Daudzi no mums cenšas noturēt līdzsvaru starp ilgām darba stundām, veselīgām attiecībām un ģimenes nastu. Tiesa, tas nav nekāds vieglais darbs un katru rītu, noskanot modinātājam, mēs jau apjaušam, ar ko mums nāksies saskarties šodien. Stress, nogurums un pārāk ātri pagājis laiks.
Neiropsiholoģe Dženifera Volkina teic: "Ja katru rītu pirms darba iekustināsim vajadzīgās smadzeņu daļas, būsim daudz veiklāki, daudz mierīgāk spēsim komunicēt ar apkārtesošajiem un daudz vēsāk reaģēsim pret visiem negatīvajiem notikumiem."
Ja spēsi kādu no šīm ikdienišķajām darbībām padarīt par savu ikrīta rituālu, sapratīsi, ka darbi ritēs daudz raitāk. Turpinājumā piecas ģeniālas darbības, kas asina prātu un iekustinās smadzeņu darbību pirms darba dienas.
Lasīšana
Ja tava ikdiena ir strauja, dažkārt aizmirstam no visa atslēgties. Lasīšana noteikti ir viena no tām lietām, kas ļauj iegrimt pavisam citā pasaulē, noliekot mūsu problēmas otrajā plānā.
Ņemot vērā gadsimtu, kurā dzīvojam, varam pielāgot lasāmvielu savai ikdienai – varam izlasīt pāris lapaspuses iemīļotā grāmatā, apskatīt avīzē piedāvātos jaunumus vai pārlasīt svarīgāko interneta medijos.
Lasīšanu pirms darba noteikti nav vien nomierinošs veids, kā iesākt dienu, bet tāpat tas palīdzēs sakārtot tavas prioritātes, lai nekavētos vakardienā un drīz vien sāktu pavisam jaunu dienu.
Fiziskas aktivitātes
Visticamāk, ka ikviena no mums ir informēta par to, cik gan labas ir fiziskas aktivitātes, kā tas labvēlīgi ietekmē mūsu ķermeni, kā arī uzlabo garastāvokli. Tomēr, kā izrādās, tas ietekmē arī mūsu smadzeņu darbību.
"Fiziskās aktivitātes patiesībā izmaina smadzeņu darbību un pat ir teikts, ka tām ir gluži tāds pats efekts kā antidepresantiem," atklāj neiropsiholoģe Dženifera Volkina. "Tas signalizē, ka laiks atbrīvot neirotransmiterus, kas spēlē būtisku lomu, ja runājam par smadzeņu darbības asumu, kad novecojam."
Meditācija
Tāpat nav nekāds dižais noslēpums, ka daudzi praktizē meditāciju ikdienā, aizbildinoties ar to, ka tā palīdz nomierināties, koncentrēties un atbaida teju visas negācijas.
Arī Volkina atklāj, ka meditācija nomierina mūs, sagatavo dienai, kā arī padara mūs daudz iecietīgākus pret apkārtējiem.
Tāpat tie, kuri meditē, spēj daudz ātrāk apstrādāt informāciju. Kā stāsta speciālists savā jomā – psihiatrs un grāmatu autors Daniels Emens, iemesls tam varētu būt tāds, ka cilvēki, kuri ikdienā meditē, daudz labāk prot "izslēgt" visu apkārtējo un nevajadzīgo, koncentrējoties tikai uz būtisko.
Klasiskās mūzikas klausīšanās
Nomierinoši klasiskās mūzikas skaņdarbi jau izsenis tiek atzīti par labvēlīgiem smadzeņu darbībai un produktivitātei kopumā.
Viens no populārākajiem ar šo jomu saistītajiem atklājumiem iekļauj tā saukto "Mocarta efektu", kam gan piešķirtas teju dziedinošas spējas, tā arī rosina cilvēkus domāt daudz abstraktāk, kā arī ilgtermiņā.
Loģikas uzdevumu izpildīšana
Noteikti ir kas tāds, ko varam pamācīties arī no cilvēkiem, kuri mācās un attīsta savu domāšanu visas dzīves garumā – ne vien skolas vai universitātes telpās, bet arī mājās, neaizmirstot par veselīgu smadzeņu šūnu "kustināšanu".
"Vienkārši risinot krustvārdu mīklu vai izmēģinot kādu atjautības uzdevumu internetā, tu izaicināsi savu prātu," iesaka neiropsiholoģe Volkina.
Neaizmirsti par sudoku, kādu atmiņu trenējošu spēli vai kādu aplikāciju, kas ļaus paasināt prātu, dodoties uz darbu.
Raksta tapšanā izmantota informācija no "Reader's Digest".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
