Medijs Gulšena sarunājas ar gariem un dziedina ar eņģeļu spēku

Tādus cilvēkus kā Gulšena mēdz dēvēt par medijiem un viņu saziņas procesu ar Smalko pasauli – par čenelingu (vai kanalēšanu). Pēc viņas pašas vārdiem, Gulšena var sazināties ar jebkuru garu – cilvēka vai dzīvnieka, dzīva vai miruša, ar jebkuru būtni Kosmosā, taču var gadīties tā, ka uzrunātais gars nevēlas atbildēt uz kādu konkrētu jautājumu. "Informācija caur mani vienkārši plūst, es stāstu vai automātiski rakstu un vēlāk pat neatceros, nespēju atkārtot," stāsta medijs.

Atceroties "Ekstrasensu cīņas" un tamlīdzīgus raidījumus, nāk prātā, ka Gulšenas spējas labprāt lūgtu talkā izmeklētāji, taču šajā jomā gaišredzīgā holandiete iesaistās nelabprāt – viņa savu misiju saskata cilvēka atgriešanā pie viņa sākotnējās dabas, viņa potencialitātes, protams, arī veselības un harmonijas atgūšanā, un par cilvēku nāves apstākļiem kanalēt vairās.

"Daži jautā, vai kāds cilvēks miris savā nāvē vai nogalināts. Ne vienmēr es uz šo jautājumu atbildēšu. Man bija klients, kura meita tika nogalināta, un viņš gribēja atrast cilvēkus, kuri to izdarījuši, lai atriebtos. Es negribēju tajā visā piedalīties, jo viņš ar savu neprātīgo atriebes kāri bija novedis līdz slimnīcai sievu un padarījis teju trakus pārējos bērnus, ģimene faktiski viņu bija zaudējusi, jo viņš prātoja tikai par atriebšanos. Man bija viens seanss ar šo vīrieti, un arī šo nolasījumu es pārtraucu, jo tās ainas bija ļoti varmācīgas. Minētajam vīrietim es nevēlējos palīdzēt, jo viņa motīvi nebija pareizie. Uz spēles toreiz bija likts vairāk, jo es kļuvu par nozieguma ainas daļu.

Teiksim tā – es neesmu detektīvs, mans uzdevums šeit nav atklāt lietas. Esmu te, lai palīdzētu dziedināties, paplašināt apziņu. Ja šim nolūkam nepieciešams sazināties ar mīļu cilvēku, kurš varētu jums palīdzēt un atbalstīt tā, lai jūs varētu justies droši, ejot šo ceļu, tad – jā – tad es kanalēšu informāciju vai to, kas dabiski nāks.

Dažkārt es varu pastāstīt, kā cilvēks nomiris, bet citreiz tas notiek gluži fiziskā līmenī. Bieži, kad kanalēju mirušos, viņi parāda, kā nomiruši. Bija man viens seminārs-demonstrācija Venēcijā. Jautāju publikai, kurš vēlētos, lai viņu nolasa. Kāda dāma man pateica puiša vārdu, es sāku lasīt – un burtiski pakāros publikas priekšā, cīnījos cauri miršanas procesam! Publikai tas bija briesmīgi – skatīties, kā es smoku, kā cīnos ar žņaugšanu. Tas zēns bija pakāries un tiešām vēlējās savai māsai darīt zināmu, ko pārcietis, lai viņa kaut ko saprastu. Tātad – priekš viņas tas bija ļoti vērtīgi, bet priekš visiem pārējiem – dramatiski."

Dažkārt aizgājēji vispār negribot runāt par savas nāves detaļām – viņi gribot, lai viņus atceras spirgtus un možus. "Ja vienā "sarunā" aizgājējs ir parādījis savas dzīves traģisko galu, tas nenozīmē, ka ar to pašu viņš gribēs dalīties nākamajā seansā, – varbūt gribēs parādīt kaut ko citu. Tas, ko es nolasu, ir cilvēka raksturs, un, ja viņam nav bijušas svarīgas fiziskās ciešanas, viņš par tām nerunās, bet parādīs man kādu skaistu ainu – jo tas ir tas, ar ko viņš vēlas padalīties, kas viņam ir bijis nozīmīgs."

Gulšena spēj sazināties arī ar dzīvnieku gariem, jo arī tās ir saprātīgas būtnes, taču tas esot sarežģīti: "Veids, kādā notiek komunikācija, ir ļoti atšķirīgs. Varbūt tava vecmāmiņa bija runātīga, un tāpēc sazināties ar viņu ir ļoti viegli. Bet katram dzīvniekam – kaķim, sunim, putnam – ir savs komunicēšanas veids. Vēl vairāk – dzīvnieku enerģija ir ļoti ātra, jāpaspēj to notvert. Nav daudz cilvēku, kas to varētu nolasīt. Dzīvnieki domā, ka cilvēki ir ļoti lēni un ļoti dumji, jo mēs nelietojam savu intuīciju – mēs iespraužamies pa vidu ar prātu. Kaķis vai suns uzskata – es tev jau vienreiz to pateicu, neiešu taču atkārtot! Vecmāmiņa gan atkārtos, kamēr tu sapratīsi, bet ne suns vai kaķis... Tu vienkārši tērē viņu laiku!

Manai draudzenei ir suns, kas dažkārt pie manis "atnāk". Reiz mums abām bija skanošo trauku meditācija, pēkšņi redzu – suņa gars ieradies un "sēž". Saku – tavs suns atkal atnācis! Nu, neko, turpinām seansu. Aizgājusi mājās, viņa man zvanīja un teica – nākamreiz, kad mans suns atnāk, lūdzu, pajautā, kas tam sakāms! Vecmāmiņa pati būtu izstāstījusi... Bet ne suns. Viņš atnāca un gaidīja manu atļauju runāt, viņš bija pieklājīgs un gaidīja savu laiku. Bet pa to laiku mājās bija iekļuvuši laupītāji, un suns bija mēģinājis ar mani sazināties, jo zināja, ka saimniece ir pie manis un ka es varētu viņai pavēstīt... Nu jā, bet es to pat neiedomājos, un draudzenes māja bija apgriezta kājām gaisā..."
Ikdienā ap Gulšenu ir daudz "viesu", un saprotams, ka viņa nejaudā ar katru parunāt. "Ap mani allaž ir tūkstošiem cilvēku, dzīvnieku un dažādu pasugu garu. Kad aizeju uz kapsētu, mani apstāj simtiem aprunāties gribētāju – ja es gribētu ar katru parunāt, man tur būtu jāpaliek līdz nākamajam gadam!

Tāpēc dažkārt man jāpapūlas atšķirt – re, tas ir manas draudzenes suns, varbūt tas man grib paziņot kaut ko svarīgu. Dažkārt, ja tas tomēr neiziet no prāta, es aizsūtu īsziņu, pajautāju, vai viss labi. Taču, ja es to darītu vienmēr, būtu aizņemta nepārtraukti. Es taču arī esmu cilvēciska būtne, man ir normāla cilvēka dzīve, ne tikai darbs! Citādi tā būtu komunicēšana 24/7 režīmā."

Par savu personisko dzīvi Gulšena sarunās neielaižas, vien apgalvo, ka ne ar ko īpaši neatšķiras no mums: "Man tāpat ir ikdienas dzīve, es cīnos ar tām pašām problēmām. Varbūt vienīgi mana pašidentifikācija nav tik spēcīga – piemēram, es nespēju ilgi turēt dusmu. Jo man nav interesanti "sēdēt" uz negatīvas emocijas. Bet katram ir savas labās īpašības, un tas mūs dara vienlīdzīgus."

Gulšenai ir vēl daudz, ko stāstīt, – gan par to, kā izskatās gari, gan par to, kā tie komunicē, gan par to, kā mēs varam uzlabot savu dzīvi, ja izveidojam kontaktu ar sargeņģeli. Taču labāk to dzirdēt klātienē – no paša medija mutes, un tāda iespēja mums būs jau drīz!

Rīgā Gulšena semināru rīko pirmoreiz, un tas notiks 23.–25. septembrī, savukārt 22. septembrī to, kā Gulšena strādā, ikviens var pavērot bezmaksas iepazīšanās seminārā. Viņa ir apsolījusi īsi nodemonstrēt savu darbu uz kādu no šā pasākuma dalībniekiem, kā arī atbildēt uz jautājumiem, ar kuriem mūsdienās darbojas medijs: kā mūsu dzimtas karmiskie stāsti var ietekmēt notikumus mūsu dzīvē jau kopš agras bērnības, kādus praktiskos instrumentus var izmantot harmonijas uzturēšanai ikdienā u.c..

Visprecīzāk to, kas notiek Gulšenas semināros, var apzīmēt kā savienošanos ar savu eņģeļu lauku. Caur Apgaismotajiem Meistariem, caur savu biolauku viņa cilvēkiem palīdz atvērt saziņas kanālu ar tuvinieku dvēselēm, eņģeļiem un citām būtnēm, atver intuīciju un saikni ar viņu augstāko Es. Ikviens no mums ir Meistars, mēs tikai esam to aizmirsuši. Ir pienācis laiks atgriezties pie savas atmiņas, spēka un vieduma.

Sīkāku informāciju par Gulšenas Artunas semināru Rīgā vari iegūt pa tālruni 29263287 vai, rakstot uz jaraslava.delle@mail.ru.