Kā Zommeru ģimene gatavo skolai savas trīnītes  (2)

"Omīte mums ir zelts, kas bērnus pieskata visu vasaru. Augusta pēdējā nedēļā visi pēc vasaras brīvlaika ir mājās, tad ķeramies pie skolai nepieciešamā gādāšanas. Tad mums sākas skolas lietu pirkšana un lielais "šopings". Sarakstu, protams, esmu izveidojusi jau sen, bet vajadzīgās lietas iegādājamies pēdējā brīdī."

Ar trīnēm iet uz veikalu ir ļoti sarežģīts process. Pretēji viedoklim, ka pietiek nopirkt trīs vienādus apģērba gabalus, trejmāsiņas nemaz nevēlas staigāt vienādos tērpos. Katrai gribas kaut ko savu un atšķirīgu – ja ne stila, tad vismaz krāsu vai apdruku ziņā. "Ja katrai neizdodas nopirkt atšķirīgu apģērbu, tad ir jālozē, kuras no māsām būs vienādi tērptas," stāsta mamma.

"Vienu brīdi bija laiks, kad viņām visu vajadzēja vienādu, tagad – visu atšķirīgu. Cenšos arī veicināt, lai katrai māsai ir savs stils, sava garderobe, lai viņas cita citu nekopētu. Pagājušajā gadā, kad meitas mācījās 3. klasē, viņas saprata, ka, mainoties drēbēm, var izmantot izdevību un nedaudz pamānīties."

Visvienkāršāk ir, ja uz veikalu pirkt štātes meitenes dodas kopā ar tēti Uldi. Tētis izvirza stingrākus noteikumus, bet, no otras puses, mazajām princesēm dažreiz izdodas viņu veikli apburt ar vārdiem. "Izmantoju desmit minūšu noteikumu – izvēlies, ko mērīt, desmit minūtēs. Savulaik šo metodi lietojām arī ar lielajiem bērniem. Iedevām konkrētu naudas summu un teicām, ka ir desmit minūtes laika, lai to iztērētu. Tagad dažreiz iedodu vienu eiro katrai pēc dejošanas un ļauju iztērēt pēc saviem ieskatiem desmit minūtēs," stāsta Uldis.

Labs atspaids ģimenei ir radinieks Īrijā, kurš bērniem uz Latviju sūta jau gatavas apģērbu pakas. "Ārzemēs ir jau salikti drēbju komplekti ar trim līdz pieciem apģērba gabaliem vienā iepakojumā. Cenas tur ir krietni zemākas nekā Latvijā. Apavus, protams, tā pirkt nevaram. Bet mums ir savi iecienīti veikali, kur pārdevēju pacietība ir vienkārši apbrīnojama. Meitenes pašas izvēlas kurpes, iet pie pārdevējām un prasa izmērus. Es vienkārši sēžu un nepiedalos, tikai vēroju procesu no malas. Paldies tik pacietīgām pārdevējām!" saka mamma.

Lai arī speciāli rēķināts nav, aptuvenās izmaksas, sākot skolas gadu, ir apmēram 200 eiro uz bērnu. Apavi, jaunas drēbes, darba burtnīcas, skolas piederumi ir tas, ko mantojumā ne no viena paņemt nevar, tāpēc viss tiek pirkts no jauna un reizināts ar trīs.

Sagaidot 1. septembri, ģimene tradicionāli to atzīmē ar kino apmeklējumu vai dārza ballīti. "Viss ir atkarīgs no laikapstākļiem. Mums ar vīru 1. septembris ir brīvs, tāpēc varam to veltīt bērniem. Lielveikalu burzmā nelienam. Un šogad mums būs vēl lielāks skolēnu bariņš, jo no Maltas uz Latviju atpakaļ pārceļas meita ar saviem bērniem. Viņas vecākais puika Latvijā ies 3. klasē, tāpēc skolas sākšanos svinēsim vēl lielākā pulkā."