Kāpēc vienmēr pietrūkst? Nelāgi ieradumi, kas liek sanaidoties ar naudu  (6)

Nabadzības ieradumi sākas ar nemitīgu žēlumu pret sevi un raudāšanu par savu nelaimīgo likteni. Par iemeslu "sliktajai dzīvei" var būt paša gaušanās par savu "nepareizo" figūru, mazajiem ienākumiem, par izglītības trūkumu, sliktāku, dzīvokli, kurš nav tik labs, kā varētu vēlēties, par vienmēr sliktu laiku, "nepareizu" pārdevēju lielveikalā. Viss tas var veidot cilvēka (viņaprāt) slikto dzīvi.

Parasti citu cilvēku līdzjūtība pret tādu cilvēku un palīdzēšanas gribēšana ātri vien pazūd. Tādu cilvēku, protams, var žēlot bezgalīgi. Bet citiem arī kaut kas jādara. No mūžīga hipohondriķa citi neko negaida, jo viņs var tikai apraudāties. Tāpēc viņu maz aicina kompānijā, un, sekojoši, šim cilvēkam trūkst pazīšanās, lai kāptu pa karjeras kāpnēm, vai viņu pasauktu izdevīga kopprojekta īstenošanai.
Sevis žēlošana – tas ir gludākais ceļš uz mazapmaksātu darbu un nabadzību.

Ja veikalā, tu vispirms meklē izpārdošanas nodaļu, ja tu darbā domā, ka kolēģiem maksā vairāk, bet strādā viņi mazāk kā tu, ja tu nevienam neaizdod naudu, ja tu uzskati, ka ar tavu algu nevar "iegādāties" bērnu, – tas nozīmē, ka, visticamāk, nabadzības iedīgļi tevī jau mājo.

Analītiķi uzskata, ka ieradums ekonomēt uz visu nav saprātīgas ekonomijas pamats, – drīzāk tas nozīmē, ka tev nav saprātīga viedokļa par tava budžeta debetu un kredītu.

Bagāti cilvēki ir gatavi maksāt par preci tās reālo vērtību. Turklāt viņi ir gatavi maksāt par citu darbu un gaida to pašu no citiem.

Tikai cilvēki, kas ieprogrammēti uz nabadzību, uzskata ka vienīgi tie, kuri saņem algu ar daudzām nullēm, var būt laimīgi. Slikti ir tad, ja nevar priecāties par dzīvi bez savas villas, bez prestižas automašīnas, bez naudas kaudzes savā kontā.

Sociologi ir pārliecināti: ja cilvēkam uzdod jautājumu – "Kas tev nepieciešams laimīgai dzīvei?", materiālas lietas sāks pārskaitīt tikai nabags.

Cilvēki ar augstiem ienākumiem atbildē min draudzību, veselību, laimīgu ģimeni. Viņi kā laimes etalonu nenosauc arī treknu kontu bankā. Viņi uzskata, ka bagātība pievelk bagātību, ka bagāts cilvēks prot organizēt ienesīgu biznesu uz līdzenas vietas. Veiksmīgs cilvēks nav atkarīgs no sava naudas maisa.

Ko tas nozīmē? Ja tikai no domas, ka vari tikt atlaists no darba, paātrinās tavs pulss, tas nozīmē, ka tev sācis darboties kāds iekšējais bloks – programma, kas atbild par attiecībām ar naudu.

Pareizās attiecības ar naudu ir tad, kad dominē uzskats – tā (nauda) vakar bija un rīt noteikti būs, tikai šodien (tātad – pārejoši) nav. Un tā uz riņķi.

Ja tu strādā divos un vairāk darbos, tad tas nozīmē, ka kaut kas jāmaina. Steidzami jāmaina kaut kas uz labo pusi. Ja cilvēks neizprot, ka viens – izdevīgāks bankas kredīts atšķiras no otra, mazāk izdevīga, tad šis cilvēks nekad nebūs bagāts.

Ja ne es, tad kurš? Psihologi apgalvo, ka, izvēloties sev netīkamu nodarbi, cilvēki potenciāli ir gatavi būt gan neveiksminieki, gan nabagi. Un iemesls tam, ka cilvēks daudz nespriež, iesākot sev ne tik patīkamus darbus. Iemesls tam ir domas, kas rada pamatu nodarboties ar sev nepatīkamu darbu.
Lai to izskaustu, nepieciešams darīt ne to, ko citi grib, bet to, kas tev sagādā vislielāko baudu. Turklāt tikai šajā nodarbē var sasniegt vislabākos rezultātus.

Traki ir tad, ja cilvēks publiski paziņo par savām problēmām vai publiski žēlojas par neizdevušos dzīvi. Arī it kā lūgdams palīdzību. Tad tā sauktais kolektīvais saprāts kopumā noteikti pastiprina cilvēka problēmas.

Lai nebūtu nabadzības, palīdzības padoms jāmeklē trešās personas vārdā. Vai (publiskā telpā) jāatrod speciālists – viens cilvēks, un jāuzdod jautājumi tam.

Ļoti labi neveiksminieki ir tie, kas attālinās no saviem tuviniekiem. "Priekš kam man zvanīt vīramātei? Ja viņai vajag, lai zvana…", "Onkulis Valdis un tante Līga ir "kolhozs". Priekš kam mums viņus saukt? Ko par mums padomās…", "Tēti, atceries, kā tu mani nolamāji pagalmā ? Man bija tikai četri gadi, bet es visu atceros!..."

Starp citu, paaudzēs bagātām dzimtām ģimene ir vissvētākais pasaulē. Jo tieši pie tuviniekiem var atrast gan palīdzību, gan mierinājuma vārdus dzīves ekonomiskās un morālās krīzes laikā. Tādām ģimenēm dzimtas enerģijas plūsma nav aizsērējusi, ir spēcīga un dod lielu spēku, lai cilvēks varētu atkal pacelties spārnos.

Padomā par to !