Ļaujiet bērnam mierīgi nomirt – vecākus satriec ārstu teiktais  (91)

Eva bija vesela meitene, normāli attīstīts bērns, kad vienu rītu, pagājušā gada nogalē, viņa no rīta pamodās un abas actiņas šķielēja, lai gan pirms tam nekādas redzes problēmas viņai netika novērotas.

Vecāki bija neizpratnē un bērnu veda pie ģimenes ārsta, tad acu ārsta, kurš izrakstīja recepti brillēm un ieteica vērsties pie neirologa. Tikmēr meitene kļuva arvien vājāka, slābāka. Neirologa konsultācija bija jāgaida ilgi, tā bija paredzēta šā gada maijā, bet tai jau vairs nebija nozīmes, jo šā gada februārī Eva kādudien vienkārši vairs nevarēja paiet. Tas notika vakarā, mamma sauca neatliekamo medicīnisko palīdzību, kuras speciālisti, noklausoties situācijas aprakstu, teica, ka vakarā nav jēgas bērnu nekur vest, lai zvanot no rīta, portālam "Cālis" stāsta Evas tante Viktorija Kolosova, kura 29. jūlijā savā feisbuka profilā arī ievietojusi lūgumu pēc palīdzības.

Pienācis rīts, Eva aizvesta uz slimnīcu un jau vakarā viņas mammai tika paziņota diagnoze – galvas smadzeņu stumbra audzējs. Mediķi sacījuši, ka nevarot palīdzēt, jo smadzenēs ir liela tūska. Tomēr Evu ievietoja reanimācijas nodaļā, kur viņa nogulēja mēnesi.

Kā stāsta Viktorija, ārsti teikuši, lai ņemot meiteni mājās, lai vismaz ļaujot aiziet mūžībā mājas apstākļos. Tuvinieki vērsušies arī Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā, meklējot iespēju meiteni operēt tur, bet ārsti sacījuši – ja Bērnu slimnīca saka, ka neko nevar darīt, tad arī viņi nespēšot līdzēt. "Beigās mēs burtiski viņus piespiedām operēt. Evai paņēma biopsiju, sākās starošana. Pēc tās viņa vismaz varēja pastaigāt, viena actiņa uzlabojās. Mums bija cerība. Tad sākās ķīmijterapija un situācija atkal pasliktinājās. Aizvedām uz Bērnu slimnīcu, uztaisīja magnētisko rezonansi, kurā atkal uzrādījās liela tūska. Piektdienā aizvedām, sestdien lika braukt mājās. Šonedēļ, trešdien, atkal vedām uz slimnīcu. Evai no ķīmijterapijas rodas tūska, tādēļ to pārtrauca. Mums tikai piedāvāja morfiju, lai sniegtu kvalitatīvu paliatīvo aprūpi," stāsta Viktorija.

Evas mamma Kristīne stāsta, ka kopumā meitai bijuši trīs ķīmijterapijas kursi, bet 29. jūlijā konsīlijs paziņojis, ka "viss, viņi vairs neko nevar darīt". "Bet viņi jau mums februārī teica: Ļausim viņai divu stundu laikā mierīgi nomirt. Kādēļ gan atkal to ļaut tagad?" retoriski vaicā mamma.

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas preses pārstāve Daiga Rauba portālam "Cālis" sniedz slimnīcas komentāru par situāciju: "Varam apstiprināt, ka vakar (28. jūlijā) notika Bērnu slimnīcas ārstu konsīlijs. Tajā piedalījās arī viens no jūsu minētā bērna vecākiem, kuram tika izskaidrots bērna veselības stāvoklis, slimības prognoze un turpmākā ārstēšanas taktika. Lai rakstiski sagatavotu konsīlija slēdzienu, ir nepieciešams laiks, tāpēc rakstiskā veidā konsīlija slēdzienu vecāki varēs saņemt 29. jūlijā. Konkrētā pacienta veselības stāvokli, saskaņā ar Pacientu tiesību likumu, komentēt nedrīkstam."

Mamma netic, ka nav iespēju palīdzēt meitai, ko apliecinājusi arī kāda vārdotāja, kura, neko nezinot par meiteni, uzreiz pateikusi, ka Latvijā mediķi vecākiem bezcerībā plātot rokas, bet meitenei varot palīdzēt Francijā vai Vācijā, ja atradīšoties speciālists, mazo divu gadu laikā atveseļošot pilnībā. Un Kristīne tam arī tic, tādēļ aicina ikvienu, kuram ir bijusi pieredze, ir informācija par speciālistiem, kuru palīdzību viņi varētu meklēt, sazināties ar viņu (tālrunis 25885347) vai tanti Viktoriju (27495960). Viņas būs pateicīgas par jebkuru informācijas pavedienu, vienlaikus Kristīne plāno vērsties Bērnu slimnīcas fondā, taču saprot – ja mūsu ārstu konsīlija slēdziens ir tāds, kāds tas ir, diezin vai viņai fonds spēs palīdzēt. Ārsti vien izteikuši iespēju, ka ārzemēs varbūt Evu varētu mēģināt ārstēt eksperimentālā kārtā. "Es ar meitu neeksperimentēju," tā Kristīne, kura ir mamma četrām meitām – vecākajai ir astoņi gadi, tad ir Eva, trīs gadus veca, un četrus mēnešus veca māsiņa.

Ja tavā rīcībā ir informācija, sazinies ar Evas mammu vai tanti, varbūt būs iespējams atrast meklēto!