24. augusts – Bērtulis sūta brūklenes lasīt, medu un sīpolus vākt  (1)

Līdzās kalendārā ierakstītajam Bērtuļa vārdam latviešu tradīcijās sastopam vēl arī citus vārdus: Bērtiņš, Bierteņš, Bārtuļs, Bērtuļi, Bertmaņi, Bērtmanis, Bērtis, Bētmeri, Bētmajs.
Lai gan Bērtuļa diena nav uzskatīta par Uguns dienu kā Labrenči, tomēr nedaudzie ticējumi par šo dienu atbilst Uguns dienas tradīcijām. Bērtuļos (tāpat kā citviet Labrencī) sākas vakarēšana skalu gaismā.

Dažviet Bērtuļus uzskatīja par brīdi, līdz kuram jābeidz pļaut labība, tādēļ šī diena bijusi svinama: tajā nedrīkstēja lauku darbus stradāt, lai neuzbruktu kāda nelaime. Šī bija "atvieglota darbdiena", kad godināja darba darītāju, veicot tikai pašu nepieciešamāko kūtī un sētā. Saimnieki rūpējās par lopu labklājību – šajā dienā zirgiem ļāva atpūsties. Ūdeni gan Bērtulī nevar silēs liet, lai lopi nebizo.

Šī diena tika uzskatīta par āžu un jēru kaujamo dienu, savukārt pirmos augļus no ienākušās ražas nesa ziedot dieviem.

Tā kā Bērtuļi ir laiks, ko uzskatīja par medus vasaras beigām, šajā dienā gāja bitēs. Arī viens no galvenajiem cienastiem bija svaigi ievākts medus un āža gaļa, jo Bērtuļdienu dēvē arī par āžu dienu (dažviet gan to aizstāj ar aunu vai jēru) – sak', paēd gaļu, bet ādu nes tirgū.

Bērtuļa diena tradicionāli bijusi tirgus diena, kurā ne tikai āžus pārdot veda, bet jaunie ļaudis slēdza arī derības. Ap šo laiku daļa ražas jau novākta, tādēļ iespējams sarīkot brangas kāzas!

Senie latvieši bija pārliecināti, ka rudzi jāsēj vai nu trīs dienas pirms, vai trīs dienas pēc Bērtuļiem, turpretī linus plūkt varēja jau nākamajā dienā. Saimnieki zināja: ja grib labus sīpolus – tie jārauj, vēlākais, Bērtuļa dienā. Ja grib garšīgu brūkleņu zapti, tā jāvāra no Bērtuļos lasītām ogām (nez, vai šogad tās jau nav nolasītas?). Ar šo dienu sākas arī rudens sēņu laiks.

Laika vērotāji saka: kāds laiks Bērtulī, tāds būs visu rudeni, tas pats attiecināms uz vēju. Pavērosim arī bezdelīgas – ja tās pazūd pirms Bērtuļiem, tad pirms Miķeļiem būs sniegs.