<a rel="cc:attributionURL" href="https://unsplash.com/@tikkho">Tikkho Maciel</a> / <a rel="license" href="https://creativecommons.org/publicdomain/zero/1.0/">cc</a>
Labrencis latviešu tautas tradīcijās ienācis kā uguns patrons, šo dienu (10. augustu) tās senajā vārdā dēvē par Uguns dienu, Labrenci – par Ugunsnēsātāju, bet augusta pirmās desmit dienas – par uguns laiku. Šajā laikā aizliegts dedzināt uguni, it sevišķi rijā.

Uguns aizliegums gan aptver plašāku laiku – no Pavasara Māras, kad netika dedzināti ne skali, ne sveces, lai rūsa nesvilinātu labību un ēkas nenodegtu. Ja Labrenča dienā tomēr krāsns jākur, tad aizkrāsnē jāliek ūdens spainis. Pēc Labrenča rijās sākās kulšana uguns gaismā un arī vakarēšana istabās.

Lai pasargātos no ugunsgrēkiem, šajā dienā ziedoja ugunij – kādu plāceņa gabalu iemeta ugunī, bet rijas priekšā Labrenča vakarā kāva gaili vai jēru.

Tradīcijas

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit