Pirmais septembris ir svētki visiem skolēniem, viņu vecākiem un skolotājiem, bet jo īpaši tiem bērniņiem, kam šī ir pati pirmā skolas diena. Lai arī šajā dienā visi ir skaisti saposušies un ar asteru un dāliju pušķiem rokās, daļai bērnu jaunais mācību gads var radīt stresu, jo notiek pārmaiņas un ir neziņa par to, kas tuvākajā laikā ir gaidāms. Lai skolas gaitas sagādātu vairāk prieka nekā raižu, ārste, holistiskā menedžmenta konsultante un apzinātas ēšanas trenere Inese Millere dalās padomos, kā veiksmīgāk palīdzēt pirmklasniekam tikt galā ar bažām un stresu saistībā ar mācību uzsākšanu.
Stress ne vienmēr uzskatāms par kaut ko sliktu. Izjūtot stresu, organismā tiek radīts adrenalīns jeb hormons, kas atbrīvo organisma enerģijas rezerves. Adrenalīns dod papildu spēku un motivē organismu rīcībai. Mūsu senčiem stress bija būtiski nepieciešams izdzīvošanai, jo palīdzēja izbēgt no dzīvībai bīstamām situācijām. Savukārt mūsdienās, kad tā nepieciešamība ir samazinājusies, biežs stress var kļūt par traucēkli un par iemeslu emocionālam diskomfortam, kā arī kaitēt organisma veselībai kopumā.
Konstatēt bērna stresu ne vienmēr ir vienkārši. Tomēr pastāv pazīmes, kas var liecināt par bērna nemieru. Traucēts miegs, nagu graušana, pastiprināta acu mirkšķināšana, vēdera vai galvas sāpes, koncentrēšanās grūtības, pēkšņas disciplīnas problēmas un citas izmaiņas bērna uzvedībā var liecināt par psihoemocionālām pārmaiņām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
