stikla lauskas saplīsusi vīna glāze
Foto: Shutterstock
Šī tehnika noderīga jebkad, kad vēlies "sasmelt izlietu ūdeni", – kad esi saķildojies ar tuviniekiem, pateicis viņiem skarbus vārdus, kā arī citos gadījumos, kad uzskati, ka tas, ko darīji, nav bijis pareizi, un nožēlo to. Uzreiz brīdinu: jo nesenākā pagātnē šis notikums bijis, jo labāki rezultāti. Protams, izpildot tehniku vairākkārt, var izlabot arī senākas savas uzvedības kļūdas.

Pats personīgi eksperimenta veidā esmu nosūtījis pa pastu divas vēstules un, izpildot šo tehniku, panācis, ka tās līdz adresātam nenonāk. Protams, pielietoju to arī citos konfliktsituāciju gadījumos.
Otrs faktors, kas ietekmē šīs tehnikas efektivitāti, ir lēnas domāšanas tehnikas izpilde. Bet, arī nezinot lēnās domāšanas tehniku, var sasniegt labus rezultātus.

Tehnikas pamatā ir tas, ka to veicot, tu mazini vai pat iznīcini to emocionālo negatīvu, kas radies konfliktsituācijas laikā un ir gan tavā, gan "apbižotā" cilvēka apziņā.

Pagātnes labošanas tehnika

Aizver acis

Atceries to vietu un laiku, kad notika konflikts. Labi atceries arī, kā tiešī notika konflikts, – pēc iespējas sīkākās detaļās. Panāc to, ka konflikts kā videoklips no sākuma līdz beigām parādās tavu aizvērto acu priekšā (uz iekšējā ekrāna).

Tad uz iekšējā ekrāna sāc vēlreiz skatīties konfliktsituācijas "video". Tikai tagad apzināti maini klipa scenāriju. Ja esi pateicis kādam cilvēkam skarbus vārdus – izspēlē scenāriju, ka teikšanas brīdī viņš bija uzlicis austiņas un neko nedzirdēja, jo klausījās skaļu mūziku un dungoja sevī. Vai arī – viņš tobrīd lasīja grāmatu, skatījās TV, darīja vienalga ko tamlīdzīgu. Un tikai beigās pārprasīja – "Ko tu teici ?", atmāja ar roku un atkal pievērsās savai nodarbei. Var iedomāties arī, ka cilvēks konflikta brīdī bija izgājis citā istabā un aizvēris durvis. Nu, un tā tālāk.

Atkārto šo jauno scenāriju vēl 3–4 reizes. Dažiem beigās var parādīties sajūta, ka nu gan pietiks.

Viss. Lieta darīta.

Tikai noteikums. Nevajag pēc tam cilvēkam, kuru esi apvainojis, lūgt piedošanu vai kādi citādi atgādināt par konfliktu. Un neuztraucies – tu pats manīsi, ka cilvēks, kuru reiz apvainoji, uzvedas tā, it kā nekāda konflikta nebūtu bijis vai arī tas bijis pavisam neievērojams. Lielā apvainošanās būs pārgājusi. Otrs efekts būs tas, ka tevī pašā mazināsies nožēla par notikušo. Nebūs iekšējā pārmetuma.

Kad es pats veicu eksperimentus ar vēstuli un "Latvijas Pastu", reāli biju iemetis vēstuli pastkastītē. Tad aizgāju mājās un izpildīju šo tehniku. Iedomājos, kā cēli iemetu savu vēstuli miskastē, nevis pastkastītē. Adresāts vēstules nesaņēma. Arī "Latvijas Pasta" darbiniekus nevainoju, jo viņi bija mana eksperimenta "līdzdalībnieki". Nezinu arī, kur pazuda manis nosūtītās vēstules...

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!