Pašmāju pētījums: vīrietis bērnu audzināšanas un mājas darbos nespēj paveikt tikai divas lietas  (2)

Pētījuma "Tēvi ģimenes dzīvē" galvenais mērķis bija noskaidrot, kāda ir vīrieša/tēva loma ģimenē un bērnu audzināšanā jeb neapmaksātajā aprūpes darbā. Tā autori ir Klāvs Sedlenieks, PhD, Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) un Kristīne Rolle, MSc, RSU.

Vīriešu/tēvu arvien lielāka iesaistīšanās bērnu audzināšanas un mājas darbos veicina to, ka tie arvien vairāk uzņemas darbus, kas tradicionāli ir uzskatīti par "sieviešu" darbiem. Liela daļa "sieviešu" darbu kļūst par kopējiem pienākumiem, tomēr nemainīgs darbu dalījums un apjoms paliek attiecībā uz "vīriešu" pienākumiem. Savās gaidās attiecībā uz bērnu prasmēm ģimenes/mājas jomā esot lieliem, vecāki joprojām kā primārās min tradicionāli dzimumam atbilstošās prasmes.

Latvijas sabiedrībā mājsaimniecības darbu dalījums "sieviešu" un "vīriešu" darbos ir samērā elastīgs, tomēr ar tendenci joprojām tos dalīt pēc katram dzimuma atbilstošākiem. Tomēr ir novērojama interesanta dinamika, proti – arvien vairāk tiek uzskatīts, ka vīrieši/tēvi var darīt arī vairumu tradicionālo "sieviešu" darbu, kamēr sievietes/mātes "vīriešu" darbos turpina neiesaistīties. Tā rezultātā veidojas situācija, kad vīrieši var darīt (un reizēm no tiem tiek sagaidīts) lielāko daļu uzdevumu, kamēr sieviešu ekskluzīvās darbības sfēra sašaurinās.

Tā piemēram, pie "sieviešu darbiem" tiek pieskaitīti: ēdiena gatavošana, bērna izvadāšana uz/no skolas, bērnudārza, veļas mazgāšana, gludināšana, bērna vešana pie ārsta, palīdzēšana bērnam mācībās, iepirkšanās, istabas/dzīvesvietas uzkopšana, bērnu disciplinēšana, dārza darbi un mājlopu apkopšana. Tomēr pētījums pierādījis, ka visus šos minētos darbiņus itin mierīgi var un veic arī vīrieši, izņemot iepriekš nosauktās divas lietas, ko vīrieši nevar paveikt.

Turpretim pie "vīriešu darbiem" sarindoti: mājas ikdienas remontdarbi, automašīnas jautājumi, kanalizācijas un ūdens apgādes jautājumi un tehniskie darbi.

Kā pētījuma prezentācijā uzsvēra Sedlenieks, pētījuma rezultāti apliecina, ka mazinās stingrais dalījums attiecībā uz to, kas ir sieviešu pienākumi mājās un bērnu aprūpē, jo vīriešu līdzdalība tajos ir salīdzinoši liela un tie nereti vairs netiek uztverti kā sieviešu pienākumi, bet kā kopējie, kas vienlīdz attiecas uz abiem partneriem, un katrs pēc savām iespējām nodrošina to paveikšanu.

Tā, piemēram, Valts iezīmē aptuvenās darbības jomas savā ģimenē, kuras gan nav pilnīgi ekskluzīvas:

"Valts: Nu nav tā, ka es no kāda darba izvairos, bet tas ir tā ir izveidojies, ka to pašu vannas istabu, nu, es īsti netīru, tā ir sievas teritorija, viņa tīra un darbojās, un tā ir vienmēr pietiekoši tīra, lai man nebūtu par to jāsatraucas.

Man vēl nepatīk kaut ko ravēt, bet pārējās lietas – nav problēma. Mēs taisām kopīgi vai uz maiņām ēst un māju tīrām uz maiņām vai kopā, bērnu ģērbjam."

Līdzīgi arī Osvalds savas un sievas atbildības jomas iezīmē bez kategoriskuma:

"Osvalds: Mēs līdz šim to baigi neesam dalījuši, tā vienkārši ir iegājies, ka es to mājas dzīvi tā kā piekopju – māju iztīrīt, izmazgāt, tur sakārtot dzīvokli, to es tā kā daru. Ēst gatavošanu, to es tā kā nedaru, es īsti nemāku."

Tajā pašā laikā "vīriešu" darbi joprojām paliek nepārprotamā vīriešu ziņā. Netiek prasīts un sagaidīts nedz no vīriešu, nedz sieviešu puses, ka sievietes veiks "vīriešu" darbus pat situācijās, kad tas ir pa spēkam.

Šis dalījums spilgti izpaužas Dainas teiktajā, par kuras sniegto atbildi pētījuma autoriem prezentācijas pasākuma laikā pasmēja visai daudz klātesošo:

"Daina: Piemēram, bērna krēslam jau trīs mēnešus prasu pieskrūvēt skrūvi, galīgi vairs neturas. Nu jau man sāk likties, ka es pati varētu to skrūvi krēslam pieskrūvēt, bet tas tomēr galu galā ir vīriešu darbs – remontēt mēbeles – un tā ir viņa darbarīku kaste. Man liekas, ka tomēr kaut kādas lietas ir vīriešu pārziņā."

Pētījuma autori atzīmē, – ja vīrietis strādā labi apmaksātu intelektuālu darbu, viņš var to par samaksu uzticēt darīt kādam citam, tomēr šī joma joprojām paliks vīrieša atbildības ziņā.

Kaut faktiskajās dzīves situācijās vīrieši salīdzinoši plaši iesaistās mājas un bērna aprūpē, uzskatu līmenī joprojām dominē viedoklis, ka "māja solis un bērni" ir jomas, kas "pieder" sievietēm. Arī ģimenēs, kurās vīrieša līdzdalība ir līdzvērtīga vai pat lielāka nekā sievietes, veicamie darbi tiek saskaņoti ar sievieti vai to veikšanā noteicošs ir sievietes vērtējums un viedoklis. Kaut arī tiešā veidā šāds atbildības sadalījums intervijās tiek atzīts reti, analizējot dziļāk ģimenes ikdienas rīcības, kā piemēram, lēmumu pieņemšanas procesus vai darbu organizēšanas veidu mājsaimniecībā, var secināt, ka tieši sievietei ir noteicošā loma, arī tad, ja faktiski visu darbu ir paveicis vīrietis.

Savukārt vīrieša iesaiste ir drīzāk atbalstoša – "palīdzēt", "atvieglot" dzīvi partnerēm. Tā, piemēram, Osvalds veic mājas darbus, jo sieva to nevar paspēt (tātad, šos darbus veiktu sieva).

"Osvalds: Pat nerunājām īpaši kaut kā. Piedzima Elīza, pirmais bērns, un, zini, kā maziņš, mamma daudz laika pavada ar to mazo bērniņu, un vienkārši es tā sāku. Ieva vairāk ņēmās ar meitu un līdz ar to es viņai palīdzēju piekopt mājas dzīvi. Tas tā vienkārši ir, ka vairāk tās mājas lietas es apdaru."

Valts savukārt izdara daudz, tāpēc sieva var par to neuztraukties: "Valts: Praktiski es esmu tas, kas mierina pa nakti un liek atkal gulēt, to es dzirdu, varbūt arī tāpēc sieva ir tā kā atslābusi vairāk, viņa zina, ka es aiziešu nomierināšu un turpina gulēt bez satraukuma."

Sanijas teiktajā viņas dominēšana mājsaimniecības jautājumos izskan tieši un nepārprotami:

"Sanija: Es pasaku: "Jāiznes ir miskaste", "misene" tiek iznesta. "Jānomazgā trauki", trauki tiek nomazgāti. Jā, tas ir tas, kas man it kā derdzas, bet mums tā ir izveidojies. Es pieņemu, ka trauki tiktu arī tāpat nomazgāti, tikai jautājums, kurā brīdī, iespējams, kad ietu pāri izlietnei vai nebūtu vairāk tīru trauku."

Kā redzam, prakse mainās ātrāk nekā uzskati, kas ar to saistīti. Ir pamats uzskatīt, ka arī turpmāk tradicionālā dalījuma inerce saglabāsies, jo bērni parasti tiek socializēti atbilstoši augstāk aprakstītajam modelim, uzsver pētījuma autori. Bērnu audzināšanā vecāki joprojām sagaida, ka attiecībā uz ģimenes/mājsaimniecības jomām bērns būs apguvis prasmes un zināšanas, kas tradicionāli tiek uzskatītas par viņa/-s bioloģiskajam dzimuma atbilstošām. Tādu uzskatu pauž gan sievietes/mātes, gan vīrieši/tēvi.

Attiecībā uz meitām tiek sagaidīts, ka tās pratīs rūpēties par ģimeni, radīt māju sajūtu, pagatavot ēst, labi ģērbties, savukārt, dēli zinās un pratīs "vīriešu" darbus (piemēram, ko darīt, ja ūdensvads plīst, kā pieskrūvēt skrūvi, kā izturēties par sievieti, t.i., kā viņai palīdzēt). Atsevišķos gadījumos intervijās arī ēst gatavošana tika pieminēta kā zēniem nepieciešama prasme. Šādas dzimumorientētas audzināšanas nianses bija novērojamas gan ģimenēs, kur sievietes veic lielāko daļu pienākumu, gan ģimenēs, kur abu partneru ieguldījums ir līdzvērtīgs, atklāj pētījuma autori.

Pētījuma rezultāti balstās uz 15 kvalitatīvajām intervijām un novērojumiem ar vīriešiem/tēviem, sievietēm/mātēm, darba devēju pārstāvjiem, kā arī sekundāro datu analīzi. Pētījuma dalībnieki tika izvēlēti ar mērķi noskaidrot un iepazīt situāciju vīriešu/tēvu iesaistei pēc iespējas dažādākos ģimenes modeļos un apstākļos – ģimenes ar maziem bērniem (līdz trīs gadu vecumam), ģimenes ar bērniem un/vai pusaudžiem/pieaugušiem bērniem; ģimenes ar vienu bērnu; daudzbērnu ģimenes; ģimenes, kurās ir tikai dēls/i vai meita/s vai abu dzimumu bērni; šķirtās ģimenes; laukos/pilsētās dzīvojošas ģimenes. Tomēr visām ģimenēm kopīgs ir tas, ka tajās bērni un vīrieši/tēvi ir iesaistīti un/vai ieinteresēti līdzdarboties bērna aprūpes jautājumos.

Kaut arī pētījuma dalībnieki pārstāv dažādus ģimenes modeļus un to pieredze ir daudzveidīga, tomēr pētījuma ierobežotā apjoma dēļ, pētījuma autori nepretendē atspoguļot visu Latvijas vīriešu/tēvu iesaisti bērnu aprūpē un ģimenē, bet norādīt projekta ietvaros konstatētām tendencēm attiecībā uz vīriešu/tēvu iesaisti bērnu un ģimenes aprūpē.

Par citiem pētījuma aspektiem, piemēram, kādi sievietes un vīrieša pienākumi kā vecākiem, kā tēvi iesaistās vai neiesaistās ģimenes plānošanā, kāda ir viņu loma dzemdībās un citiem interesantiem jautājumiem iepazīstināsim jau tuvākajā laikā.