Un runa nav tikai par izrunātiem vārdiem – tāds pats efekts ir arī rakstītam tekstam vai pat domām par konkrētiem vārdiem. Kā izrādās, vārdiem ir neticams spēks – tie spēj mainīt mūsu prieka, veselības un veiksmes līmeni gan biznesā, gan attiecībās.
"Pat tikai dažas sekundes redzot negatīvus vārdus, nomākts un noraizējies cilvēks jutīsies vēl sliktāk, un, jo vairāk cilvēks par šiem vārdiem domās, jo lielāks bojājums tiks nodarīts smadzeņu daļām, kuras atbild par atmiņu, sajūtām un emocijām. Tu sabojāsi savu miegu, savu apetīti un spēju piedzīvot ilgtermiņa prieku un gandarījumu," secinājuši psiholoģijas pētnieki un grāmatu autori medicīnas doktors Endrjū Ņūbergs un Marks Valdmans.
Ikvienam, kam ir bērns, ir liela iespēja iekrist "nē–rutīnā", kuras iespaidā ieraduma pēc saki savam bērnam "nē". Vecāki mēdz sniegt šo atbildi pat neapdomājoties, kas, spriežot pēc jaunākajiem atklājumiem psiholoģijā, ir ļoti liela kļūda.
"Ja es jūs ieliktu funkcionālās magnētiskās rezonanses skenerī – lielā virtuļa formas magnētā, kas spēj uzņemt video nervu izmaiņas, kuras notiek jūsu smadzenēs – un parādītu vārdu "nē" uz mazāk nekā sekundi, jūs redzētu, ka pēkšņi lielā vairumā izdalās stresu radošie hormoni un rodas neiromediatori. Šīs ķīmiskās vielas acumirklī pārtrauc normālu smadzeņu funkcionēšanu, traucējot loģikai, spriestspējai, valodas prasmēm un komunikācijai," raksta Ņūbergs un Valdmans, grāmatas "Words Can Change Your Brain: 12 Conversation Strategies to Build Trust, Resolve Conflict, and Increase Intimacy" autori.
Kad tu saki vārdu "nē", tas ne tikai iedarbojas uz tavām smadzenēm – klausītājs arī piedzīvo palielinātu nemieru un uzbudinājumu, kas nelabvēlīgi ietekmē iespēju sadarboties un uzticēties.
Patiesību sakot, jebkurš negatīvs vārds spēj radīt problēmas abiem – teicējam un klausītājam. "Negatīvi vārdi sūta brīdinājuma ziņas caur smadzenēm, daļēji izslēdzot par loģiku un spriestpēju atbildīgos centrus, kas atrodas priekšējās smadzeņu daivās," atzīmē Ņubergs un Valdmans. Tieši tā – pat tikai viens vārds ir gana spēcīgs, lai ietekmētu gēnus, kas atbild par fizisko un emocionālo stresu!
Žēlošanās ir tikpat nelāga. "Ventilēt dusmas ir tāpat kā emocionāli "palaist gāzīti" slēgtā telpā. Izklausās pēc labas idejas, taču tā ir nežēlīgi nepareiza," novērojis psihologs Džefrijs Lors.
Kā vēl ar citādu valodas izmantojumu varam uzlabot savu dzīvi, ja neskaita pēc iespējas retāku žēlošanos un izbēgšanu no negatīviem vārdiem domās (un, iespējams, pat pārdomājot vārda "nē" lietojumu kopumā)?
Negatīvi vārdi ir kataklizma mūsu prātam, veselībai un attiecībām, taču arī pretējais ir taisnība. Kad domājam par pozitīviem vārdiem, tiek stimulētas mūsu smadzeņu priekšējās daivas. Šis rajons ir atbildīgs par augstākajiem mentālajiem procesiem – domāšanu, izvēļu veikšanu un plānošanu. Šeit atrodas arī specifiski valodas centri, kas ir tieši saistīti ar smadzeņu daivu, kura atbild par darbībām.
Turklāt, jo ilgāk tu fokusējies uz pozitīviem vārdiem, jo vairāk tiek ietekmētas smadzenes. Tu sāc izmainīt savu un citu uztveri, kā arī esi izturīgāks pret negatīviem notikumiem tev apkārt.
Kad sāksi sevi redzēt pozitīvā gaismā, tas strauji novedīs pie pozitīvākas citu uztveres. Savukārt negatīvi vārdi pazemina paštēlu un kultivē aizdomas un šaubas. "Ar laiku, līdz ar apzinātajiem vārdiem, domām un sajūtām, mainīsies arī talāma (redzes paugura) struktūra. Mēs uzskatām, ka talāma struktūras izmaiņas ietekmē arī realitātes uztveri," saka autori.
Vārdu iedarbības pētnieku ieteikums ir: izvēlies savus vārdus uzmanīgi un saki tos lēni. Tas ļaus tev pārtraukt smadzeņu tieksmi būt negatīvā stāvoklī, un, kā parādījuši pētījumi, pat vienkārša vārdu "mīlestība", "miers", "līdzjūtība" atkārtošana ieslēgs specifiskus gēnus, kuri pazeminās fizisko un emocionālo stresu. Tu jutīsies labāk, dzīvosi ilgāk un veidosi dziļākas un uzticības pilnākas attiecības ar citiem – gan mājās, gan darbā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
