Kā prenatālo vizīšu laikā ārsts novērtēs augļa augšanu, attīstību un labsajūtu

Pēc 13. grūtniecības nedēļas prenatālās aprūpes speciālists katrā vizītē nosaka tava bērna sirdsdarbību. Arī tu varēsi to sadzirdēt.

Pēc 24. nedēļas tiks mērīts dzemdes augstums ar centimetru lentu – šis ir vienkāršs mērījums, kas norāda, vai auglis aug atbilstoši grūtniecības laikam, un tev paskaidros, izjautās par augļa kustībām – tās tu sāksi just 18.-20. grūtniecības nedēļās un tām jāseko līdz ikdienā. Kustība ir augļa labsajūtas rādītājs. Auglis samazina savu kustību aktivitāti vai nekustas nemaz, ja jūtas slikti. Dodies pie sava ārsta vai uz tuvāko dzemdību nodaļu, lai pārliecinātos, ka auglim nav problēmu, ja samazinās viņa kustību aktivitāte.

Bērniņa orgānu un sistēmu struktūras novērtē ar ultrasonogrāfijas palīdzību. Visām grūtniecēm to veic divas reizes, bet trešo reizi nozīmē pēc vajadzības jeb klīniskām indikācijām.

No iedzimtām augļa attīstības anomālijām nav pasargāts neviens: lielākajai daļai spontāno abortu iemesls ir ģenētiskas anomālijas un visbiežāk tām ir nejaušs raksturs. Iedzimtas anomālijas var būt dažādas: hromosomu skaita anomālijas (piemēram, Dauna sindroma gadījumā ir papildus 21. hromosoma) un strukturālas anomālijas (piemēram, aukslēju šķeltne, sirdskaites, nervu caurulītes un centrālās nervu sistēmas defekti). Iedzimtu attīstības anomāliju rašanos nosaka dažādi riska faktori: tā, piemēram, ja tavs vecums ir lielāks par 35 gadiem, pastāv lielāka iespēja hromosomu anomālijām, ja esi pakļauta teratogēnu faktoru ietekmei grūtniecības laikā, risks paaugstinās.

Teratogēni ir eksogēni faktori, kas, iedarbojoties uz bērniņu grūtniecības laikā, var izsaukt viņa bojā eju, iedzimtas attīstības anomālijas vai centrālās nervu sistēmas traucējumus piedzimstot. Tie var būt medikamenti un ķīmiskas vielas, dažādas infekcijas, kā arī fizikālie faktori. Tāpēc būtiski ir ievēro visus piesardzības pasākumus un izvairīties no jebkādu novēršamu faktoru iedarbības grūtniecības laikā (medikamenti un ķīmiskas vielas, starojums, karstums, infekcijas).

Ar prenatālo diagnostiku saprot augļa attīstības anomāliju noteikšanu grūtniecības laikā. Prenatālai diagnostikai pielieto tādas metodes kā ultraskaņas skenēšanu, dažādu bioķīmisko marķieru noteikšana mātes asinīs vai augļūdeņos, arī tādas invazīvas diagnostikas metodes kā horija bārkstiņu biopsija un amniocentēze. Dažas no prenatālās diagnostikas metodēm ir nekaitīgas (ultrasonogrāfija), bet invazīvās ir saistītas ar zināmu risku un tāpēc tās izdara tikai pēc noteiktām indikācijām.

Pēc skrīninga rezultātiem grūtnieces iedala trīs grupās:

1. Ģenētisku anomāliju risks ir augsts (līdz 1:50), kas norāda, ka vienai sievietei no 50 ar taviem parametriem piedzims bērns ar Dauna sindromu. Lai izslēgtu ģenētisku patoloģiju, papildus ir jāizmeklē augļa ģenētiskais materiāls, ko var iegūt ar divām metodēm – veicot horija bārkstiņu biopsiju vai amniocentēzi. Metodes ir invazīvas un saistītas ar grūtniecības pārtraukšanās risku, bet tās pielietot ir absolūti nepieciešami, lai apstiprinātu vai izslēgtu diagnozi, jo 49 sievietēm no 50 tomēr ģenētiska anomālija nav un mamma bez bažām var iznēsāt grūtniecību. Savukārt, ja anomālija tiek apstiprināta, tu vari izdarīt izvēli un grūtniecību pārtraukt pēc medicīniskām indikācijām. Ja grūtniecības pārtraukšana ir nepieņemams risinājums, invazīvās izmeklēšanas metodes nepielieto. Šajā gadījumā ir jāiegūst informācija, ko nozīmē bērns ar iedzimtām ģenētiskām anomālijām Dauna sindromu, Patau sindromu, Edvardsa sindromu.

2. Ģenētisku anomāliju risks ir zems 1:1000. Šajā gadījumā nekāda papildu izmeklēšana nav jāveic un tu turpini veselas grūtnieces aprūpi.

3. Ģenētisku anomāliju risks ir vidējs (robežās no 1:50 līdz 1:1000). Šajā gadījumā ārsts tevi nosūtīs pie eksperta, kurš veiks atkārtotu papildu ultrasonogrāfisko izmeklēšanu un bez iepriekš novērtētās augļa kakla krokas veiks citus specifiskus mērījumus, uz kuru pamata notiks riska pārrēķins, atkal iedalot augļa ģenētisku anomāliju riskā un būs nepieciešams veikt horija biopsiju vai amniocentēzi. Savukārt, ja tev būs noteikts zems risks, varēs turpināt pamata antnatālo aprūpi.

Horija bārkstiņu biopsija ir neliela audu gabaliņa paņemšana no placentas. Gan bērns, gan placenta attīstās no vienas un tās pašas šūnas, līdz ar to hromosomas, kas ir placentas šūnās, ir arī bērnam. Tādējādi varam pārbaudīt hromosomas bērnam. Horija bārkstiņu paraugu iegūst caur vēdera priekšējo sienu, dzemdē ievadot biopsijas adatu ultrasonogrāfijas kontrolē. Šo manipulāciju parasti veic 11.-13. grūtniecības nedēļās.

Amniocentēze ir invazīva procedūra, kuras laikā ar tievu adatu caur vēdera priekšējo sienu iegūst nelielu daudzumu augļa ūdeņus. Amniocentēze dod tādu pašu informāciju kā horija bārkstiņu biopsija. Augļa ūdeņos peld augļa izcelsmes šūnas, kurās ir tādas pašas hromosomas kā auglim un kuras izanalizējot var noteikt augļa hromosomas. Amniocentēzi parasti veic 15.-20. grūtniecības nedēļās.

Ultrasonogrāfija – prenatālās aprūpes speciālists var pārliecināties par to, ka bērns aug un attīstās atbilstoši grūtniecības laikam un ieraudzīt dažādus strukturālus defektus. Parasti to veic grūtniecības 18. līdz 21. nedēļā. Veicot pirmo ultrasonogrāfijas izmeklējumu ap 12. grūtniecības nedēļu, diezgan precīzi ir iespējams noteikt grūtniecības laiku un būtu ieteicams jau uzreiz ieplānot otrā ultrasonogrāfijas izmeklējuma dienu. Lūdz ārstam pirmās sonogrāfijas laikā pierakstīt tevi uz atkārtoto sonogrāfiju ap 20. grūtniecības nedēļu.

Neatkarīgi no visiem prenatālās diagnostikas testiem, kas tiek veikti, lai pārbaudītu tava gaidāmā mazuļa veselību, pārliecināta, ka viņš ir vesels, varēsi būt tikai tad, kad mazulis būs piedzimis un spēsi sevi nodrošināt ar elpošanu un uztura uzņemšanu, funkcionējot atsevišķi no tava ķermeņa. Katram testam ir savs specifiskums un jutība, un nevar izslēgt zināmas kļūdas iespējamību.

Auglis bieži ir aktīvs, kad māte atpūšas. Visaktīvākās augļa kustības ir no pulksten 18 līdz pusnaktij. Ja placenta piestiprināta priekšējā dzemdes sienā, tu kustības varētu just sliktāk – jautā savam ārstam, kur atrodas placenta. Augļa kustības sāk skaitīt ne ātrāk kā pēc 28. nedēļas un, ja tavā izpratnē ir samazinājušās augļa kustības, tam jāpievērš pienācīga uzmanība.

Augļa kustību pareiza skaitīšana:

Normāli jāsajūt 10 kustības mazāk nekā divu stundu laikā, bet, ja piecas augļa kustības jūt 30 minūšu laikā, augļa kustību skaitīšanu var neturpināt, augļa stāvoklis ir labs. Ja nav apmierinoša augļa kustīguma, informē par to savu aprūpes sniedzēju vai dodies uz pārbaudi uz tuvāko dzemdību nodaļu.