Pēdējos gados daudz tiek runāts, diskutēts, pieņemti jauni normatīvi akti un citi dokumenti, lai tikai bērniem skolās un bērnudārzos nodrošinātu vislabāko uzturu – lai tas būtu veselīgs, uzturvielām bagātīgs, pareizi sabalansēts – terminu ir gana daudz. Un tikpat bieži gan no vecākiem, gan pašiem bērniem var dzirdēt sūdzības, cik bezgaršīgs, pliekans ir ēdiens, ko skolēniem pasniedz skolu ēdnīcās.
Kādreiz to dēvēja par skolas kopgaldu. "Cālis" nolēma palūkoties, ko skolas bērniem pasniedza pusdienās kara laikā un kas ēdienkartē atrodams šodien. Pārlapojam 1944. gada izdevumu "Mana Māja" pirmo numuru un ieskatāmies kādas Rīgas skolas mājaslapā ievietotajā ēdienkartē.
Siltais azaids kara laika bērniem
Lai iespējami precīzāk atainotu "vakardienu un šodienu", par kara laika skolas bērnu ēdināšanu citējam daļu no "Mana Māja" publicētā raksta:
"Cilvēka organismam augšanai un attīstībai nepieciešamas dažādas vielas zināmos daudzumos. Visas šīs vielas augošam organismam jāpiegādā ar uzturu, kas ik dienas jāuzņem pietiekamā daudzumā.
Kritisks bērnu uztura jautājums ir skolēnu vecumā. Šai laikā bērnu organisms ir ļoti jutīgs un uzņēmīgs pret dažādiem ārējiem iespaidiem un infekcijām, kuru ietekmei bērni skolā visvairāk padoti. Labi, pareizi paēdis bērns būs veselīgāks nekā novārgušais vai arī nepareizi ēdušais. Pareizai skolas bērnu ēdināšanai liels atbalsts ir siltais azaids skolā. Ēdiens, ko bērni bauda skolā siltajā azaidā, ir laikā pasniegts papildinājums mājas uzturam.
Ar valdības atbalstu skolēnu ēdināšanai vienam kopgalda dalībniekam nedēļā izsniedz šādu produktu daudzumu: 40 g taukvielu (sviestu, gaļu), 0,5 kg kaulu, 30 g miltu, 100 g barības līdzekļu (dažādus putraimus, auzu pārslas, makaronus vai mannu), 30 g cukura, 60 g zirņu, ¼ l paniņu vai vājpiena, 1,5 kg kartupeļu, 300 g dažādu sakņu ziemai. Izsniedz arī dažas speciāldevas, kā: sīpolus, zivis, sieru.
Bez tam skolas pēc saviem ieskatiem šo raciju var papildināt, iegādājoties dārzeņus, augļus, ogas, sēnes u.c. nenormētos produktus. Sagādāt minētos produktus nav grūti. Daļu dārzeņu var izaudzēt skolu dārzos un zemes gabalos, piesaistot šim darbam pavasarī vecāko klašu skolēnus un vasarā skolu apkalpotājus. Arī ziedojumu veidā no skolēniem var lūgt dārzeņus siltajam azaidam.
Tāpat var sagādāt augu tējas, ogas, sēnes un citus vērtīgus papildinājumus. Protams, pie šī darba palīgā jānāk skolas saimniecei, kopgalda pārzinātājai, kā arī pārējiem skolas darbiniekiem, jo sagādātie produkti jāapstrādā – jāieskābē, jāiesāla vai citādi jāiekonservē. Pūles nebūs veltas, jo ārpus normas sagādātie produkti ievērojami papildinās siltā azaida uztura vērtību un uzlabos gatavoto ēdienu garšu.
Ēdieni jāgatavo no labiem un svaigiem produktiem. Pagatavotajiem ēdieniem jābūt viegli sagremojamiem un gardiem. Ēdienu garša jāpapildina, lietojot labas, veselīgas garšvielas, kā: sīpolus, selerijas, pētersīļus, puravus, dilles, tomātu biezeni un ogu sulas.
Tāpat ēdieniem jābūt pēc iespējas pilnvērtīgākiem, proti, jāsatur vajadzīgās uzturvielas, kā: olbaltumvielas, taukvielas, ogļūdeņi, minerālvielas un vitamīni. Gatavoto ēdienu pamatā jāņem kaulu buljonā vārītas biezās viras. Vērtīgākās viru piedevas būs dārzeņi un putraimi. Arī pākšaugu un miltu produktu viras gatavojamas ar sakņu piedevām. Ar gaļas piedevu, cik tās iznāk, var gatavot dārzeņu sautējumus, arī sviesta piedevu – sāļās un saldās biezputras. Arī biezputru uztura vērtību pavairos dārzeņu – kartupeļu, burkānu, spinātu u.c. piedeva. Garšas ziņā pārmaiņa būs, gatavojot jauktas biezputras, piemēram, putraimu un auzu pārslu biezputra būs garšīgāka nekā no pārslām vai griķiem vien gatavota. Ēdienos jāietur zināma dažādība, lai nesekotu vienu dienu pēc otras ļoti līdzīgi ēdieni, lai biezie ēdieni mainītos ar šķidrajiem.
Lūk, skolēnu ēdienkartes paraugs kara laikā!
Pirmā nedēļa
Pirmdiena: putraimu un auzu pārslu biezputra ar cukuru vai ievārījumu un tēja vai limonāde.
Otrdiena: sakņu vira.
Trešdiena: kartupeļi ar gaļas un burkānu mērci.
Ceturtdiena: makaronu un kartupeļu vira.
Piektdiena: sakņu sautējums un paniņas vai rūgušpiens.
Sestdiena: zirņu vira.
Otrā nedēļa
Pirmdiena: makaroni ar cukuru vai ievārījumu un tēja vai limonāde.
Otrdiena: kartupeļu putraimu vira.
Trešdiena: gaļas un sakņu sautējums.
Ceturtdiena: skābu kāpostu vira.
Piektdiena: sautēti kartupeļi un paniņas vai rūgušpiens.
Sestdiena: saldā vira ar mannu, auzu pārslu, klimpu, nūdeļu vai pašceptas maizītes piedevu.
Pēc apstākļiem ēdienus var papildināt ar zaļbarības veidā pasniegtām saknēm vai to salātiem.
Produktu uzglabāšana un porciju sadale
Kopgalda saimnieces pienākums rūpēties par apzinīgu produktu uzglabāšanu un pareizu ēdienu pagatavošanu. Ēdienu karti un gatavojamo ēdienu samērus kopgalda vadītāja pārrunā kopā ar saimnieci. Tāpat skolotāja dod norādījumus pareizai ēdienu gatavošanai. Saimniece ir atbildīga par to, lai produktus tā sagatavotu, ka gatavošanas laikā tie nezaudētu savas vērtīgās uzturvielas. Iepriekšējā dienā nomizoti kartupeļi jāuzglabā nevis ūdenī, bet pārklāti ar mitru drānu un jāsagriež īsi pirms likšanas katlā, kartupeļu un sakņu apvārāmo ūdeni nedrīkst izliet, tas jāizmanto mērču un viru gatavošanai, ja iespējams, kartupeļi jātvaiko, sviests ēdienam jāpieliek, kad tie gatavi, ogu sulas nav jāvāra.
Tāpat saimniece pārzina porciju sadalīšanu. Porcijās nebūtu vēlams izdalīt visu ēdienu, jo tādā gadījumā dažam bērnam porcija iznāks par lielu un citam nepietiks. Tādēļ, porcijas sadalot, pirmā deva jādod mazāka, lai pēc tās apēšanas varētu saņemt papildu porciju. Ēdieni jāgatavo tā, lai bērni būtu pilnīgi paēduši un nekas nepaliktu pāri. Ja tomēr gadās kāds atlikums, tas jāizmanto nākamajā dienā."
Mūsdienās – vairāki ēdieni vienā reizē un neapmierināti bērni
Protams, iespējams, nav īsti korekti salīdzināt kara laika iespējas un mūsdienas, bet "Cālis" nemaz to nemēģina. Vienkārši piedāvājam ielūkoties – toreiz un tagad. Un arī šodienas skolā ir gana daudz problēmu ar bērnu veselīgu pabarošanu, kura daudziem bērniem "neiet pie sirds". Dažādos līmeņos ik pa laikam tiek pieņemti jauni noteikumi, noteiktas uztura normas un ierobežojumi konkrētām pārtikas produktu grupām.
Par to visu plaši rakstīts, tādēļ šajā reizē bez komentāriem piedāvājam vien iepazīties ar parastas Rīgas skolas vienas nedēļas ēdienkarti.
Pirmdiena: vistas gaļas zupa ar dārzeņiem, malta cūkgaļa krējuma mērcē ar griķiem, svaigu kāpostu-gurķu salāti, ābolu-ķiršu dzēriens, rudzu maize.
Otrdiena: skābeņu zupa ar olu un krējumu, cūkgaļas kotlete ar kartupeļu biezeni, biešu salāti ar eļļu, sarkano jāņogu dzēriens, rudzu maize, auglis.
Trešdiena: frikadeļu zupa, veģetārais dārzeņu sautējums ar pupiņām, tēja ar cukuru, rudzu maize.
Ceturtdiena: makaroni ar gaļu un dārzeņiem, burkānu salāti ar saulespuķu sēklām, biezpiena masa ar ogu mērci, rudzu maize.
Piektdiena: borščs ar krējumu, cūkgaļas gulašs ar dārzeņiem ar vārītiem kartupeļiem, svaigu kāpostu un puravu salāti, ābolu-upeņu dzēriens, saldskābmaize.
Par to, kādi ir valsts izstrādātie uztura pamatprincipi bērniem vecumā līdz pat 18 gadiem, lasi šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
