<a rel="cc:attributionURL" href="https://unsplash.com/@drewpatrickmiller"> Drew Patrick Miller </a> / <a rel="license" href="https://creativecommons.org/publicdomain/zero/1.0/">cc</a>
Cilvēks, kuram pie galvas piestiprināti elektrodi, ir gandrīz tāda pati mūsdienu ikona kā atoma simbols vai cilvēka evolūcijas gaita. Ko tad īsti reģistrē šie elektrodi? Tie ir mūsu smadzeņu viļņi. Bet zinātnieki ir atklājuši kaut ko vēl svarīgāku – mēs varam gūt zināmu kontroli pār savu smadzeņu radītajiem viļņiem, kā arī mainīt smadzeņu aktivitāti, mainot apziņas stāvokli! Tādējādi var atbrīvoties no stresa un mainīt gan emocionālo, gan fizisko stāvokli, jo tie pielāgojas smadzeņu viļņu līmenim.

Īsie un garie viļņi

Smadzenes rada elektriskus impulsus. Šos impulsus spēj ierakstīt, piemēram, elektroencefalogrāfija un funkcionālās magnētiskās rezonanses tomogrāfija. Tos attēlo kā dažādu ātrumu un frekvenču viļņus. Šo viļņu ātrumus mēra impulsos sekundē – hercos (Hz). Zinātnieki izdala piecus smadzeņu viļņu garumus: delta, teta, alfa, beta un gamma. Lūk, ar ko tie atšķiras.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!