Latvijas skolas visvairāk cieš no disciplīnas trūkuma, uzskata vairums aptaujāto

Kā liecina apkopotie dati, aptuveni piektdaļa jeb 18 procenti Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pēdējo gadu laikā izglītības kvalitāte Latvijā ir uzlabojusies. To, ka kvalitāte pasliktinājusies, pauda 28 procenti, savukārt lielākā daļa – 37 procenti iedzīvotāju norādīja, ka izglītības kvalitāte Latvijā nav ne manāmi uzlabojusies, ne pasliktinājusies.

Aptauja liecina, ka puse no Latvijas iedzīvotājiem uzskata – izglītībai piemīt svarīga loma, tomēr tā netiek uzskatīta par izšķirošo faktoru panākumu gūšanā. Pietiekami bieži (39 procenti) iedzīvotāji norāda, ka izglītība ir svarīga un tai piemīt liels spēks ietekmēt panākumus darba dzīvē. Ievērojami retāk (6 procenti) parādījās viedoklis, ka izglītībai nav svarīga loma.

Lūdzot salīdzināt dažādu izglītības līmeņu kvalitāti, atklājās, ka visaugstāk tiek vērtēta augstāko izglītības iestāžu sniegtā izglītība. Tomēr, neraugoties uz šo faktu, tikai 36 procenti respondentu norādīja augstāko izglītību kā obligātu priekšnoteikumu, lai veiksmīgi iekļautos darba tirgū. Visvairāk – 44 procenti norādīja, ka priekšnoteikums panākumiem bagātai karjerai ir profesionālā izglītība, specializējoties kādā pieprasītā profesijā vai nozarē. Tajā pašā laikā 37 procenti aptaujāto norādīja, ka, neskatoties uz izglītības veidu, nepieciešams izvēlēties nozari, kurā pastāv augsts pieprasījums pēc darbiniekiem.

"Baltic International Bank Latvijas barometrs" ir Latvijas iedzīvotāju noskaņojuma un attieksmes pētījums, kurā ik mēnesi, iekļaujot pazīstamu ekspertu vērtējumus, tiek atspoguļotas sabiedrībā aktuālas norises.