<a rel="cc:attributionURL" href="https://unsplash.com/@heftiba"> Toa Heftiba </a> / <a rel="license" href="https://creativecommons.org/publicdomain/zero/1.0/">cc</a>
Māras vai Māras diena ir seni latviešu svētki, kas veltīti senlatviešu dievībai Mārai un tikuši svinēti vairākas reizes gadā. Ziemas Māra jeb Sveču diena, kas tikusi atzīmēta 2. februārī, Pavasara Māra jeb Kāpostu Māra, kas tikusi atzīmēta 25. martā, Vasaras Māra, kas tikusi atzīmēta 15. augustā, kā arī Rudens Māra, kas tikusi atzīmēta 8. septembrī. Māras dienu tautās sauc dažādi – par Lielo Māru, Mātes dienu, Maizes dienu, Dižmāru, Vasaras Māru, Māru, Māršu, Māršdienu.

Pēc Saules kalendāra Māras iezīmē viduspunktu starp Jāņiem, kas ir vasaras saulgrieži, un Miķeļiem, kas apzīmē ražas sezonas beigas. Senajā laika skaitīšanas sistēmā tie iezīmēja vasaras beigas un rudens sākumu. Precīzi noteikts datums, visticamāk, ir radies kristietības ietekmē, identificējot Māru ar Jaunavu Mariju, kurai veltītos svētkus– Marijas Debesbraukšanas dienu – atzīmē 15. augustā.

Māra ir Māte – Zemes Māte, Vēja Māte, kā arī Dzīves Māte. Māra ir dzīvības šķīrēja, mūža licēja, sieviešu aizbildne, mājas un maizes simbols, kā arī gods, tikums un tīrība. Mūsu senčiem Māra bija viena no galvenajām dievībām – ja Dievs bija Debesu Tēvs, tad Māra bija Zemes Māte, tieši tādēļ tai ir tik daudz veltītu dienu un ar to saistītu ticējumu un paražu.

Tradīcijas

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit