Uguns aizliegums gan aptver plašāku laiku – no Pavasara Māras, kad netika dedzināti ne skali, ne sveces, lai rūsa nesvilinātu labību un ēkas nenodegtu. Ja Labrenča dienā tomēr krāsns jākur, tad aizkrāsnē jāliek ūdens spainis. Pēc Labrenča rijās sākās kulšana uguns gaismā un arī vakarēšana istabās.
Lai pasargātos no ugunsgrēkiem, šajā dienā ziedoja ugunij – kādu plāceņa gabalu iemeta ugunī, bet rijas priekšā Labrenča vakarā kāva gaili vai jēru.
Tā kā uguni kurt nedrīkstēja, ēdienu šajā dienā vārīja vai nu ārpus mājas, vai tikai pēc saulrieta. Iepriekšējā dienā izvārīja pupu pākstis un putru, ko vakarā uzsildīja. Ierastākais ēdiens bija āža gaļa, jo skaitījās, ka tie gana labi garšo, ja kauti šajā dienā (uzskatīja, ka pēc Labrenča tiem arvien vairāk parādoties āža smaka). Varbūt āži ticējumos minēti arī tādēļ, ka šajā dienā notika tirgi, kuros parasti tirgojušies ar āžiem. No šodienas jāsāk ēst āboli, jo līdz tam tiem nav nekādas garšas. Labrencī pirms saullēkta taisīts sviests stāvot bez sāls vairāk nekā gadu un noderot kā dziedniecisks līdzeklis.
Labrencis met otro aukstuma akmeni ūdenī, daudzas tautas to uzskata par rudens pirmo dienu. Šajā dienā pārstāj augt zāle, koki un citi augi, tādēļ, ja grib, lai grūti iznīdējamiem kokiem neaugtu atvases un nezāles iznīktu, tad Labrenča dienā tās jānopļauj. Šajā dienā apartā tīrumā uz aruma zāle arī vairs neaugs. Šā iemesla dēļ diena ir piemērota līdumu līšanai – senlatvieši ticēja, ka uguns dienā līstā līdumā koku saknes it kā sadegot un koki vairs neaugot.
stāv bez sāls vairāk kā gadu un noder par dziedināmu līdzekli.
Tieši šo ticējumu sakarā pastāv arī virkne aizliegumu: piemēram, nedrīkst dārzā nevienu stādu izraut, citādi visi augi nokaltīs, ogas vai ābolus nevar raut, jo tad nākamā gadā nepadosies ne ogas, ne augļi. Linus nedrīkst plūkt, jo tad tiem nebūs svara, bet tīrumā vispār nav ko darīt, pat mājas vajadzībai tupeņus nedrīkst sarakt, citādi mājā ugunsgrēks var izcelties. Pat staigāt pa pļavām un tīrumiem nedrīkst, tad sējumi un zāle sadegs kā ugunī!
Lai nu pavisam nepaliktu bez darbiem, Labrenča diena tiek uzskatīta arī par rudzu sēšanas sākumu, sevišķi šajā dienā sētie rudzi izaugot varen brangi. Diena piemērota arī sīpolu noņemšanai.
auglīgs rudens.
Lai izvairītos no uguns nelaimēm, parasti šajā dienā cerēja uz lietu. Lietus solīja arī auglīgu rudeni, bet, ja Labrencis sauss, tajā gadā būs daudz pērkona ugunsgrēku. Toties saulīte šajā dienā sola labu apiņu ražu nākamajā gadā. Ja nedēļu pirms un pēc Labrenča nav salnu, tad būs vēls un silts rudens, savukārt salna sola agru rudeni.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
