<a rel="cc:attributionURL" href="https://unsplash.com/@mafalou"> Steven Van Loy </a> / <a rel="license" href="https://creativecommons.org/publicdomain/zero/1.0/">cc</a>
Pēdējos gados būtiski mainījusies attieksme par tēva nozīmi bērnu audzināšanā. Tēvi dodas bērna kopšanas atvaļinājumā, dodas garās pastaigās ar ratiņiem, bez kurnēšanas maina autiņbiksītes un vāra brokastu putru, māca burtus, lasa vakara pasaciņu un dara virkni citu, pavisam ikdienišķu lietu, kas nepieciešamas bērna aprūpē un audzināšanā. Tomēr vēl pāris desmitus gadus atpakaļ tas nemaz nebija tik ierasti.

Tāpat pēdējos gados arvien vairāk tēvu ir pietiekami drosmīgi, lai, piemēram, šķiršanās gadījumā ar bērna māti, pieteiktu un arī iegūtu tiesības uzņemties rūpes par bērnu.

Sabiedrībā dzirdēti dažādi viedokļi, vai bērns, kurš audzis nepilnā ģimenē – vai nu tikai ar mammu, vai tikai tēti, izaugs par "normālu" sabiedrības locekli, vai viņam būs attīstījušās kvalitātes, kas vēlāk būs vajadzīgas, kad pats dibinās ģimeni un audzinās savu atvasi. Saistībā ar Tēva dienu, šoreiz lūdzām speciālista komentāru, vai tēvs, ko nereti dēvē par vientuļo tēti, var izaudzināt labu cilvēku. Par šo tematu portālam "Cālis" stāsta ģimenes attīstības un kultūras centra "Alise" vadītāja, sociālā pedagoģe Vineta Preisa.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!