–Zinu, ka tev tuvāks ir Saules, nevis Mēness dienu kalendārs. Lūdzu, pastāsti par to – kas tas tāds, no kurienes cēlies?
Senie indoeiropieši, tajā skaitā balti un slāvi, bija Saules kulta tautas – dzīvoja pēc Saules dabas ritmiem. Vairākas Austrumu tautas, kur Saule ir dedzinoši karsta, arī kristietība vadījās pēc Mēness vibrācijām.
Seno latviešu Saules kalendārā gads sadalīts 4 gadalaikos, katra vidū tiek svinēti saulstāvji vai saulgrieži, katrā gadalaikā ir divi laiki, un šo laiku vidū bija spēka dienas jeb svētki: Ūsiņi, Meteņi, Mārteņi, Jumji. Katrā laikā bija 5 savaites (nedēļas), katrā savaitē – 9 dienas, un šajā cikliskuma ritmā ļaudis zināja, kur aust Saule, kādi darbi tad darāmi, kādā leņķī māja jāceļ, un varēja pareģot norises savās lietās. Tiesa, par jaunā gada sākšanos tika uzskatīti Ziemas saulgrieži – kad Saulīte ir pašā zemākajā punktā attiecībā pret horizontu.
Savukārt astroloģiskais gads sākās ar Saules ceļu virs horizonta, tas ir Lielās dienas rītausmā 20. vai 21. martā (vai kad Saule ieiet Auna zīmē), tad arī sākās Saules dienu gads. Tas iedalās 12 laikos, un katrā laikā ir 30 dienas. Gada beigās paliek 5–6 dienas, ko sauc par klusajām dienām, kad ir ieteicams gavēt, meditēt un nesākt nekādas jaunas lietas.
Balstoties uz seno āriešu pierakstiem, kas radušies no senseniem zoroastrisma mītiem par dievībām, pasaules radīšanu, labā un ļaunā cīņām, ir izveidots Saules gada kalendārs, kur pār katru dienu savu svētību un spēku sniedz kāda dievība vai aizbildnis. Arī latviešu mitoloģijā ir mīti par Saules meitas – Gaismas dzimšanu, šūpuļa kāršanu, vedībām un aiziešanu Viņsaulē, kur ne tik smalki, bet arī ir skaidra kārtība, kādā labāk darīt lietas.
Piemēram, Saules kalendāra Uguns dienas parasti iekrīt visos saulgriežos un saulstāvjos, kad arī tiek veikti Uguns rituāli.
– Ar ko tieši Saules kalendārs izpelnījies tavas simpātijas?
Pirms kļuvu par pirtnieci, 20 gadus strādāju par frizieri un ļoti pētīju Mēness kalendāru – kad mati jāgriež, lai labāk aug, un tamlīdzīgi. Protams, augošā Mēnesī mati ataug labāk, dilstošā – sliktāk, bet... Matu griešanā svarīgi izrādījās arī citu planētu aspekti: ja sakrita Veneras labie aspekti ar Marsu (griešanas process), tad bija daudz labāki rezultāti, nekā tad, ja Mēness viens pats tiek ņemts vērā.
Saule ir gaismas, dzīvības un radīšanas enerģijas simbols, kas piešķir procesiem spēju attīstīties. Tā pārvalda cilvēka ego un spēju uz brīvo gribu. Mēness, savukārt, ir Tumsas valdnieks (nakts Saule), kas atbild par iekšējiem, slēptajiem, zemzemes procesiem, ir ļoti mainīgs un līdz ar to – arī vadāms. Mēness pats nespīd, tas atmirdz no Saules. Tātad tas arī atspoguļo cilvēces kolektīvās domformas vibrācijas.
Nezinu, kā ir bijis senos laikos, bet šobrīd no mūsdienu absolūti greizo domu kolektīvās apziņas ir izveidojies smogs ap Mēnesi, un, lai patiesi zinātu, ka tā ir pareizā informācija, ko saņemam sapņos, vīzijās un meditatīvos stāvokļos, ir jābūt ļoti jūtīgam, jo visu informāciju no Augstākiem plāniem mēs tomēr neizbēgami uztveram caur Mēness prizmu. Taču caur šo pašu cilvēkus var ļoti labi vadīt, iespaidot un pakļaut. Protams, bez Mēness dabā nekas nenotiek: ir tāda versija – kad gāja bojā planēta Faetons, no tās daļām Dievs izveidoja Mēnesi, kas palēnināja Zemes griešanās ātrumu, lai uz tās varētu rasties dzīvība.
Saule sniedz iespēju atbrīvoties no kalpošanas citiem un kļūt par Radītāju savai dzīvei. Dievs radīja tevi – tu radi savu dzīvi, un Mēness loma ir iznēsāt tevis radīto un ļaut tam piedzimt realitātē.
Ne vienam tāds mūžiņš,
Kā Laimiņa man vēlēja!
Gan rakstīja rīta Saule,
Gan vakara Mēnestiņš.
– Varbūt pirtī labāk darbojas Mēness kalendārs ar 10. Mēness dienu kā labāko pirtsdienu un tamlīdzīgi?
Kamēr Saule ir debesīs, darbojas Saules vibrācija. Savukārt no rieta līdz lēktam valda Mēness enerģija. Ja pirts ir pa dienu vai saullēkta pirts, piemēram, es ņemu vērā Saules dienu. Vakarā skatos Mēness kalendāru. Patiesībā Mēness zīme man šķiet pat svarīgāka par Mēness dienu. Kad Mēness ir Ūdens zīmēs (Vēzī, Skorpionā, Zivīs), tad, manuprāt, pirts vislabāk izdodas – vakaros.
Pēc Saules kalendāra ir diezgan daudz pirtsdienu – visas, kas saistītas ar sievišķīgajām dievībām, Ūdens dievībām, Veselības aizbildņiem, arī Debesu ūdeņu valdnieka diena. Ja ir problēmas ar materiālo pusi vai grūtības kaut ko sastrēgušu izkustināt, labi iet pirtī Bagātības aizbildņa dienā un to visu transformēt.
– Kā tu pati ikdienā izmanto kalendārus?
Es jau gadus piecus Mēnesi ņemu vērā tikai tik daudz, ka paskatos fāzi, bet Saules dienas gan – tās es sākumā katru dienu lasīju un vēroju, kas notiek. Un tiešām – ja ir saspringta Saules diena, kad visi iet putās (piemēram, kara aizbildņa Marsa diena), tad līdz ar saulrietu viss it kā norimst...
Pēc Saules kalendāra es sienu speciālās rituālu slotas (piemēram, acu veselībai vai attīrīšanās kūrei). Zāles jāvāc dienas vidū, kad tās ir saules apspīdētas, – tad tās vēl efektīvāk palīdz. Vēl var uzrunāt, iekodēt caur gaismu...
Vēl pēc Saules es iesaku līgumus slēgt, vest vai nevest sarunas. Ir jau arī citām planētām ietekme – tas pats retrogrādais Merkurs spēlē lomu, taču, ja šajā laikposmā tomēr ir kaut kas jāparaksta vai jāpērk, tad labāk to darīt piemērotā Saules dienā.
– Visam pa vidu tu atrod laiku arī festivāla rīkošanai savā sētā...
Pati nesaprotu, kā tas notika, bet pērn tas festivāls bija un šogad atkal būs (smejas). Doma tāda, ka mēs ar manu dzīvesbiedru Ivaru mācāmies dažādos kursos un ievirzēs, un tur mums ir daudz draugu. Atnāk man uz konsultāciju cilvēks, un es redzu, ka viņam ļoti labi derētu, piemēram, litoezotērika vai pirts, vai Helingera metodes. Tātad – mums ir klienti, kuriem noderētu kontakti ar mūsu paziņām. Tā nu mēs sākumā domājām taisīt tādu kā plenēru, kur kopā sanāktu mūsu draugi un mūsu klienti un apmainītos pieredzēm.
Bet beigās tas izvērtās festivālā ar 250 cilvēkiem. Mūsu sēta ir liela, var ietilpināt pat 500 cilvēku...
Man pašai ir Saturns 3. astroloģiskajā (kontaktu) mājā un piecas planētas Skorpiona zīmē, un runāt ar auditoriju man ir grūti, kolīdz ir vairāk par pieciem cilvēkiem. Šis festivāls radās, kad Saturns gāja pāri visām manām Skorpiona planētām, un tas bija kā tāda sevis pārvarēšana – ka es varu iet un runāt ar cilvēkiem. Pati sevi izaicināju, pati sev pierādīju, ka varu. Otrs – mūsu sēta pati ir gana spēcīga, un bieži vien tā mums ir diktējusi noteikumus. Ne jau ļaunus, bet – likusi darīt. Ir sajūta, ka Dievs un šīs vietas spēki vada, un arī festivāls radās ar mūsu sētas garu labvēlību.
– Kas "Laika Rata pieturā Evertos" paredzēts šogad?
Pērn mums izdevās tik forši, ka šogad krietni jāpadomā, kā izdarīt vēl labāk. Būs vairāk skatuves un vairāk dalībnieku, kuri kaut ko vēstīs citiem. Šādas tādas organizatoriskas nianses uzlabosim.
Piemēram, daudziem ir bail no šamaņiem. Kāds var sabīties un neaiziet uz lekciju telpā. Bet ziņkāre ir... Evertos viņš var uz šo lekciju paskatīties no malas un tad nākt pamazām tuvāk, un beigās varbūt jau parunāt ar pašu šamani.
Šogad "Laika Rata pieturā Evertos" būs 39 dažādi savas nozares eksperti – vairāki astrologi, numerologi, aura-soma, aromterapija, pirtis, šamaņi, Ivo Puriņš ar saviem toltekiem, NLP cilvēki, dziednieki, litoterapeiti, bērnu homeopāts Edgars Mednis, reiki meistars Sigitas Povilaitis no Lietuvas ar savu trako elpošanu... Skaņu terapeite Estere Jugas-Kornere no Ukrainas stāstīs par to, kā atvērt savu iekšējo zeltu caur skaņas vibrāciju, ar čakrofoniem. No rīta būs joga. Abas dienas būs, ko darīt!
– Kā tur nokļūt ar sabiedrisko transportu? Vai attālums no Rīgas neatbaida dalībniekus?
Varam sarunāt, ka atbrauc pretī to pusotru kilometru līdz autobusa Rīga–Skaistkalne pieturai Struņķi (buss gan iet tikai 7:30 no Rīgas, 9:00 ir pie mums). Nomaldīties nevarēs, būs izliktas ceļazīmes.
Pa nakti cilvēki ceļ teltis, bet var arī kādā viesu namā palikt. Daži pa nakti brauca uz Rīgu. Atpakaļ uz Rīgu autobuss ir ap 18:00, bet pērn daudzi motorizētie paņēma līdzi tos, kam transporta nav. Problēmu nebija.
– Ar ko jūsu festivāls atšķiras no, piemēram, festivāliem "Helsus" vai "Gara vasara"?
Igaunijā, Vana-Veski, ir tāds festivāls "Atrodi sevi", mēs tur pirms gadiem bijām kopā ar "Helsus" organizatoriem, un laikam mums vienlaikus dzima šī ideja. "Helsus" gan ir cits griezums un vēriens. Mūsu pievienotā vērtība, šķiet, ir mājīguma sajūta.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!