Ja organismā radušās kādas izmaiņas, tad pirmā par to signalizēs mūsu mēle, uz kuras projicējas faktiski visi mūsu orgāni. Ideālā gadījumā mēlei jābūt bāli rozā krāsā, bez aplikuma vai sīkām "krociņām". Ja uz mēles parādās aplikums, tā piepampst vai piesarkst, pēc turpmāk lasāmā apraksta pats varēsi noteikt, kurš no taviem orgāniem nav īsti vesels. Ar pašārstēšanos gan tāpēc nav jāaizraujas!
Mēles sakne stāsta par to, kā funkcionē resnā zarna, bet sānu daļas atspoguļo nieru darbību. Mēles vidusdaļa atbild par aizkuņģa dziedzeri, liesu un aknām: ja tur parādās balts aplikums, tas var norādīt uz gastrītu vai kuņģa čūlu.
Pēc mēles galiņa viegli noteikt, kādā stāvoklī ir tavas plaušas un sirds. Brūns aplikums, kas parādījies mēles malā, ir abpusējas pneimonijas pazīme. Ja mēles galiņš ir apsārtis, tas var noradīt uz vāju sirdsdarbību. Nevienmērīgs aplikums mēles malās signalizē par hronisku bronhītu.
Rieva mēles vidū raksturo mugurkaula stāvokli. Rieviņas deformācija pašā mēles galiņā var norādīt uz osteohondrozi, bet bojājums pie mēles pamatnes liecina, ka pienācis laiks apārstēt krustus. Rievas deformācija mēles vidusdaļā dod ziņu, ka vajadzētu pārbaudīt, vai nav radušās mugurkaula problēmas krūšu rajonā.
Ja visa mēles virspuse klāta ar baltu aplikumu, iespējamas tādas nepatikšanas kā piena sēnīte, disbakterioze vai stomatīts. Ja mēlei ir dzeltens tonis, tas liecina par pārlieku žults daudzumu vai aknu saslimšanām. Savukārt mēles trīcēšana norāda uz alkoholismu vai neirastēniju.
Vesela mēle ir nedaudz nelīdzena. Ja tās virsma kļuvusi gluda, tas liecina par dzelzs vai B vitamīna trūkumu organismā. Savukārt plaisas vai rievas signalizē, ka organismā iemājojusi kāda hroniska kaite, kas ietekmē visu ķermeni.
Šai diagnostikas laboratorijai nav nepieciešams nekas vairāk kā vien spogulis. Ej un pārliecinies, vai nav pienācis laiks īpaši parūpēties par kādu no saviem orgāniem!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
