ceļš, vientulība
Foto: Shutterstock
Pēdējo pāris mēnešu laikā dažādās Latvijas vietās un dažādos apstākļos pazuda vairāki mazi bērni, kuru meklēšanā tika iesaistīti gan glābšanas dienesti, gan simtiem brīvprātīgo. Visi šie bērnu pazušanas gadījumi, par laimi, beigušies labi – bērni atrasti sveiki un veseli un atdoti vecākiem. Dzīve turpinās… Vai šie pāris gadījumi būs mācība citiem? No pieredzes – diezin vai. Tomēr arvien biežāk sabiedrībā tiek aktualizēts jautājums, kādai jābūt vecāku atbildībai bērnu pieskatīšanā. Vai tomēr vecāki nemaz nav tik ļoti vainīgi? Bērni taču mēdz būt kā ūdenszāles un "katram var gadīties"?

Ko nosaka likums, ko sirdsapziņa, ko nozīmē būt labiem vecākiem, ko saka atbildīgās institūcijas, dienesti, kuri steidz meklēt pazudušo dārgumu, ko par pazudušā bērna vecākiem saka un domā citi vecāki, par to visu būs lasāms šajā rakstā.

Arī par to, ko jūt pats mazais bēglis un kādas sekas bērna psihē atstāj nakts mežā jeb prombūtne no vecākiem, kā arī palikšana vientulībā. Visiem uzrunātajiem uzdevām jautājumu, vai pēdējā laika atgadījumi ar bērnu pazušanu neliek domāt par to, ka būtu jāpalielina vecāku atbildība, tostarp jāmaina piemērojamie sodi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!