Ložņu vārpata (Elytrigia repens vai Agropyron repens) ir grūti izskaužama, daudzgadīga nezāle, kuru bieži sastop tīrumos, norās, dārzos, ceļmalās, mežu klajumos, krūmājos un pļavās. Tikpat plašs kā tās atrašanās vietu uzskaitījums ir arī visu slimību saraksts, ar kurām varam cīnīties, izmantojot šo lauksaimnieku tik nemīlēto augu. Un arī veselīgā uzturā tā lieti noderēs, tāpēc – ķeries pie lāpstas!
Dziedniecībā izmanto sakneņus, kurus vāc rudenī vai agri pavasarī lauku apstrādes laikā vai arī izrok ar lāpstu. No sakneņiem atdala saknes un virszemes daļas un nomazgā aukstā ūdenī. Sakneņus sagriež aptuveni 1 cm garos gabalos, nedaudz apvītina saulē un vējā, tad izklāj 1–2 cm biezā slānī ēnainā nojumē vai labi vēdināmā telpā un žāvē. Kaltēt tos var arī krāsnī vai žāvētājā 60°C, laiku pa laikam apmaisot. Gataviem sakneņiem jālūzt bez locīšanās. Uzglabā audekla maisiņos vai koka traukos divus gadus.
Medicīnā ložņu vārpatu izmanto vielmaiņas traucējumu gadījumos kā urīndzenošu, sviedrējošu, atkrēpojošu, sāļu apmaiņu regulējošu un caureju veicinošu līdzekli. To pielieto asins attīrīšanai, jo kopā ar ūdeni no ķermeņa izdalās arī šlakvielas, kā rezultātā pazūd ādas izsitumi. Osteohonroze ir otrā izplatītākā kaite tūdaļ aiz sirds un asinsvadu saslimšanām, to izārstēt nevar, bet apstādināt tās attīstību var – un tieši ar šo nezāli, kas lieliski izvada sāļus no organisma. Vārpatu izmanto arī podagras un reimatisma ārstēšanā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
