti uzdevumi, parādās kluss laiks, kas ļauj sakārtot "apzinātajā darbavietā" esošo informāciju. Šajos klusuma brīžos smadzenes gūst tik ļoti nepieciešamo iespēju "atrast savu vietu" gan iekšējā, gan ārējā pasaulē, un tas palīdz rast problēmām radošākus risinājumus.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!