Cik droši ir publiski pieejamie bērnu rotaļu laukumi Rīgā  (3)

"Labdien. Gribēju vērst uzmanību jautājumam par bērnu rotaļu laukumu drošības noteikumu ievērošanu. Audzinu trīsgadnieku, ar kuru katru dienu dodamies uz parkiem, jo puikam ļoti patīk rāpties pa atrakcijām, braukt pa slidkalniņiem. Lai gan piemājas parkā mums viss ir kārtībā, tomēr bieži iepazīstam arī citas pilsētas daļas un izmēģinām arī citus rotaļu laukumus. Diemžēl jāsecina, ka joprojām publiski ir pieejamas arī tādas atrakcijas, kuras ir nedrošas.

Vienu slidkalniņu novēroju pie Ķīšezera, kura caurules galā nav iespējama "mīksta nosēšanās", tagad gan skatos, ka beidzot šis braucamais ir novākts. Ir skaidrs, ka par bērnu drošību ir jārūpējas vecākiem, tomēr nereti varbūt mēs paši nespējam novērtēt, cik droša vai nedroša ir kāda atrakcija. Ja lielākajos rotaļu laukumos ir izvietotas izkārtnes par to apsaimniekotāju, tad mazākos laukumiņos tādu nav. Kur var ziņot, ja es pamanu, ka kāda atrakcija ir salauzta vai citādi nedroša?" šādu pārdomu vēstuli saņēma "Cālis", tādēļ vērsās pašvaldībā, kā arī pie Rīgas lielāko publisko atrakciju parku apsaimniekotāja "Rīgas meži", kuru pārziņā ir vairāk nekā 30 rotaļu laukumi dažādos galvaspilsētas rajonos.

Lūk, mammas iesūtais foto ar nelielu komentāru: "Kalniņš Mežparkā pie Ķīšezera. Ilgu laiku bija oficiālajā peldvietā. Varbūt grūti bildē saprast, bet apakša nolauzta, līdz ar to piezemēšanās ir ar "bums!". Tagad gan aizvākts. Laikam kāds pasūdzējies."

Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja vietnieks Uģis Vidauskis norādīja, ka par katru laukumu atbild konkrētās teritorijas apsaimniekotājs un/vai īpašnieks. Ja cilvēki redz kādu nepilnību, par to ir jāziņo pašvaldībai. Pēdējos gados nekādu nelaimes gadījumu nav bijis un arī sodīts neviens nav. "Katram laukumam ir savi sertifikāti, par kuru ievērošanu atbildīgs tas pats apsaimniekotājs vai teritorijas īpašnieks. Pa retam saņemam kādu sūdzību par kādu atskrūvējušos dēlīti u.tml. Tad informējam atbildīgo un nepilnība tiek novērsta," tā pašvaldības pārstāvis.

Rotaļu laukuma īpašnieks ir atbildīgs par savā pārziņā esošā laukuma uzturēšanu kārtībā un drošību tajā. Bieži vien ikdienas uzturēšanas pakalpojumi tiek uzticēti profesionāliem uzņēmumiem, kuru uzdevums ir veikt regulāras laukuma apsekošanas un to ietvaros nodrošināt remontdarbus. Arī "Rīgas meži" ir izvēlējušies rotaļu laukuma ikdienas apsaimniekošanu un regulāro remontdarbu veikšanu uzticēt uzņēmumam – SIA "Fixman", kas specializējas šādu pakalpojumu sniegšanā, stāsta "Rīgas meži" valdes loceklis Edgars Vaikulis.

Katrā rotaļu laukumā atbilstoši drošības standartiem ir jābūt informācijas zīmei, kur norādīts rotaļu laukuma īpašnieks un kontaktinformācija, kur vērsties gadījumā, ja laukumā ir pamanīti kādi bojājumi. Arī "Rīgas meži" apsaimniekotajos rotaļu laukumos ir uzstādītas šādas informācijas plāksnītes. "Taisnības labad gan jāatzīst, ka bieži tieši šīs plāksnītes pašas ātri kļūst par vandāļu upuriem un tiek apzīmētas vai norautas, bet mēs tās regulāri atjaunojam," norāda Vaikulis.

Drošību rotaļu laukumos, rotaļu laukuma prasības un arī pamatnostādnes to uzturēšanai regulē Eiropas Savienības standarts EN1176. Atbilstoši Latvijas likumdošanā ir likums "Par preču un pakalpojumu drošumu", un šī likuma izpratnē rotaļu laukums ir pakalpojums, ko tā īpašnieks sniedz laukuma lietotājiem, līdz ar to tam jābūt drošam un jāatbilst iepriekšminētajam standartam. Rotaļu laukums ikdienā uzturam atbilstošs šī standarta normām. "Sūdzības ir bijušas un uz tām arī atbilstoši reaģējam," atzīst Vaikulis.

"Rīgas meži" apsaimniekotie rotaļu laukumi tiek apsekoti vienu līdz divas reizes mēnesī, atkarībā no to lietošanas intensitātes. Vecāki pilnīgi noteikti var justies droši, ka rotaļu laukumi tehniski ir lietošanai atbilstošā stāvoklī. Vienlaikus nav nekur pazudusi vecāku atbildība par bērnu uzraudzīšanu un situācijas novērtēšanu, pirms bērns tiek palaists rotaļu laukumā, uzsver Vaikulis.

Rotaļu laukums var salūzt vai tikt izdemolēts, un tas var notikt arī pāris dienas pēc kārtējās apsekošanas, tas var būt noticis arī stundu pirms konkrētās ģimenes ierašanās. Šādos gadījumos apsaimniekotājs paļaujas, ka vecāki paši pamanīs radušos situāciju un informēs viņus par to, lai bojājumu var novērst maksimāli īsā laikā. Senāki rotaļu laukumi, līdzīgi kā jebkuras citas iekārtas, lūst biežāk, taču tas automātiski nenozīmē, ka iekārtas ir demontējamas, jo pie saprātīgas uzturēšanas un kopšanas, to lietošanas mūžu var sekmīgi pagarināt, saimniekam rēķinoties ar biežākiem remontdarbiem.

"Papildus arī uzsveram, ka standartiem atbilstošs un likuma izpratnē drošs rotaļu laukums nebūt nenozīmē, ka tajā nevar gūt nekādas traumas. Rotaļu laukumi veidoti, lai tie būtu izaicinoši, ietvertu bērniem arī riska un baiļu elementus, taču tas notiek kontrolētā vidē. No dažādiem tiltiņiem, kāpšanas sienām un tīkliem var krist un gūt traumas. Rotaļu laukumu drošības standarts (ES norma EN1176) pamatā veidots ar domu, lai izslēgtu letālus gadījumus, kā arī traumas, kas bērnu var ietekmēt visu atlikušo mūžu. Bet, neuzmanīgi kāpjot pa alpīnisma sienu un krītot, vai lielā ātrumā ieskrienot rotaļu laukuma stabā, traumas tāpat būs neizbēgamas un vecāku atbildība ir uzraudzīt bērnus, kā arī mācīt tos būt uzmanīgiem un rūpīgi izvērtēt savas spējas," uzsver Vaikulis.

Uzziņai: "Rīgas meži" apsaimnieko arī 2008. gadā izveidoto bērnu pilsētiņu Mežaparkā, kas atrodas netālu no Zaļā teātra. Tajā izvietotas Somijā ražotas atrakcijas. Tur pusotra hektāra platībā septiņās funkcionālajās zonās izvietoti 40 dažādi rotaļu un aktīvās atpūtas atrakciju elementi. Daļu teritorijas klāj grants, bet daļu – īpašs gumijas segums. Tāpat "Rīgas meži" pārrauga rotaļu parkus, kas izveidoti Grīziņkalnā, Nordeķu parkā, Ziedoņdārzā, parkā, blakus Latvijas Nacionālajam Mākslas muzejam un citviet. Savukārt Lucavsalā izveidotais atrakciju parks atrodas Pārdaugavas izpilddrekcijas pārziņā.