'Aizliegtais' arheologs Kremo: cilvēks uz Zemes dzīvo jau vairākus miljonus gadu

Pēdējo divu gadsimtu laikā arheologi ir atraduši kaulu fragmentus, pirkstu nospiedumus un citus artefaktus, kuri liecina, ka cilvēki kā mēs uz zemes ir eksistējuši jau vairākus miljonus gadu. Taču vēl joprojām vairāki zinātnieki šos faktus piemirst vai ignorē. Kāpēc? Galvenokārt tādēļ, ka tie ir pretrunā ar valdošajiem evolūcijas uzskatiem par cilvēka pirmsākumiem un senumu. Saskaņā ar šo viedokli, cilvēki ir eksistējuši tikai aptuveni 100 vai 200 tūkstošus gadu, un pirms tam bija sastopami tikai primitīvi cilvēku priekšteči.

Arheologs Kremo izaicina pastāvošo viedokli, pretstatā novietojot vēdisko pasaules skatījumu, – proti, cilvēki kā mēs uz Zemes dzīvo jau vairākus miljonus gadu. Pētnieks savus izteikumus pamato ne tikai ar Vēdu traktātiem (Purānām), bet arī zinātniskiem pierādījumiem, ar kuriem iepazīstina gan savās grāmatās, gan lekcijās visā pasaulē.

"Pateicoties drukātajām un digitālajām tehnoloģijām pēdējos 150 gados ir fiksēti un plašākam cilvēku lokam darīti zināmi vairāki arheoloģiski atklājumi, kas liecina, ka cilvēki kā mēs uz šīs Zemes ir eksistējuši jau miljoniem gadu. Cilvēka senatnes pierādījumi ir mums visapkārt, taču diemžēl tie netiek pienācīgi aplūkoti. Varētu pat teikt, ka darbojas zināms filtrs. Jebkura informācija, kas apstiprina šābrīža teoriju par cilvēka izcelsmi, tiek atbalstīta, savukārt jebkas pretējs tiek pieņemts ar grūtībām. Pretrunīgi pierādījumi tiek nostumti malā, aizmirsti un atsevišķos gadījumus pat apspiesti," uzskata Kremo.

"Piemēram, jau 1880. gadā Dr. J.D. Vitnijs (Dr. J. D. Whitney) publicēja Kalifornijas štata Tuolumne apgabalā veiktos atradumus. Zelta drudža laikā kalnrači Table kalnā uzgāja senus skeletus, šķēpu galus un vairākus cilvēka radītus akmens rīkus un priekšmetus. Pēc ģeologu teiktā, klints segments, kurā tika veikti izrakumi, ir 50 miljonu gadu vecs. Konvencionālās arheoloģijas piekritējam šādi fakti šķistu neiespējami, jo cilvēcīgām būtnēm nepienāktos eksistēt tik senā pagātnē. Turpretim Vēdu zinātājam šāda informācija nebūtu pārsteigums.

1979. gadā paleoantropoloģe Mērija Līkija (Mary Leakey) Laetoli, Tanzānijā, atrada vairākus pēdu nospiedumus, kuri bija identiski mūsdienu cilvēkam. Taču šie nospiedumi tika atrasti sacietējušās vulkāna pelnu kārtās, to vecums – 3,7 milj. gadu. Lielākā zinātnieku daļa centās šim atradumam piemeklēt atbilstošus skaidrojumus, proti, pērtiķveidīgas būtnes, kurām bija tieši tāda pati pēdas forma kā mūsdienu cilvēkam. Lai gan tā ir interesanta versija, tai nav zinātniska pamatojuma. Šā laika posma pērtiķveidīgo būtņu skeleti ir pieejami. Tie saucas Australopithecus, un to pēdu forma noteikti ir citāda nekā cilvēkam.

Vēl viens piemērs ir Virdžīnijas Stīnas-Makintairsas (Virginia Steen-McIntyre) veiktie izrakumi 1970. gadā Huejataklo, Meksikā. Kalnu tranšeju kārtās tika atklātas ieroču paliekas – bultu un šķēpu uzgaļi, kā arī akmens darbarīki. Tie ir priekšmeti, kurus izgatavoja un izmantoja tikai cilvēki. Ar ģeologu palīdzību tika noskaidrots, ka kārta ir 300 000 gadu veca. Diemžēl lielākā daļa iesaistīto arheologu šo informāciju nespējā pieņemt, tādēļ oficiālā atklājuma publikācijā tika izvēlēts 200 000 gadu vecums. Par rādītāju tika ņemta oglekļa-14 koncentrācija, kas raksturo čaulu, kura atrodas 5 km attālumā no artefaktu patiesās atrašanās vietas. "

Paleoantropoloģes Mērijas Līkijas Tanzānijā atrastie pēdu nospiedumi bija identiski mūsdienu cilvēkam. Taču šie nospiedumi tika atrasti sacietējušos vulkāna pelnu kārtās, to vecums – 3,7 milj. gadu.

Ūras Zikurāts Di Karas provincē Irākā (senajā Mezopotāmijā) tika būvēts 21. gs. p.m.ē., un ir viens no lielākajiem saglabātajiem zikurātiem. Zikurātu celtniecība bija svēta māksla, jo tie tika uzskatīti par tiltu starp dieviem un cilvēci. Zikurāta pamatne iederas pilnā 360 grādu riņķī, kas savukārt simbolizē pilnu astronomisko gadu. Atlikušajām 5 gada dienām zikurātā tika atvēlēti speciāli punkti, kur tās atzīmēt. Tāpat zikurāta detaļās tiek vairākkārtīgi izmantoti precīzi ģeometriski lielumi, simbolizējot dažādas numeroloģiskas un astronomiskas vērtības.

Takšilas Universitāte Pendžābā, Pakistānā (senā Indija), bija viena no senākajām universitātēm, kura darbojās no 8. gs. p.m.ē. līdz 6. gs. m.ē.. Prestižā mācību iestāde savā pastāvēšanas laikā uzņēma 10 000 tūkstošus studentu no visas pasaules. Tika pasniegti 68 priekšmeti, piemēram, medicīna, kara māksla, jurisprudence, tēlniecība u.c. Universitāti ir beiguši vairāki meistari, veidojot nozīmīgu ieguldījumu senās Indijas profesiju izaugsmē.

Šie ir tikai daži piemēri, kas liecina par cilvēka patieso senatni. Pēdējo 150 gadu laikā līdzīgu atklājumu ir bijis daudz, un Kremo tos ir apkopojis savās grāmatās "Aizliegtā arheoloģija" (Forbidden Archeology) un "Cilvēka devolūcija" (Human Devolution). "Cilvēka evolūcijas teorijas pārstāvji pauž viedokli, ka pašreizējie fiziskie pierādījumi skaidri norāda uz cilvēku kā mēs eksistenci līdz 100 tūkstošu gadu senā pagātnē. Taču mēs droši varam teikt, ka tā nav taisnība. Ir vesela pierādījumu ķēde, kura stiepjas līdz pat vairākiem miljoniem gadu. Par ko tas liecina un uz ko mudina? Manuprāt, sabiedrībai ir nepieciešams alternatīvs skatījums uz cilvēka pirmsākumiem. Skatījums, kas vedina nevis uz versiju par cilvēka evolūciju no pērtiķveidīgām būtnēm, bet uz devolūciju no augsti attīstītām garīgām būtnēm, kādas savulaik esam iemiesojuši," nobeidz pētnieks.

Maikla Kremo stāstījumu būs iespēja dzirdēt 15. oktobrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, kur "Helsus" rīko viņa lekciju "Slēptā vēsture: Pierādījumi cilvēces senatnei".

Maikls Kremo ir neatkarīgs arheoloģijas vēsturnieks, pasaules Arheoloģijas kongresa un Eiropas Arheologu asociācijas biedrs. Kremo ir galvenais autors grāmatai "Aizliegtā arheoloģija" – visaptverošam vēsturisko arheoloģisko anomalitāšu pārskatam. Kremo apskata arheoloģijas vēsturi no alternatīvu pasaules uzskatu skatupunkta, īpaši no senās Indijas vēstījuma. Par savu pētījumu vēsturnieks ir sniedzis lekcijas Londonas Karaliskajā institūtā, Krievijas Zinātņu akadēmijā, Ukrainas Zinātņu akadēmijā, kā arī citās zinātniskās institūcijās. Kremo ar savu darbu ir iepazīstinājis arī vairākas universitātes visā pasaulē. Viņš ir biežs viesis radio un televīzijas programmās, ir izveidojis plašu materiālu bāzi tiešsaistē.