Jebkuras attiecības, kas sev līdzi nes sāpes un vilšanos, ir milzu pieredzes nasta ceļā uz laimi. Un tad, kad esi sevi atbrīvojis no šādām nepareizām attiecībām, tu patiešām vari justies kā uzvarētājs.
Prasme izprast cilvēkus rodas vien ar pieredzi, un jo ilgāk mēs nespējam saprast savas kļūdas, jo stiprāk dzīve mūs mācīs. Lūk, piedāvājam "Marcandangel" publicēto Marka Černova (Mark Chernoff) apkopojumu par desmit bīstamiem attiecību veidiem, no kuriem cenšas izbēgt pat psiholoģiski spēcīgi cilvēki!
Attiecības, kurās ir ieinteresēts tikai viens no partneriem
Bezpalīdzības sajūta var novest pie meklējumiem pēc kāda, kurš ir gatavs uzņemties atbildību par tavu dzīvi, un tas notiek vienkārši tādēļ, lai mazinātu spriedzi. Bet pirms to izdarīt, uz sekundi iedomājies, kā tu sev uzvelc tava mīļotā apkakli, bet pavadiņu atdod kādam citam, bet kurp viņš tevi vedīs, tev nav ne mazākās nojausmas. Vai ne tā? Attiecībās iebiedēšanai un bezspēcībai vietas nav. Ja viens no partneriem jūtas bezpalīdzīgs, šīs attiecības patiesībā jau vairs neeksistē. Visa attiecību būtība slēpjas brīvībā.
Jā, pareizas attiecības veidojas uz stabila brīvās gribas pamata un kopīgiem pūliņiem.
Pats svarīgākais dzīves ceļojumā katram no mums – tas ir laiks, kad mēs satiekam savu cilvēku. Un šīs attiecības atnes personīgo attīstību un laimi. Tu vari attiecībās iegūt daudz vairāk, ja tās veidosiet kopā, nevis visu laiku kontrolējot viens otru. Patiesībā tas ir apburtais loks. Attiecību spēcīgums ir tieši atkarīgs no katra partnera stiprajām pusēm, bet šīs stiprās puses savā veidā ir atkarīgas no attiecību kvalitātes.
Attiecības, kuras it kā tevi papildina
Attiecības, kas balstītas uz atkarību
Kad visas tavas darbības un domas grozās vien ap otru cilvēku, tu atstāj novārtā personīgās intereses, un tas noved pie atkarības. Kad tu radi precedentu, ka kāds cits, nevis tu esi atbildīgs par to, ko tu visu laiku jūti (un otrādi), tad jūs abi šādā veidā minēto atkarību tikai vēl attīstīsiet tālāk. Un tā rezultātā viens no jums nevarēs plānot kaut ko bez otra partnera atļaujas. Visām tavām darbībām, pat pašām parastākajām, piemēram, televīzijas skatīšanās, - ir jābūt atrunātām. Kad kāds no jums ir apbēdināts par kaut ko, visas personīgās vajadzības aiziet otrajā plānā, jo galvenais uzdevums katram jo jums ir padarīt otru laimīgu.
Problēma slēpjas tajā, ka šī atkarības attīstība veicina vainas sajūtas rašanos. Amerikāņu uzņēmējs Džims Rons savulaik ir teicis: "Vislielākā dāvana, ko mēs kādam varam pasniegt – tā ir paša personība savā patiesumā. Kādreiz es teicu: "Ja būsiet uzmanīgi pret mani – es būšu uzmanīgs pret jums. Tagad es saku tā: "Es būšu uzmanīgs pret sevi jūsu dēļ, ja jūs būsiet uzmanīgi pret sevi manis dēļ."
Attiecības, kas balstītas uz idealizētām gaidām
Tu mīli un cieni cilvēkus nevis tāpēc, ka viņi ir ideāli, droši vien viņi ir visai tālu no ideāla. "Ideāls" – nāvējoša ilūzija, jo mēs neviens tādi nekad nebūsim. Mēs visi esam ideāli neideāli tieši tik daudz, cik tādiem mums jābūt.
Patiesībā – jo vairāk tu gaidīsi no otra cilvēka, jo laimīgākas būs jūsu attiecības. Neviens tavā dzīvē nerīkosies tā, kā tu to sagaidi. Viņi – tas neesi tu, – viņi nevar tā mīlēt, tā atdoties un saprast tevi, kā to dari tu pats.
Pati lielākā vilšanās dzīvē un attiecībās – tās ir neattaisnotas cerības. Lai nebūtu smagi jāviļas, nevajag pārāk stipri kaut ko gaidīt.
Secinājums: jebkuras attiecības patiesībā nekad nebūs ideālas, taču, ja tu esi gatavs ar tām strādāt, varēsi saņemt visu, par ko sapņo.
Attiecības, kurās regulāri ir dzirdami pagātnes aizvainojumi
Kad tavs partneris tevi turpina vainot par pagātnes kļūdām, tā ir zīme, ka attiecībās kaut kas nav kārtībā. Ja tā rīkojas abi partneri, tad attiecības pārvēršas par bezcerīgu cīņu.
Kad tu otram pārmet pagātnes kļūdas, lai uzsvērtu savu pacietīgo padevību, tas var attiecības ievest strupceļā. Tu ne tikai māni realitāti, bet, atceroties pagātnē pieļautās kļūdas, manipulē ar otru cilvēku.
Ja šāda situācija turpinās jau ilgu laiku, abi partneri tērē visu savu enerģiju, lai pierādītu savu nevainīgumu, tā vietā, lai risinātu šodienas problēmas.
Kad tu izvēlies cilvēku, ar kuru plāno būvēt attiecības, vienlaikus tu arī pieņem visas viņa iepriekš izdarītās kļūdas. Ja tu ar šīm kļūdām nevari samierināties, beigu beigās attiecības ar šo cilvēku tev neizdosies.
Ja tevi kaut kas satrauc par tava mīļotā cilvēka pagātni, tev jāiemācās to uztvert normāli. Pagātne paliek pagātnē.
Attiecības, kas balstās uz meliem
Uzticēšanās - tas ir pareizu attiecību pamats, bet, ja uzticēšanās ir iedragāta, paiet zināms laiks, lai to atgrieztu. Nereti cilvēki saka: "Es viņam neko neteicu, bet arī nemeloju." Šis jau pats par sevi ir pretējs apgalvojums. Ja tu piesedz melus, tad tas ir tikai laika jautājums, kad tie nāks gaismā, un uzticēšanās jau būs pazaudēta.
Atceries, pretinieks, kurš saka patiesību sejā, vienmēr ir labāks nekā draugs vai mīļotais, kurš tev patstāvīgi melo. Vairāk pievērs uzmanību tam, ko dara cilvēki, nevis tam, ko viņi runā. Un darbības tev parādīs cilvēka patieso būtību.
Ja tu kādu pieķēri melos, tad ir laiks parunāt atklāti. Daži cilvēki tev bieži melos, vienlaikus piespiežot tevi šos melus uzklausīt atkal un atkal, kamēr vien tie patiesi nepārvērtīsies patiesībā. Neiesaisties šajā absurdā. Nepieļauj, lai meli kļūtu par tavu realitāti.
Nebaidies pastāvēt uz patiesību – par absolūtu patiesību! Nevar būt nekādas runas par to atbalstīšanu un pieņemšanu, kamēr tu vai tev nepateiks visu patiesību.
Attiecības, kurās trūkst piedošanas un vēlmes atgriezt uzticēšanos
Ir kļūdaini uzskatīt, ka atgriezt uzticēšanos nav iespējams. Kad uzticība ir zaudēta, un tas notiek kaut kādā brīdī ilgstošās attiecībās, ir svarīgi saprast, ka to var atgriezt, taču pie noteikuma, ka abi partneri ir gatavi pie strādāt.
Patiesībā, kad tev šķiet, ka jūsu attiecību stingrie pamati pamazām sāk šķobīties, tev tiek dota iespēja ne tikai tos atjaunot, bet arī tik vaļā no tās attiecību dinamikas, kas ir novedusi pie šīs situācijas.
Protams, tas viss tev sāp, un tu, iespējams, gribēsi pat aiziet, īpaši ja uzskati, ka uzticēšanos atgriezt nav iespējams. Tomēr, ja tu apzināsies, ka uzticības līmenis dzīves laikā te krīt, te paceļas, visticamāk tu tomēr spēsi atrast spēkus, kas ļaus turēties kopā, vienam ar otru rēķināties un augt kopā.
Attiecības, kurās pasīvā agresija ņem virsroku pār kopības sajūtu
Pasīvi agresīvai uzvedībai ir iespējamas daudz formas, taču parasti tā tiek aprakstīta kā neverbālā agresija, kas izpaužas kā negatīva uzvedība. Tā vietā, lai atklāti izteiktu savas jūtas, daži cilvēki ar slēptiem, smalki pārdomātiem un kaitinošiem žestiem vēršas pret otru. Tu, visticamāk, izdarīsi visu iespējamo un neiespējamo, lai tev pievērstu uzmanību, nekā vienkārši parunāsies par to, kas tevi apbēdina.
Arī šī ir skaidra zīme par to, ka jūsu attiecības ir nepareizas. Tas runā par to, ka tu nespēj atklāti izrunāties ar partneri. Nav iemesla būt pasīvi agresīvam, ja jūti, ka vari parunāt par lietām, kuras tevi uztrauc. Cilvēkam nekad neradīsies vēlme slēpties ar pasīvās agresijas, ja viņš būs pārliecināts, ka viņu nesodīs par savām domām.
Pareizās attiecībās tu vienmēr varēsi ar otru dalīties savās jūtās un vēlmēs. Liec skaidri nojaust, ka otram cilvēkam nav jāuzņemas atbildība par tavām idejām un viedokli, tomēr tu esi laimīgs, ja jūti partnera atbalstu. Ja tavs partneris rūpējas par tevi, tad tu noteikti saņemsi atbalstu vai arī abi panāksiet kompromisu.
Attiecības, ko vada emocionāla šantāža
Emocionāla šantāža – tas ir tad, kad kāds izdara emocionālu spiedienu uz otru gadījumā, ja viens nedara lietas, ko vēlas viens. Būtība ir tāda, ka tu maini savu uzvedību pretēji savai gribai, un tas notiek emocionālas šantāžas rezultātā. Šī ir galēji nepareiza uzvedība.
Risinājums, tāpat kā pasīvi agresīvajā uzvedības modelī, slēpjas savstarpējā sarunāšanās mākā. Nevajadzētu starp partneriem pieļaut ne mazākā spiediena izdarīšanu vienam uz otru, atstājot vietu tikai atklātai sarunai.
Kritiski svarīgi ir abiem partneriem saprast, ka negatīvās domas un jūtas vienmēr viens ar otru var pārspriest. Ja cilvēki savas domas un jūtas pārtrauks izteikt, tas novedīs pie neuzticības un manipulācijām.
Iespējams, realitātē ir kaut kas, kas tevi satrauc attiecībā pret taviem draugiem vai mīļoto cilvēku. Tad kāpēc tu nerunā? Tu baidies, ka kādu sarūgtināsi? Protams, tas ir iespējams, bet varbūt arī nē. Protams, ir arī cits variants. Vienkārši ar to samierināties līdz brīdim, kamēr vienā skaistā dienā tu neuzsprāgsi un nepateiksi visu, kas uz sirds.
Atceries, ka ir pilnīgi normāli apvainoties uz to, par kuru tu rūpējies, tieši tāpat, kā ir normāli, ja tev šajā cilvēkā kaut kas nepatīk.
Mēs taču neviens neesam ideāli. Beidzot saproti, ka uzticēties kādam cilvēkam un pieņemt jebkuru viņa izvēli, tās ir atšķirīgas lietas. Kāds tev var būt uzticīgs, taču viņam var kaut kas tevī arī nepatikt. No otras puses, partneri, kuri ir spējīgi viens otru kritizēt bez emocionālas šantāžas, beigās ir tikai uzvarētāji.
Attiecības, kuras vienmēr tiek nobīdītas otrajā plānā
Neveltot attiecībām pietiekami daudz laika, tu ļoti kļūdies, un tas var novest pie nepareizām attiecībām. Bieži vien šo kļūdu mēs apzināmies tikai tad, kad jau viss sākt brukt.
Patiesība ir tajā, ka attiecības ir kā dzīva būtne, un arī tām ir nepieciešams veltīt laiku, lai tās varētu turpināt pastāvēt un piedzīvotu uzplaukumu.
Ir visai viegli ļauties dzīves plūdumam, īpaši tad, kad tev ir vīrs, bērni, darbs. Tomēr attiecības var salīdzināt ar istabas augu, - ja to pāris reizes nedēļā neapliesi, tas novītīs. Tieši tāpat ir attiecībās, - ja neatradīsi laiku, tās pasliktināsies. Centies katru nedēļu atrast laiku, lai to pavadītu kopā tikai ar tiem, par kuriem rūpējies, un katru dienu vismaz pāris minūšu, lai parunātos ar saviem mīļajiem.
Nekas netiek tik augsti novērtēts kā patiesa uzmanība – pilnīga tava klātbūtne.
Atrasties kādam blakus, uzmanīgi klausīties un katru minūti neskatīties pulkstenī – lūk, kas katram no mums ir svarīgi. Šis patiešām ir pats vērtīgākais, ko tu kādam vari sniegt.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
