Foto: Shutterstock

Pirmais septembris ir svētki visiem skolēniem, viņu vecākiem un skolotājiem, bet jo īpaši tiem bērniņiem, kam šī ir pati pirmā skolas diena. Lai arī šajā dienā visi ir skaisti saposušies un ar asteru un dāliju pušķiem rokās, daļai bērnu jaunais mācību gads var radīt stresu, jo notiek pārmaiņas un ir neziņa par to, kas tuvākajā laikā ir gaidāms. Lai skolas gaitas sagādātu vairāk prieka nekā raižu, ārste, holistiskā menedžmenta konsultante un apzinātas ēšanas trenere Inese Millere dalās padomos, kā veiksmīgāk palīdzēt pirmklasniekam tikt galā ar bažām un stresu saistībā ar mācību uzsākšanu.

Stress ne vienmēr uzskatāms par kaut ko sliktu. Izjūtot stresu, organismā tiek radīts adrenalīns jeb hormons, kas atbrīvo organisma enerģijas rezerves. Adrenalīns dod papildu spēku un motivē organismu rīcībai. Mūsu senčiem stress bija būtiski nepieciešams izdzīvošanai, jo palīdzēja izbēgt no dzīvībai bīstamām situācijām. Savukārt mūsdienās, kad tā nepieciešamība ir samazinājusies, biežs stress var kļūt par traucēkli un par iemeslu emocionālam diskomfortam, kā arī kaitēt organisma veselībai kopumā.

Konstatēt bērna stresu ne vienmēr ir vienkārši. Tomēr pastāv pazīmes, kas var liecināt par bērna nemieru. Traucēts miegs, nagu graušana, pastiprināta acu mirkšķināšana, vēdera vai galvas sāpes, koncentrēšanās grūtības, pēkšņas disciplīnas problēmas un citas izmaiņas bērna uzvedībā var liecināt par psihoemocionālām pārmaiņām.

Jāsaprot, ka gan pieaugušajiem, gan bērniem ir nepieciešams laiks, lai pierastu pie jaunas situācijas. Taču, lai izvairītos no nevēlamas spriedzes, vislabāk ir samazināt to lietu daudzumu, kas bērnam ir nezināmas. Šajā gadījumā īpaša nozīme ir vecāku komunikācijai ar savu bērnu – pirms mācību gada sākšanās vecākiem ar bērniem ieteicams izrunāt visu, kas saistīts ar skolā gaidāmo.

Biežākās pazīmes, kas var liecināt par bērna nemieru, ir traucēts miegs, nagu graušana, pastiprināta acu mirkšķināšana, vēdera vai galvas sāpes, koncentrēšanās grūtības, pēkšņas disciplīnas problēmas un citas izmaiņas bērna uzvedībā.
Ilustrācijai var noderēt skolas fotogrāfijas, vai, ja iespējams, vēlams pašiem izstaigāt skolas teritoriju. Ir vērts bērniem pastāstīt arī par savām skolas gaitām un dalīties ar sirsnīgākajām skolas atmiņām, kas bērnam varētu radīt pozitīvas sajūtas par gaidāmo laiku skolā. Īpaši būtiski šajās sarunās vecākiem ir klausīties, lai uzzinātu, par ko bērns izjūt bažas, un sarunas gaitā topošajam skolēnam palīdzēt šīs bailes pārvarēt.

Lai palielinātu bērna stresa noturību, liela nozīme ir arī fiziskajām aktivitātēm, pietiekamai atpūtai un veselīgam uzturam. Nereti mūsdienu dzīvesveida dēļ mums trūkst dažādu uzturvielu. Stress patērē lielus organisma resursus, tāpēc šādos apstākļos nepieciešams pievērst uzmanību sabalansētam bērna uzturam, īpaši vielām, ko tikai ar uzturu nespējam uzņemt. Tādas, piemēram, ir omega 3 taukskābes, kas palīdz uzlabot bērna koncentrēšanās spējas un stiprināt imunitāti.

Lai izvairītos no nevēlamas spriedzes, vislabāk ir samazināt to lietu daudzumu, kas bērnam ir nezināmas. Šajā gadījumā īpaša nozīme ir vecāku komunikācijai ar savu bērnu – ieteicams izrunāt visu, kas saistīts ar skolā gaidāmo.
Bieži uzturā trūkst ne tikai vitamīnu, bet arī organismam svarīgu minerālvielu. Viens no šādiem "līderiem" ir magnijs, kas stresa laikā tiek patērēts visvairāk. Ir ļoti būtiski rūpēties par pietiekamu magnija uzņemšanu kā bērnu, tā pieaugušo uzturā, jo tā trūkums var radīt nervu uzbudinātību, muskuļu krampjus, nogurumu, samazināt koncentrēšanās spējas, kā arī radīt ēšanas traucējumus, kas ilgtermiņā spēj radīt cukura diabētu un citas nopietnas slimības. Magniju iespējams uzņemt, ēdot riekstus, zivis, augļus un dārzeņus. Lai organisms magniju veiksmīgāk uzsūktu, uzturu ieteicams papildināt arī ar B6 grupas vitamīniem, kas atrodas griķu putraimos, banānos, ceptos kartupeļos un citos produktos. Ja ir bažas, vai nepieciešamos vitamīnus un minerālvielas bērns pietiekamā daudzumā saņem no pārtikas, var lietot aptiekās iegādājamos vitamīnus un minerālvielas jau koncentrētā veidā.

Bērnam ļoti svarīgi ir ievērot arī noteiktu dienas režīmu. Lai topošais skolēns veiksmīgāk spētu pierast pie gaidāmā dienas grafika, ir ieteicams pirms skolas sākšanās jau laikus agrāk doties gulēt un agrāk no rītiem celties augšā. Lai pēc vasaras atpūtas iekustinātu prātu, pirms gulētiešanas var palasīt grāmatu vai, ja bērnam patīk prāta spēles, iegādāties krustvārdu mīklu grāmatu. Iepriekš minētais attiecas arī uz jau lielākiem skolēniem, un šajā gadījumā katram vecākam individuāli ir jāizvērtē sava bērna intereses un paradumi.

Lai palielinātu bērna stresa noturību, liela nozīme ir arī fiziskajām aktivitātēm, pietiekamai atpūtai un veselīgam uzturam. Nereti mūsdienu dzīvesveida dēļ mums trūkst dažādu uzturvielu.
Neskatoties uz to, vai bērns uzsāk mācības pirmajā klasē vai ar skolu jau ir pazīstams, vecākiem pirms skolas sākšanās ieteicams izvērtēt arī pašiem savu dienas režīmu un atvēlēt bērnam nedaudz vairāk laika. Kopīga sagatavošanās mācību gadam palīdzēs mierīgāk justies gan bērniem, gan pašiem vecākiem.

Plašāku informāciju par bērnu un pusaudžu stresu iespējams meklēt arī mājaslapā www.stress.lv, kur ikviens var iepazīties un lejupielādēt informatīvo materiālu par bērnu un pusaudžu stresa cēloņiem, sekām, ārstēšanu un profilaksi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!