Sūtot bērnu uz skolu, ikviens vecāks sagaida, ka skolā tiks apgūtas zināšanas, kas kopā ar ģimenē ieaudzinātajām vērtībām palīdzēs atvasēm izvairīties no liktenīgām kļūdām. Tajā skaitā no aplamiem un nepārdomātiem lēmumiem, kuru rezultātā dzīve var apmest kūleni vai pat divus. Minēšu kaut vai dažas visnotaļ sadzīviskas situācijas, par kurām dzirdot, ikviens no mums trīs reizes piesit pie koka un smagi nopūšas – nu, nedod Dievs!
Grūtniecība 14 gadu vecumā vai inficēšanās ar kādu no seksuāli transmisīvajām slimībām (STS) vai pat HIV – tie ir dzīves uzlikti pārbaudījumi, no kuriem mēs varam pasargāt savus bērnus, sniedzot viņiem zināšanas. Tomēr vairumā gadījumu vecākiem šis uzdevums nav pa spēkam. Ikviens no mums var atsaukt atmiņā vismaz vienu problēmjautājumu, kuru nevarējām pajautāt mūsu vecākiem. Pat ja attiecības ar vecākiem bija labas un savstarpējas uzticēšanās caurvītas, ir tēmas, par kurām mēs nevēlējāmies runāt ar tēvu vai māti. Arī mūsdienās pusaudži domā līdzīgi, kā mēs savulaik. Viņu vārdiem runājot – ko gan senči jēdz, es pats visu zinu! Un ja ne – vienmēr varu pajautāt draugiem vai pameklēt internetā!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
