brūklenes ogas rudens
Foto: Shutterstock
Pirmā asociācija ar Bērtuli droši vien daudziem saistās ar apustuli Bartolomeju, kurš savu ticību apliecināja mocekļa nāvē (viņam dzīvam novilka ādu). Viņa dienu, 24. augustu, daudzas tautas uzskata arī par rudens sākumu.

Līdzās kalendārā ierakstītajam Bērtuļa vārdam latviešu tradīcijās sastopam vēl arī citus vārdus: Bērtiņš, Bierteņš, Bārtuļs, Bērtuļi, Bertmaņi, Bērtmanis, Bērtis, Bētmeri, Bētmajs.
Lai gan Bērtuļa diena nav uzskatīta par Uguns dienu kā Labrenči, tomēr nedaudzie ticējumi par šo dienu atbilst Uguns dienas tradīcijām. Bērtuļos (tāpat kā citviet Labrencī) sākas vakarēšana skalu gaismā.

Dažviet Bērtuļus uzskatīja par brīdi, līdz kuram jābeidz pļaut labība, tādēļ šī diena bijusi svinama: tajā nedrīkstēja lauku darbus stradāt, lai neuzbruktu kāda nelaime. Šī bija "atvieglota darbdiena", kad godināja darba darītāju, veicot tikai pašu nepieciešamāko kūtī un sētā. Saimnieki rūpējās par lopu labklājību – šajā dienā zirgiem ļāva atpūsties. Ūdeni gan Bērtulī nevar silēs liet, lai lopi nebizo.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!