Par daudz stresa? Vienkārši nomaini smadzeņu vilni!

Smadzenes rada elektriskus impulsus. Šos impulsus spēj ierakstīt, piemēram, elektroencefalogrāfija un funkcionālās magnētiskās rezonanses tomogrāfija. Tos attēlo kā dažādu ātrumu un frekvenču viļņus. Šo viļņu ātrumus mēra impulsos sekundē – hercos (Hz). Zinātnieki izdala piecus smadzeņu viļņu garumus: delta, teta, alfa, beta un gamma. Lūk, ar ko tie atšķiras.

Šajā fāzē smadzeņu viļņi ir vislēnākie – zem 4Hz. Tieši tāpēc mūsu smadzenes tad ir vismierīgākās, tās atrodas dziļajā miegā – tajā miega fāzē, kurā sapņus neredzam. Tā kā šajā laikā nekāda jauna informācija smadzenēm nepienāk, nekādas domas netiek risinātas, viss tiek koncentrēts uz dziedināšanu un reģenerāciju. Tāpēc kā ārstēšanas līdzeklis reizēm var būt gan organisma ierosināta koma, gan arī mākslīgā koma.

Saprotams, ka šajā, tāpat kā pārējās fāzēs, mūsu smadzenes parasti nonāk katru dienu, pat ja to neapzināmies. Parasti šajā fāzē smadzeņu viļņi nenokrīt zem 0,4Hz. Pētījumi par to, kādi rezultāti varētu būt, ja tie pazeminātos, piemēram, līdz 0,1Hz, vēl turpinās.

Ir iemesls, kāpēc šo stadiju mēdz raksturot kā maģisku. Tajā smadzeņu viļņu frekvence ir 4–7Hz. Šajā stāvoklī cilvēki nonāk, meditējot, esot transā, redzot vīzijas. To vēl sauc arī par seklo miegu – to, kurā redzam sapņus. Taisnība, ka sapņos mēs redzam informāciju, kura nāk no zemapziņas. Dažreiz tās var būt kā skaidras vīzijas, bet dažkārt – šķietami pilnīgi bezsakarīgas. Tieši šā iemesla dēļ teta fāzē ar zemapziņu var kontaktēties tiešā veidā. Izmantojot to ar attiecīgām prasmēm, cilvēki var atbrīvot sevi no dažādu veidu blokiem un bailēm, kā arī sevi programmēt utt.

Šo fāzi saista ar mācīšanos un atmiņu. Mācoties šajā fāzē, iegūtā informācija nokļūst pa taisno ilgtermiņa atmiņā. Arī lielākā daļa pēkšņo atklāsmju parādās tieši teta fāzē.
Var teikt, ka fiziskās lietas tiek noregulētas deltā, bet psiholoģiskās – tetā.

Katrs kaut reizi ir aizklīdis domās un jutis, ka laiks it kā apstājas. Kad esi mierīgs un relaksēts, ne uz ko nefokusējies, tad esi alfā. Šajā stadijā smadzeņu viļņu frekvence ir 7–14 Hz. Uz to tiecas visas nomierinošās tehnikas.

Tā ir starpstadija starp miegu un nomodu. Šis ir labākais spēku avots tad, kad gribās atpūsties, bet nedrīkst iet gulēt.

Šī ir tradicionālā nomoda fāze. Kad tu sarunājies, strādā, sporto, domā, kā atrisināt problēmu, tavas smadzenes pamatā raida beta fāzes viļņus. Tie ir ātrāki, bet ar mazāku amplitūdu, kas nedaudz var atšķirties no konkrētā cilvēka un situācijas, kurā viņš ir. Šo viļņu frekvence ir 14–40 Hz.

Gamma smadzeņu viļņiem saistība ar radioaktīvajiem gammastariem ir tikai viena – tā ir visaktīvākā zināmā fāze. Zinātnieki uzskata, ka šajā fāzē smadzeņu viļņu frekvence ir 40–100 Hz.

Vai ir gadījies, kad ilgu laiku sēdi pie kāda jautājuma, laiks uz to atbildēt drīz beigsies, un pēkšņi – kā no nekurienes – tu iegūsti atbildi? Vai ir bijis brīdis, kad tev kaut kur jāsteidzas, un pēkšņi iegūsti nežēlīgi lielu enerģijas daudzumu? Tavas smadzenes tobrīd bija gamma fāzē.

Šī ir visretākā, neparastākā, neizzinātākā un enerģijas pilnākā fāze. Vairums cilvēku smadzeņu nav pielāgotas konstantai būšanai gamma fāzē savas ierobežotības dēļ, taču īsā periodā no būšanas šajā fāzē var iegūt ļoti daudz ko. Spēcīgāka atmiņu atsaukšana un izmantošana, sajūtas (izteiktāka garša, redze utt.), fokuss ir tikai daži ieguvumi, kamēr smadzenes ir gamma fāzē. Par spīti aktivitātei, arī to var izmantot sava veida meditācijai – tā dara, piemēram, Tibetas budistu mūki.

Šo zinātnieki uzskata par vismazāk izpētīto fāzi, tāpēc varam cerēt, ka gammas potenciāls ir vislielākais.

Smadzeņu darbības fāzes maiņa ir ļaušana savu smadzeņu viļņiem sinhronizēties ar konkrētu ārējās skaņas frekvenci. Piemēram, klausoties mūziku, kura ir alfa frekvencē, sāksi relaksēties pēc pāris minūtēm, jo smadzeņu viļņi sāks pielāgoties mūzikai, kuru klausies, tādējādi palēninoties.
Tā dēvētā binaurālā mūzika, kad klausies to uz austiņām, liek smadzenēm pielāgoties tās frekvencei; piemēram, teta binaurālās skaņas liks smadzenēm ieiet meditācijas/transa stāvoklī.

Smadzeņu viļņu kontroles primārais mērķis ir mainīt apziņas stāvokli. Sekundārais un, manuprāt, galvenais, ir izmantot šos stāvokļus – piemēram, teta fāzē atbrīvoties no bailēm, smelties iedvesmu vai mācīties. Kāpēc? Smadzenes šajā fāzē necenšas dziļi analizēt un/vai apstrīdēt informāciju, tāpēc tā tiek vienkāršāk uzņemta, kā arī ir atvērta zemapziņa, kas varēs palīdzēt vēlāk konkrētajā tēmā.

Ieguvumu no smadzeņu viļņu kontroles robežas ir neierobežotas un neizzinātas, turklāt ar ļoti lielu potenciālu. Šajā rakstā ir nosaukti tikai daži no tiem. Ilgāku laiku klausoties attiecīgo viļņu mūziku, smadzenes var iemācīties pašas pēc mūsu apzinātas komandas pāriet kādā citā stāvoklī, tādējādi, šīs iespējas attīstot, cilvēki varētu iemācīties paveikt tik daudz ko vairāk.