Aicina vecākus pieteikt sociālajai rehabilitācijai bērnus ar īpašām vajadzībām

Kopumā katram bērnam no 2017. līdz 2022. gadam paredzēta iespēja bez maksas apmeklēt līdz pat četrus dažādus speciālistus, katru – līdz desmit reizēm. Savukārt bērna likumiskie pārstāvji vai audžuģimenes šajā laikā bez maksas varēs apmeklēt līdz diviem dažādiem speciālistiem, informē Labklājības ministrija.

Sociālā rehabilitācija ir pasākumu kopums, kas palīdz bērnam sadzīvot ar saviem veselības traucējumiem, tikt galā ar ikdienu un mācīties dzīvot sabiedrībā. Sociālo rehabilitāciju veic tādi speciālisti kā, piemēram, psihologs, logopēds, reitterapeits, hidroterapeits. Tāpat būtisks ir arī atbalsts vecākiem, piemēram, psihologa vai rehabilitologa pakalpojumi, fizioterapija, izglītojošās atbalsta grupas.

Pēc pieteikšanās beigām – sākot no 2016. gada novembra – katra bērna ģimenei izdevīgā laikā speciālisti (psihologs, fizioterapeits vai ergoterapeits un sociālais darbinieks) noteiks, kādus pakalpojumus bērnam būtu jāsaņem atbilstoši viņa vajadzībām. Izvērtēšana vidēji ilgs 2,5 līdz 3 stundas atkarībā no bērna spējām, turklāt šajā laikā ietverta arī saruna ar vecākiem, tādējādi bērns netiks pārāk noslogots.

Bezmaksas pakalpojumi būs pieejami 112 pašvaldībās, kas piedalās deinstitucionalizācijas procesā. Attiecīgi pagaidām šī iespēja saņemt Eiropas Savienības (ES) fondu apmaksātus pakalpojumus nav pieejama bērniem, kuri deklarēti Rīgas, Jūrmalas vai Valmieras pilsētā un Jaunjelgavas, Līvānu, Zilupes vai Ciblas novadā, jo šīs pašvaldības vēl nav izlēmušas procesam pievienoties. Par esošajiem pakalpojumiem, ko saviem iedzīvotājiem sniedz šīs pašvaldības, iespējams uzzināt, vēršoties pašvaldības sociālajā dienestā.

Bezmaksas sociālās rehabilitācijas pakalpojumi bērniem ar funkcionāliem traucējumiem tiek sniegti Labklājības ministrija vadītā deinstitucionalizācijas (DI) procesa īstenošanas gaitā katrā plānošanas reģionā.

Ar ES fondu finansējuma atbalstu DI procesa ietvaros tuvāko gadu laikā Latvijas pašvaldības varēs radīt plašu pakalpojumu klāstu, lai bērni, kas šobrīd dzīvo sociālās aprūpes centros, varētu augt ģimeniskā vidē un bērni ar funkcionāliem traucējumiem varētu saņemt sociālo rehabilitāciju savā pašvaldībā. Savukārt pieaugušie ar garīga rakstura traucējumiem atbilstoši savām iespējām un ar speciālistu atbalstu varēs izvēlēties dzīvot patstāvīgi un strādāt sev piemērotu darbu.