Vai tiešām pustūkstotis? Cik vecākiem izmaksā skolas bērna sagatavošana mācību gadam  (30)

Izglītības likums nosaka, ka vecāku (personu, kas realizē aizgādību) pienākums ir savu materiālo iespēju robežās nodrošināt sava bērna izglītošanai nepieciešamos individuālos mācību piederumus.

Likuma izpratnē individuālie mācību piederumi ir "izglītojamo personiskās lietošanas priekšmeti un materiāli, kuri tiek izmantoti kā mācību līdzekļi vai saistībā ar mācību iespēju nodrošināšanu: kancelejas piederumi, apģērbs un apavi, atsevišķu mācību priekšmetu (sports, mājturība un tehnoloģijas u.c.) obligātā satura apguvei nepieciešamais specifiskais apģērbs, apavi un higiēnas piederumi, materiāli, kurus izmantojot mācību procesā skolēns rada priekšmetu vai produktu savām vajadzībām.

Darba burtnīcas un mācību grāmatas vecākiem nav jāpērk! Tomēr, ja vecāki vienojas, ka kādā priekšmetā darba burtnīcas būtu vēlamas, viņi tās var iegādāties. Parasti kāds no vecākiem uzņemas iniciatīvu un kopīgi darba burtnīcas nopērk. Pēc vairākiem nepatīkamiem starpgadījumiem pirms dažiem gadiem skolotāji vairs naudu no vecākiem nevāc, un visi pirkumi, par ko vienojušies bērnu vecāki, jāveic pašiem. Tieši tas pats attiecas uz mācību grāmatām, galvenokārt – svešvalodu apguvei. Bērniem var tikt piedāvāts iegādāties gan grāmatas, gan darba burtnīcas svešvalodā, bet to nedrīkst uzspiest. Tieši šīs grāmatas ir visdārgākās, bet lielākā daļa vecāku tomēr tās iegādājas, jo bērnam nav īpaši ērti kopēt mācību materiālu katrai mācību stundai. Savukārt skolas mēdz norādīt, ka budžets tām nav tik liels, lai visiem skolēniem nopirktu salīdzinoši dārgās grāmatas svešvalodu apguvē. To cena var pārsniegt pat 10 eiro.

Vēl kāda nianse, kas vairāk attiecas uz sākumklašu skolēniem – vecākiem ieteicams nesteigties ar burtnīcu un dienasgrāmatu iegādi. Mazāko klašu skolēniem visbiežāk skolotāji paši izvēlas, kādas burtnīcas izmantot un arī dienasgrāmatas visiem ir vienotas. To dara pamatā divu iemeslu pēc – lai skolotājam būtu vieglāk, lai acis nebūtu raibas no burtnīcām ar multfilmu varoņiem un dzīvnieku attēliem, bet, otrkārt, lai izskaustu iespējamo mobingu, lai visi bērni vismaz šajā ziņā būtu vienlīdzīgāki. Bet šo jautājumu visbiežāk izrunā jau tad, kad tiek sasaukta pirmklasnieku vecāku sapulce.

Apvākotas mācību grāmatas un burtnīcas. (Mācību grāmatas un darba burtnīcas no 25. augusta varēs saņemt skolas bibliotēkā.) Līniju un rūtiņu burtnīcas (tiks iegādātas centralizēti).

Penālis, kurā ir:

Ciparu kartītes matemātikai.

Vizuālajai mākslai:

Mājturībai:

Sportam:

Mūzikai:

Ritmikai: deju čībiņas.

A4 formāta mape.
Maiņas apavi auduma maisiņā.

Izglītības kvalitātes valsts dienests gadā saņem vairākus iesniegumus ar jautājumiem par to, kam ir jāfinansē mācību līdzekļu, individuālo mācību piederumu un citu mācību procesā nepieciešamu vai ieteicamu lietu iegāde. 2015. gadā saņemti seši šādi iesniegumi (četros gadījumos iesniegumā minētā informācija par pārkāpumiem apstiprinājās, divos gadījumos sniegts skaidrojums par skolas un vecāku tiesībām un pienākumiem konkrētajā situācijā). 2016. gadā līdz 15. augustam saņemti trīs iesniegumi (divos gadījumos iesniegumos minētā informācija apstiprinājusies, vienā gadījumā – sniegts skaidrojums), informēja Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas un dokumentu pārvaldības nodaļas konsultante Inese Baltiņa.

Lēmums, kurus (konkrēti) mācību līdzekļus skolēniem un skolotājiem izglītības iestāde iegādājas (finansē), ir izglītības iestādes kompetencē un risināms atbilstoši izglītības iestādes iespējām mācību līdzekļu iegādei paredzētā valsts un pašvaldības finansējuma ietvaros.

Īpaši gribas uzsvērt Izglītības iestādes padomes kompetenci. Spēkā esošie normatīvie akti neaizliedz vecākiem, brīvprātīgi, savstarpēji vienojoties, nodrošināt arī kādus citus mācību līdzekļus, darba burtnīcas vai citas lietas, bet tā nevar būt skolas obligāta prasība. Nevar, piemēram, skolotājs vai pat direktors izveidot sarakstu ar nepieciešamajām lietām un pateikt – vācam pa pieciem eiro. Šādu sarakstu ir tiesīga apstiprināt un lēmumu pieņemt tikai izglītības iestādes padome.

Saskaņā ar Izglītības likumu, izglītības iestādes padome ir pirmsskolas, pamatizglītības, vidējās izglītības vai profesionālās ievirzes izglītības iestādes koleģiāla institūcija, kurā darbojas izglītojamo deleģēti pārstāvji, bērnu vecāku deleģēti pārstāvji, izglītības iestādes pedagogu un citu darbinieku deleģēti pārstāvji. Svarīga ir piebilde, ka izglītības iestādes padomē vecāku pārstāvjiem ir jābūt vairākumā.

Cik plaši savus naudas maciņus atver vecāki, gatavojoties bērnu palaišanai skolā, ir atkarīgs gan no finanšu iespējām, gan, kā norāda psihologi, no vecāku ambīciju lieluma. Jā, tieši vecāku, ne paša bērna. Iespējams, kādam ir bērnības trauma no paša skolas laikiem, kad nācies iztikt ar to, kas ir, vēl kāds pieradis pie ikdienas sāncensības gara paša karjerā, tādēļ uzskata vien par normu šādu sacensību turpināt ar sava bērna klasesbiedru vecākiem, bet vēl kādam tā ir teju vienīgā mīlestības izpausmes izrādīšana bērnam – sagādāt tikai to vis vislabāko.

Un tas, protams, nav slikti, ja vien neattiektos uz virkni citu bērnu – gan no mazāk turīgām ģimenēm, gan tāda paša kaluma klasesbiedriem, tādējādi jau mazotnē par pamatu liekot tieši sacensību dzīves materiālajā pusē, kā arī klases audzinātāju, kurai nemitīgi jānogludina tik atšķirīgo pušu konflikti, raudāšanas, lūpas uzmešanas, jāprot celt pašapziņa bērniem, kuri mācās labi, bet kuriem nav dārgāko mantu.

"Domāju, ka tā ir visās skolās. Varu precīzi pateikt, cik man izmaksāja pirmklasnieka kancelejas piederumi 2014. gada augustā, jo gājām abas ar meitu uz veikalu un pēc saraksta visu pirkām vienā reizē - 89 eiro. Atceros, jo nošokējos par ciparu, tikai kancelejas preces - nebiju tādu skaitli gaidījusi. Jo, piemēram, smalkā ota, resnā ota, platā ota pludināšanai, līmes zīmulis, PVA līme, ota līmei utt. - pat, ja katra pozīcija ir zem eiro, gala cipars sanāk tāds, kāds nu sanāk. Tas bija bez penāļa, jo penālis nāca līdzi somai. Un visam gadam ar to nepietika, guaša krāsas jau decembrī bija izlietotas, plastilīns tāpat, kā arī ejošāko krāsu zīmuļi. Turklāt zīmuļiem, dzēšgumijām, lineāliem, šķērēm u.c. piemīt niķis mukt no īpašnieka, ja neatrodas skolotājas atvilktnē, nākas veikt jaunus iepirkumus....

Soma, sporta tērpi - āra un iekšas, skolas forma, maiņas un sporta apavi, svētku kārta, maisiņi apaviem utt. - pirku pamazām un cenas visam neatceros, jo tās mani nepārsteidza kā kanceleja, bet, pieņemu, ka kopumā izgāja ap 500 eiro.

Otrajā klasē starpība bija tikai par somas tiesu un vēl dažiem sīkumiem, jo visu tāpat vajadzēja atjaunot. Tagad, trešajā klasē, atkal tie paši vēži, jo, lai gan soma vēl kārtībā, bet nu jaunkundzei šī soma ir par "bēbīgu" , uz trešo klasi vairs ar tādu nevarot iet, pirkām atkal somu arī. Ietaupīju uz skolas formu – pēc divu gadu kašķiem ar formas piegādātājiem pasūtīju atbilstošās krāsas formu no Lielbritānijas standarta piedāvājuma."

"Pagājušajā gadā palaidu skolas gaitās pirmklasnieci. Saraksts ar lietām tiešām garš un plašs. Kancelejas preces bija ap 70 eiro. Skolas forma un maiņas apavi ap 200 eiro. Pirku vairākas kārtas, lai ir izvēle. Ergonomiskā soma, sporta maisiņš un penālis – atradums uz atlaidēm par nepilniem 80 eiro 200 eiro vietā. Sporta tērps īsais, garais un sporta apavi 60 eiro apmēram. Plus, vēl izrādījās vienotus klases krekliņus sportam vajadzēja, neatceros, cik tie maksāja. Kādi 15 eiro varētu būt par diviem. Vēl ieteicamā lasāmā literatūra (jā, tāda bija topošajam pirmklasniekam) ap 70 eiro, jo bibliotēkā rindas uz grāmatām vasarā nereālas. Kopā par visu ap 500 eiro sanāca. Vēl vajadzēja iekārtot mazā skolnieka darbavietu, šis sanāca apmēram 450 eiro. Piebildīšu, ka nepirku neko ekskluzīvu. Normālas, labas un kvalitatīvas lietas.

Aktuālie tēriņi otrklasniecei: forma un maiņas apavi – 200 eiro. Sporta tērps, peldlietas baseinam, jo būs peldēšanas nodarbības, apavi – 90 eiro. Kancelejas preces ap 30 eiro, jo daudz kas no pagājušā gada vēl palicis. Ieteicamā literatūra vasarā ap 50 eiro, jo pilsētas bibliotēkā atkal nekas nav pieejams, rinda ne pa jokam Somu atzīst par labu esam to pašu veco. Ticu, ka var visādi, var iztērēt arī daudz mazāk, bet var arī daudz vairāk."

"Es katru gadu sagatavoju sarakstu ar visām nepieciešamajām lietām. Man ir divi skolēni, līdz ar to sarakstam pretī ir divas ailes - katram skolēnam sava, kur atzīmēju, vai konkrētā lieta jāpērk, (ja jāpērk, tad cik vienības), vai arī tā ir labā kvalitātē no iepriekšējā mācību gada un nav jāpērk.

Mācību gada sākumā (mācību gada beigās) klases audzinātāja un atsevišķu mācību priekšmetu skolotāji dod norādes, kādas kancelejas preces būs nepieciešamas konkrētajam mācību gadam.

Kancelejas preces pērku ar rezervi – kāda lieka burtnīca, pildspalva, zīmulis, utt. jo tās ir lietas, kas mēdz ātri beigties, pazust. Krāsainos zīmuļus pērku lielos, jo tie no daudziem izmēģinātajiem zīmuļiem ir atzīti par labākajiem – viegli krāso, neplēš lapas, ērti, kodoliņi nelūst, ja gadās zīmuli nomest zemē.

Skolas somas šogad nav jāpērk, jo izmantos iepriekšējos gados pirktās somas, kas ir labā kvalitātē un nav "bēbīgas", kas pērkot somu, bija viens no nosacījumiem. Bērni paši izvēlējās somas krāsu, izskatu un tiešām – ja soma ir tāda, kā pašam patīk – attieksme ir saudzīgāka (tas attiecas ne tikai uz somām, bet galavārds bija vecākiem.

Daļu no apģērba pērku lietoto preču veikalos – ik pa laikam izdodas nopirkt gan kvalitatīvus sporta apavus, gan ikdienas apavus, esmu iegādājusies arī jaunus polo krekliņus par mazām naudiņām, virsdrēbes. Garo sporta tērpu neizmantoja, izlīdzējās ar termo biksēm zem šortiem un termo džemperi zem sporta krekliņa.

Svētku tērps ir tumšas bikses, formas veste, balts krekls un tumši apavi. Tā kā abi bērni dejo, neiztikt bez balta krekla un melnām auduma biksēm. Es pirku arī tumši zilas džinsīgas bikses un apavus, ko pēc tam nēsāja ikdienā – ņemot vērā, cik ļoti strauji bērns aug, uzskatīju to par labāko risinājumu.

Salīdzinoši – vislielākās izmaksas veidoja pirmklasnieka palaišana uz skolu - skolas soma (ap 60 eiro katram), skolas formas veste, apavi, kanceleja.

Provizoriski rēķinot, šim mācību gadam izmaksas uz vienu bērnu būs līdz 250 eiro.

Vislielākā izdevumu pozīcija – apavi (iekštelpu sportam, sportam ārā, ielas apavi, maiņas apavi, apavi peldbaseinam, pastalas), apģērbs (bikses, forma), kancelejas preces.

Nav tā, ka gatavošanās skolai ļoti sistu pa kabatu, jo naudiņu skolas izdevumiem atlieku katru mēnesi, ieskaitot daļu no uzturlīdzekļiem atsevišķā kontā."

"Kaut gan es mēdzu izdevumus pierakstīt, šoreiz tiešām nepateikšu precīzu summu pirmklasnieka sagatavošanai skolai, jo nepieciešamo kancelejas preču saraksts mūsu skolā ir ļoti garš, tāpēc visu pamazām pirku jau kopš pavasara, lai bez stresa. Sarakstā sapirktās pozīcijas svītroju, lai zinātu, kas palicis. Kancelejas preču daudzums man satilpa lielajā pamperu kastē - tiešām daudz. Sākot no burtnīcām, rakstāmajiem, aplicējamajiem papīriem, zīmēšanas albumiem, mapes, kur to visu salikt, kabatiņām, plastilīnam, guašām, krītiņiem, otiņām un tā tālāk. Un man šķiet, ka tāpat visam mācību gadam nepietiks, jo kā gan var pietikt, piemēram, viens zīmēšanas albums, kurā ir tikai 20 lapas, tātad būs jāpērk vēl.

No bērnudārza neko īpaši nevar vēl lietot, jo jau nolietots - es domāju flomāsteri utt. Es neesmu no tā mātēm, kas pērk ļoti dārgas somas, to nopirku lielveikalā vēl pagājušajā gadā ar atlaidēm zem 20 eiro. Taču kopā ar sporta apģērba maisiņu, apavu maisiņu tāpat salasās, jo bērnudārzā to neprasīja, tur bija plauktiņi. Tāpat maiņas apavi, sporta apavi. Nepiekrītu, kas saka – bet jums tāpat būtu jāpērk. Nu nepirktu es tāpat divus pārus sandaļu ziemas sezonai. Tāpat esmu no tām mātēm, kas daļu apģērba pērk lietotu preču veikalos, piemēram, garo sporta apģērbu, jo man šķiet, ka to lietos tikai mēnesi, pēc tam viņi vingros zālē un sanāk, ka garais sporta apģērbs pavasarī var nederēt. Vai arī derēt, bet būs maz vilkts. Tas pats ar tā saucamo svētku apģērbu, sevišķi klasiskajām kurpēm - man neatmaksājas pirkt tās jaunas. Pārējo apģērbu pērku parastajos nedārgajos bērnu apģērbu veikalos – gan lielveikalos, gan plaši pazīstamos nedārgo preču segmenta veikalos."

"Vēl palicis sagādāt speciālās burtnīciņas. Bet tā vakar nokomplektējām kancelejas preču sarakstu - visu papīrus, aplikācijas, krāsas. Šis tas jau bija ( pildspalvas, zīmuļi, asināmie, lineāli, dzēšgumijas ).

Neuzskatu, ka visam jābūt "nevainīgam". Naudiņās gan nepateikšu, cik sanāca. Somu (drusku virs 50 eiro ) nopirkām jau pavasarī, kaut kā naivi ceru, ka trīs gadus varētu to lietot, nav bēbiska, pats izvēlējās. Apavu maisiņš ir.

Ar apģērbu vispār neiespringu. Tā kā esmu no mammām, kas sagādā visu drusku uz priekšu atlaižu laikā, tad pārsvarā viss ir. Nopirku tikai garās sporta bikses. Ir iepirktas arī izmēru lielākas sandales. Varbūt vilks tās, varbūt sākumā jau esošās izejamās. Svētku tērpam arī vienmēr ir kādas solīdākas bikses un goda krekls. Uzvalki nepatīk kā suga, nebija arī bērnudārza izlaidumā. Naudās varētu būt ap simtu viss kopā."

"Nu jau 17. reizi ir gaidāms 1. septembris un visgrūtākie bija gadi līdz 6.-7. klasei. Man vēl ietrāpījās, ka visiem bērniem darba burtnīcas (katra ap latu un vairāk) bija jāpērk, šķendējos, ka nevar, parastās burtnīcās rakstot, visu apgūt. Tagad vidusskolas gados klades un burtnīcas minimāli jāpērk, jo var turpināt iepriekšējo gadu pierakstus, ja klade normāla.

Apģērbs jāpērk. Somas nekad nav bijušas ļoti dārgas, bet vienam bērnam spiedīgu apstākļu gadā uz pirmo klasi nopirku vienkārši somu lielveikalā laikam par trīs latiem. Jāsaka, ka tā soma nokalpoja četrus gadus kā jauna un nācās mainīt tikai tāpēc, ka jau apnika un sagribējās gan man, gan bērnam citu. Pat dizains normāls bija. Kad lasu, kā pērk pa 80-100 eiro, laikam skauž, bet mazliet brīnos. Katrs gan dara pēc savām iespējām.

Īsti nekad neesmu skaitījusi kopējos izdevumus, bet pavisam mazi tie nav. Skolā ir forma. Pirmo gadu pašvaldība deva atlaides un jaka maksāja ap 26 eiro. Nākamajā gadā jau atlaižu nebija un tā pati jaka bija 37 eiro. Palūdzu radinieci piemeklēt Anglijā kaut ko līdzīgu un tā maksāja sešas sterliņu mārciņas. Skolā gan sākumā bija noteikums, ka nekādas līdzīgas jakas nedrīkst, tikai oriģinālu, bet laikam vecāki turējās pretī un nu tā nav problēma. Nopērkam Lielbritānijā jakas, piešujam attiecīgo emblēmu un viss labi."

"Man patlaban ir divi skolēni, kad bija jāpērk daļa mācību grāmatu un darba burtnīcu, skolā gāja trīs bērni. Jā, tad gan izdevumi bija ne pa jokam. Kancelejas preces sāku iepirkt jau, noslēdzoties mācību gadam, lai vasaras beigās izdevumi tā nesistu pa kabatu. Bet tagad, kad grāmatas nav jāpērk, varbūt pa kādai darba burtnīcai, var uzelpot. Es skolas izdevumos skaitu tikai skolas formas iegādi, ko esam iemācījušies apiet, iegādājoties tikai vienu apģērba gabalu, jo reāli ikdienā tiek lietots tikai tas, bet kāpēc man jāsponsorē uzņēmums, pērkot salīdzinoši dārgus apģērba gabalus, ko gan skolas iekštelpu gaisa temperatūras dēļ, gan ērtības labad, nevar valkāt? Šie izdevumi diviem skolēniem ir ap 30 eiro. Un kanceleja, kas ir ap 40 eiro.

Savukārt, klausoties kā mammas dalās pieredzē par apavu, apģērba iegādi, man gribas vaicāt, vai ikdienā bērni pliki staigā? Gan jau, ka nē. Apģērbu un apavus bērniem pērku regulāri, kad mainās izmērs, kaut kas tiek saplēsts, paliek par šauru, īsu utt. Bet nekad īpaši neesmu pirkusies skolai, kā atsevišķu kārtu. Tāpēc man sagatavošanās skolai ciparos nesanāk nekas traģisks, uz diviem skolēniem – zem 100 eiro. Somas parasti kalpo vairākus gadus, paši izvēlas, un tās mēģinām iepirkt ārzemēs, kur firmas mugursomas cena, salīdzinot ar Latviju, ir pat trīs reizes mazāka."