Rotu mākslinieces Ingas Beļajevas iepazīšanās ar minerāliem sākās pirms pieciem gadiem, kad viņa nokļuva vienā no Rīgas akmeņu veikaliem un pazaudējusi laika sajūtu, pētot skaistās lietas. Akmeņi viņai šķituši dzīvi, katrs ar īpašu raksturu. Tad Inga nolēmusi uzzināt vairāk, sākusi meklēt informāciju un radīt pati. Ar savām radošajām atklāsmēm Inga iepazīstinās ezotērikas festivālā "Destiny's Gift", kas 1. – 2. oktobrī notiks Rīgā.
– Inga, pastāsti, lūdzu, par pašu sākumu!
Kad sāku interesēties par akmeņiem, jau pēc neilga laika sapratu, ka informācija visur ir tik pretrunīga, ka vairs nezinu kam ticēt, bet kam nē. Tā arī sāku pētīt mineraloģiju, ķīmiju, krāsu psiholoģiju un tā tālāk. Jo dziļāk roku, jo vairāk nāk papildu jomas, kas ir jāpēta. Toties, kad sāku saprast katra akmens būtību, tad arī to iedarbība uz cilvēku kļuva saprotama.
Man ļoti palīdzēja arī mācības astroloģijas skolā, kur saņēmu visdažādākās ezotēriskās zināšanas. Tāpēc sāku apvienot mineraloģiju un astroloģiju, kas palīdz labāk saprast konkrētā cilvēka būtību un veidot personīgas rotas. Bet tālāk atliek tikai padarīt noderīgu lietu par skaistu un iepriecināt to, kas ir gatavs attīstīties, mainīties un dzīvot laimīgi. Jo vairāk laimīgu cilvēku apkārt, jo pasaule kļūst labāka.
Mana rotu zīmola "Fon Korps" ideja ir "baronese laukos": kad baronesei apnikusi pilsēta ar tās intrigām, skaļumu un ātrumu, viņa dodas tuvāk dabai – laukos, lai baudītu dabas labumus un attīstītu savu dvēseli. Bet pat laukos viņa paliek skaista un eleganta un māk saskatīt brīnumus parastajās lietās.
– Kādus darbus rādīsi festivālā?
Katra rota ir īpaša, jo nav vienādu akmeņu, un arī veidojot es savu īpašu domu un novēlējumu ieguldu katrā rotā, bet festivālā būs arī neparastas rotas:
- grāmatzīmes ar akmeņiem, kuras darbojas arī kā svārsts – dāvana grāmatu lasītājiem;
- rotas ar vulkānisko lavu. Lava ir poraina, un tajā iepilinātā ēteriskā eļļa smaržo ilgu laiku, kā arī visu laiku, saskaroties ar ādu, ieziežas tajā. Ir iespēja pieskaņot eļļas īpašības akmeņu īpašībām rotā, un efekts vismaz dubultosies. Arī pati lava ir ļoti spēcīgs akmens, jo veidojas, izejot cauri visām četrām stihijām un saņemot to spēku;
- aproce – kosmogramma (horoskops). Kosmogramma ir tas, ar ko mēs atnācām šajā dzīvē, – mūsu potenciāls. Tā ir kā tehniskā pase. Ja mēs zinām, ka veļas mazgājamā mašīnā jāmazgā veļa, nevis jāspiež sula, tad arī dzīve ir vieglāka. Jo, "pateicoties" tuvinieku un citu apkārtējo ietekmei, cilvēks bieži dzīvo savu dzīvi saskaņā ar viņu vēlmēm, nevis iet savu ceļu. Aprocei līdzi nāk apraksts par cilvēka uzdevumu dzīvē, stipro pusi un vājībām, vēlmēm un upuriem un tā tālāk, kuru izlasot var saprast, vai tika izvēlēts pareizais dzīves ceļš un kas būtu jāmaina, lai dzīve būtu laimīga.
Nēsājot šo aproci, cilvēks, katru reizi uz to skatoties, atceras par savu īsto ceļu, un akmeņi viņam palīdz to darīt. Tiem, kas nenēsā aproces, varu piedāvāt breloka versiju
– Kas jāņem vērā cilvēkam, kurš vēlas pasūtīt tieši viņam veidotu akmeņu talismanu?
Pirmais un pats svarīgākais ir – lai akmens vai rota patīk. Lai iekustina dvēseli. Ja akmens nepatīk, to nekādā gadījuma nav jāpērk, pat ja to kāds ir ieteicis. Jo mūsu dvēsele pati ļoti labi saprot, kas mums dotajā dzīves brīdī ir vajadzīgs un kas ne.
Populāra informācija par to, ka katrai zodiaka zīmei piestāv noteikti akmeņi, ir kā horoskopi avīzēs – ļoti vispārīga informācija ne par ko. Katrs cilvēks ir individualitāte, un arī horoskops sastāv ne tikai no Saules, bet ir vēl planētas, kuras var atrasties citās zīmēs. Vēl liela nozīme ir arī garīgajam līmenim. Tātad, viens un tas pats sarkanais akmens darbosies dažādi diviem Auniem – vienam tas dos spēku, otram – agresiju. Horoskops ir jāņem vērā kā papildinformācija. Vai arī, ja veido rotu-harmonizatoru, labojot horoskopa mīnusus (tas jau ir pilnvērtīgs darbs ar visu horoskopu).
Ļoti pareizi ir izvēlēties akmeņus pēc konkrētām vajadzībām, jo katrs akmens palīdzēs savā jomā. Akmeņus var arī kombinēt, bet tas jādara prātīgi, jo var rasties interešu konflikts.
Nav tāda akmens, kas palīdzēs visās dzīves jomās. Kā arī neviens akmens neko nedarīs cilvēka vietā, bet tikai palīdzēs tam un iedvesmos.
Jāuzmanās no viltotiem akmeņiem, jo tiem būs pavisam citas īpašības (ja tas ir kāds cits akmens). Un nekādu īpašību, ja tas nav dabīgs. Ja rodas šaubas, var griezties juvelieru asociācijā un veikt pārbaudi.
Aproce ir universāla rota, kura darbojas vienādi uz visu ķermeni un arī uz dvēseli. Nēsājot aproci uz kreisās rokas, notiek iekšējais darbs, bet uz labās – mijiedarbība ar apkārtējiem.
Pat ja akmens ir iepaticies, vajag uzzināt tā īpašības, jo ir spēcīgi un/vai smagi akmeņi, kuri ne katram būs patīkami draugi. Iegādājoties tādu akmeni, cilvēkam ir jāapzinās, kas viņu gaida attīstības ceļā un kādā veidā akmens var veicināt šo attīstību.
– Kā notiek pats radīšanas process? Vai to maz ir iespējams aprakstīt?
Kad tu mīli akmeņus un izjūti tos, tad katru akmeni uztver kā dzīvu būtni... Kad ņemu akmeni rokās, es jūtu savdabīgas trīsas – tā taču ir individualitāte. Un – patiesi – nav iespējams atrast divus vienādus akmeņus. Katram būs kāda atšķirīga iezīme – plankumiņš, dzīsliņa, plaisiņa, bedrīte, josliņa, krāsu pāreja... Nemaz jau nerunājot par raksturu.
Tāpēc tad, kad es veidoju izstrādājumu no akmeņiem, es vispirms iemīlos katrā no tiem atsevišķi un pēc tam – visā izstrādājumā. Un varbūt tāpēc es tik ļoti mīlu akmeņus ar individuālu dabisku zīmējumu, dabiskā formā, neapstrādātus akmeņus ar nelīdzenumiem. Jo tieši tādos es saskatu dabu un dzīvību.
Katrā akmenī es ar mīlestību ielieku daļiņu savas dvēseles. Katrs izstrādājums top ar domu (un individuālu pasūtījumu gadījumā – arī ar vārdiem) par to, lai akmeņi palīdzētu savam jaunajam saimniekam un sargātu viņu.
Tieši tāpēc es saviem izstrādājumiem iedalu karalisku ložu ar baldahīnu (nemaz nerunājot par pārējām karaliskajām ērtībām – personiskiem apartamentiem, kažokādām, zīdu un pamācību, ar kuras palīdzību tie spēs palīdzēt saimniekam), lai tie justos ērti un sadraudzētos cits ar citu pa ceļam pie jaunā saimnieka.
– Ko tu novēlētu "Orākuls" lasītājiem?
Atceries – tās arī ir dzīvas būtnes, tikai viņu laika tecējums ļoti atšķiras no mūsējā. Ir tādas baktērijas, kas dzīvo tikai pāris stundu vai pat minūšu, un šīm būtnēm tas ir vesels mūžs, bet akmeņi dzīvo tūkstošiem gadu... un mēs esam kaut kur pa vidu. Mēs palīdzam labajām baktērijām, lai tās nestu mums labumu, bet ļaunās iznīcinām...
Tāpēc – mīli akmeņus, un tie tev palīdzēs! Negaidi no tiem momentānu palīdzību un neceri, ka tie kaut ko izdarīs tavā vietā, bet zini – ja tu tos mīlēsi un cienīsi, tie tevi iedvesmos un palīdzēs sasniegt ilgoto.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
