Daudz tiek runāts par to, ka vecākiem jāprot palaist savus "putnēnus" brīvībā, kad pienācis īstais laiks. Bet – kad ir īstais laiks? Un, ja nu pats putnēns nemaz tam nav gatavs? Cik traucējoša var būt šī situācija, veidojot jaunu ģimeni? Piedāvājam jaunas sievietes stāstījumu par sevi un psiholoģes ieteikumus, kā tālāk rīkoties.
"Labdien! Man ir kāda lielāka problēma, kuru jau kādu laiku apzinos – tā ir mana pašvērtības sajūta, kas ir zema. Ir lietas, kuras esmu jau atrisinājusi gan attiecībās ar ģimeni, gan darba kolēģiem, bet tās vēl joprojām mani vajā, jo nevēlos uzsākt attiecības ar pretējo dzimumu.
Patiesībā, ja izvērtēju, manas problēmas jau sākušās ar manu stingro audzināšanu, aizsardzības nolūkā no mammas puses, gan sakarā ar mana tēva pāragro nāvi. Tas viss lika man atteikties no bērnības un cīnīties par savas ģimenes labklājību (septiņi bērni), kurai bija lieli bankas parādi. Šobrīd it kā viss ir kārtībā, mana ģimene jau pēdējo desmit gadu laikā ir ļoti pacēlusies, esam labi skoloti, patstāvīgi un nodrošināti par nākotni, bet līdz šim tā nav bijis.