Lienīte Vītiņa-Zustrupa
Saulainajās septembra dienās vēl var un vajag pagūt sasiet ziemai spēkpilnās un karstās ozola slotas. Vislabāk iepriekš palūkojoties, vai pie debess aug jauns vai – vislabāk – pilns Mēness, tad slotas ir īpaši izturīgas, karstas un labi strādā.

Kāpēc plakanās slotas, kas tur tik īpašs? Plakanā slota karsto gaisu tver apjomīgāk, ar tās palīdzību to iespējams novadīt precīzi paredzētajā vietā. Karstās ozola slotas ilgāk notur sevī siltumu, un to kompreses turpina sildīt ķermeni arī tad, kad slotiņas jau noņemtas.

Ozolzari jāgriež pēcpusdienā, kad saule jau nemanāmi, bet kārtojas rietos. Tāpēc ņemu zaru šķēres, platu lakatu, kur sagrieztos ozolzarus salikt, ērti sasiet pauniņā un vest mājā, lai vēlāk rūpīgi un čakli taptu plakanās ozola slotas.

Mežs ir ļoti dažāds, un, iespējams, ja iepriekš neesi nolūkojis, kurp doties, rādīs visus citus kokus, bet ozolus neredzēsi. Arī tā gadās. Es ļauju, lai ceļš mani ved.

Griežot zarus ozola slotām, esi saudzīgs pret ozolu (un protams, arī pret jebkuru citu koku) un katru nolūkoto zaru griez tikai tad (un tādā garumā), ja precīzi zināsi, kā šis zars iederēsies slotiņā.

Slotiņām derēs taisni zari, arī žākļu jeb jumja zari (kur viens zars sadalās divos). Zaru izmērs var būt dažāds, sākot no 40 cm un mazāki, derēs arī vismazākie, jo tos skaisti izkārtosim slotiņas viducītī.

Izvēlies zarus, kuru lapas ir zaļas, izvairoties no bojātām lapām. Neaizraujies ar zaru daudzumu, jo atceries, ka vēl būs vajadzīgs laiks rūpīgai slotiņu sasiešanai! Vienmēr mežam pasaki paldies par devumu, ko viņš tev ir uzticējis!

Ja slotiņu noglaudot, tā pāršķiras kārtu pa kārtai kā zivij zvīņas – tad zini, esi uzdarinājis savu pirmo plakano slotu!

Sākam siet! Izvēlies ērtu vietu un sēžamo. Sev priekšā izkārto sarūpētos zarus. Ideālā variantā vari tos sašķirot pēc garuma un kupluma, tas atvieglos tālāko darbu.

Sākumam tev vajadzēs pamata jeb balsta zarus. Tie ir stiprie zari, kas spēs noturēt visu pārējo lapu vēdekli. Tādus ņem dažus un tiem virsū vēdekļveidā liec nākamos parastos zarus. Ja esi labrocis, kreisajā rokā turi topošo slotiņu, vari roku ar zariem tajā atbalstīt pret augšstilbu vai kādu virsmu, ar labo roku turpini likt zarus, kuplinot vēdekli gan uz labo, gan kreiso pusi. Vietas, kur lapas pašķiras un vēdeklis šķiet plāns, papildini ar zariem.

Kad pamata vēdeklis izskatās gana labs, vari sākt izkārtot vēdeklī nākamo kārtu – šīs kārtas zari būs nedaudz īsāki par pirmajiem. Tā uztaps nākamā vēdekļa kārta. Slotiņā katra nākamā kārta būs īsāka kā iepriekšējā, un, jo vairāk kārtu, jo slotiņa būs bagātāka, kalpos ilgāk, būs prieks pašam! Gala variantā sakārto mazās lapiņas pie pašiem kātiem, un, ja slotiņu noglaudot, tā pāršķiras kārtu pa kārtai kā zivij zvīņas – tad zini, esi uzdarinājis savu pirmo plakano slotu!

Karstās ozola slotas ilgāk notur sevī siltumu, un to kompreses turpina sildīt ķermeni arī tad, kad slotiņas jau noņemtas.

Atceries, ka arī slotiņas aizmugure nedrīkst palikt ar redzamiem balsta, sākuma zariem, tādēļ arī tur kārtu pa kārtai jāizklāj ozolzari, sākot no lielākiem, garākiem, beidzot ar pavisam īsiem.

Kad slotiņa ir gatava, tā rūpīgi jānosien, lai zari turas tiem paredzētajās vietās. Par siešanas veidiem ir daudz stāstu, vien šoreiz saku, ka jo ciešāk un skaistāk slota būs apsieta, jo lielāks prieks pašam. Ja zari ir nelīdzeni, grubuļaini, zaraini, to kātus, protams, var rūpīgi līdzināt, nogriežot visu, kas traucē slotiņu labi satvert.

Slotiņas kātam jābūt tik garam, lai satverot to plaukstā, aiz mazā pirkstiņa būtu ne vairāk kā 2 cm garš slotiņas kāta gals. Pārējo vari ar zaru šķērēm līdzeni griezt nost! Tas atvieglos darbošanos pirtī, kāts neradīs nepatīkamus pārsteigumus.

Pat tad, ja tev mājās nav savas pirtiņas, steidzies uz mežu un uzsien savu pirmo plakano ozola slotu – tu būsi pārsteigts, cik labi tā veidojas, cik brīnišķīgi žūstot smaržo, un tā būs lieliska dāvana, ja dosies ciemos pie kāda, kam ir pirts!

Kad slotiņa uztapusi, vari sevi paslavēt, īpaši, ja tā ir tava pirmā plakanā jeb vēdekļa slota. Ko tālāk? Ķeries atkal pie darba – visi sagrieztie zari jāpārvērš slotiņās. Mazās lapiņas, kas neiederas slotiņās, vari sakrāt vienuviet un žāvēt – ziemā no tām sanāk brīnišķīga tēja vai kāju vannītes gan pirms pirts, gan arī ziemas vakaros palutinot savas pēdiņas.

Sasietās slotiņas rūpīgi noklāj uz līdzenas virsmas un uzliec slogu. Tādējādi slotiņa iegūs vēl patīkamāku vēdekļa izskatu. Pēc diennakts es slotiņas izņemu no sloga un pakaru mājas bēniņos, lai žūst. Žūstot gan lapiņas nedaudz sakrokojas, tāpēc gribu izmēģināt, varbūt slotiņas var pārvietot un likt žāvēties arī zem sloga?

Daba iedvesmo, cilvēks rada! Tāpēc pat tad, ja tev mājās nav savas pirtiņas, steidzies uz mežu un uzsien savu pirmo plakano ozola slotu – tu būsi pārsteigts, cik labi tā veidojas, cik brīnišķīgi žūstot smaržo, un tā būs lieliska dāvana, ja dosies ciemos pie kāda, kam ir pirts!

Lai karsta un maiga ir tava ozola slotiņa!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!