Dažviet uzskatīja, ka šajā dienā jāsāk pļaut labību, jo Jēkabu uzskata par labības un ražas patronu, kurš nes labu ražu. Citviet viņu godā par maizes tēvu, tādēļ cenšas sarūpēt jau jaunu rudzu maizi. Pirmo kukulīti kā ziedojumu saimnieks nesa uz rudzu tīrumu. Ēdot pirmo jaunās maizes kumosu, jāskaita: "Dievs dod sātu, gausu".
Jēkaba dienā vāra arī rudzu biezputru, vispirms mazliet ziedojot podiņam un kāsim, uz kā to karina, lai visus varētu paēdināt un ēdiens sātīgs. Putru ēdot, nedrīkst runāt, lai visu gadu nebūtu jārīstās. Šo divu ēdienu nedrīkstēja trūkt nevienā mājā! Protams, tika kauts un vārīts zupā arī jērs vai kaza.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit
