rsts, pacients, rokas
Foto: Shutterstock
Šķiet, neviena nozare netiek tik daudz aicināta uz reformām kā veselības aprūpe. Taču veicamas ir ne tikai finansiālas un strukturālas reformas. Dzīvojam laikā, kad notiek būtiskas pārmaiņas ārstu un pacientu sadarbībā. Periodiski notiekošās diskusijas ap dažādiem starpgadījumiem bērnu veselības aprūpē izgaismo to, cik sarežģīts ir šis process un kādu pielāgošanos un izaugsmi tas prasa no iesaistītajām pusēm.

Attiecības starp pacientu un ārstu lielā mērā ir sava veida nerakstīts sociālais līgums. Šobrīd abas puses viena no otras cer saņemt aizvien vairāk. Bērnu veselības aprūpē šīs attiecības ir vēl īpašākas, jo blakus mazajam pacientam stāv tikpat nozīmīgi procesa dalībnieki – bērna vecāki.

Tikai dialogs var palīdzēt tuvināt iesaistītās puses un panākt vienotu izpratni par šī nerakstītā līguma nosacījumiem, visaugstāk turot mazo pacientu intereses. No vienas puses, bērnu ārsti bieži tiek kritizēti, taču, no otras puses, saņem milzīgu uzticības kredītu. Ikdienā vērojam, ka daudzi vecāki izvēlas konsultēties pie Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) speciālistiem, apejot ģimenes ārstu. Vecāki liek lielas cerības uz slimnīcas mediķiem, taču ne vienmēr ārsts var sniegt tādu atbildi, kādu no viņa sagaida, līdz ar ko nereti sākas sadarbības problēmas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!