Kā mazināt antibiotiku pielietojumu bērnu ārstēšanā – Latvija iesaistās plašā pētījumā  (1)

Pētījuma mērķis ir apzināt pēc iespējas vairāk bērnu – piecu gadu laikā visa projekta īstenošanas gaitā ap 60 tūkstošiem, kuri vēršas slimnīcās ar sūdzībām par drudzi. Iekļaujot pētījumā lielu daudzumu pacientu dažādu Eiropas valstu slimnīcās no slimnīcu neatliekamās palīdzības nodaļām, ārsti vēlas uzlabot un pilnveidot diagnostikas un ārstēšanas iespējas bērniem ar minēto simptomu. RSU pētījumu veiks sadarbībā Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu (BKUS).

Jaunais pētījums izmantos datus, kas jau iegūti, atklājot, ka bakteriālās saslimšanas var tikt identificētas, izmantojot noteiktus gēnu un proteīnu modeļus jeb paternus. Tā vietā, lai identificētu baktēriju, kas izraisījusi saslimšanu, pētnieki uzskata, ka bakteriālās infekciju slimības var tikt atpazītas, izmantojot gēnu un proteīnu paternus, kurus aktivizē bērnu imūnsistēma, reaģējot uz saslimšanu.

Pētījuma zinātniskā vadītāja Latvijā, RSU vadošā pētniece, Pediatrijas katedras docente un BKUS Bērnu vakcinācijas centra un Zinātnes un Izglītības daļas vadītāja, bērnu infektoloģe Dace Zavadska saka: "Es pati uzskatu, ka mēs – Latvija, Rīgas Stradiņa universitāte un Bērnu klīniskā universitātes slimnīca – esam un varam būt mūsdienīgi, pieredzējuši partneri tik būtiskos, plaša mēroga pētījumos. RSU un tās darbinieki daudz ir personīgi strādājuši un ieguldījuši, lai iekļautos šajā apritē, kā arī spējam izpildīt visus tos daudzos sarežģītos nosacījumus, lai iegūtu pētījuma partnera lomu."

"Latvijas bērniem un arī pieaugušajiem ir nepieciešami jaunā pētījuma rezultāti. Arī ārstiem tie ir svarīgi, lai rezultātā ar drudzi sirgstošā mazā pacienta aprūpe un ārstēšana būtu precīza, skaidra un efektīva," uzsver Zavadska.

Šobrīd bērniem ar drudzi, nonākot slimnīcā, no ārstu puses nav tūlītējas metodes, kā noteikt, vai bērna slimības cēlonis ir bakteriāla vai vīrusa slimība. Diagnoze tiek noteikta, izmantojot dažādas asins analīzes, un vērojot dinamikā, vai iekaisuma procesa attīstība ir vairāk raksturīga vīrusa infekcijai vai bakteriālai. Tas var prasīt līdz pat 48 stundu laiku. Taču baktēriju un vīrusu nošķiršana ir ļoti būtiska. Lai gan vīrusu izraisītās slimības ir daudz izplatītākas nekā baktēriju, taču tieši baktēriju izraisītās ir daudz bīstamākas, piemēram, tas var būt meningīts, pneimonija u.c. Tāpēc nereti bērnam ar drudzi tiek dotas antibiotikas pirms pat ir saņemti rezultāti par iespējamo cēloni.

Kāpēc tā notiek? Diemžēl šobrīd pašreizējās medicīnā atklātās metodes neļauj ārstiem ātri un ticami nošķirt bīstamās bakterialās infekcijas no triviālām vīrusu infekcijas slimībām. Līdz ar to daudzi bērni visā pasaulē ik dienu tiek pakļauti nevajadzīgām punkcijām, antibiotiku devām, asinsanalīžu testiem un rentgenoloģiskiem izmeklējumiem.

Antibiotikas ir bezspēcīgas pret vīrusiem, taču, tā kā nav drošu metožu, kā noteikt, vai tā ir vai nav bakteriāla saslimšana, lai novērstu tālākas bīstamākas sekas, tiek pielietota antibiotiku terapija, kas prasa arī daudz finanšu līdzekļu. Slimība pāriet ar vai bez antibiotiku tiešas darbības, taču tas var novest pie tā saucamās mikrobu rezistences, kad baktērijas kļūst nejūtīgas pret zālēm, un tam var būt arī letālas sekas.

Zavadska skaidro: "Lai uzlabotu drudža jeb febrilo pediatrisko pacientu veselības aprūpi Eiropas Savienībā, nepieciešams izvērtēt pielietotās izmeklēšanas un ārstniecības metodes, kā arī izstrādāt jaunu stratēģijas modeli, ietverot personalizētu pieeju bakteriālu un vīrusu izraisītu slimību atšķiršanā. Tāpēc projekta ietvaros paredzēts attīstīt sadarbību starp dažādu Eiropas valstu pētniekiem infektoloģijas, šūnu un molekulārās bioloģijas, kā arī sabiedrības veselības nozarēm. Šīs sadarbības rezultātā plānots identificēt jaunus bakteriālu un vīrusu infekciju diferencējošus faktorus, tajā skaitā transkriptomiskos un klīniski fenotipiskos marķierus, lai radītu viegli pielietojamas personalizētas izmeklēšanas metodes ikdienas praksei."

"Šī pētījuma ietvaros tiks izzināta bērnu imūnās sistēmas spēja atbildēt uz infekciju. Pētījuma gaitā paredzēts radīt vienkāršus diagnostiskos testus, ar kuriem varētu noteikt, vai drudža iemesls bērnam ir baktēriju vai vīrusu ierosināta infekcija, vai, iespējams, augstas temperatūras iemesls ir pavisam cits. Tas ļautu bērniem ar drudzi agrīni uzsākt vispiemērotāko ārstēšanu," uzsver ārste.

Mērķi tiks īstenoti caur koordinētu vairāku Eiropas un Rietumāfrikas valstu pētniecības centru sadarbību. Starptautiskais klīnisko bāžu centrs nodrošinās izpētei paredzētās pacientu kohortas dažādām pētījuma sadaļām. Piecu gadu laikā starptautiskā komanda plāno pētījumā apsekot ap 60 000 bērnu, kas nonāks Eiropas un Rietumāfrikas slimnīcās ar drudzi. Pētījumu vada Londonas Imperiālā Koledža (Lielbritānija) un to veiks ārstu-pētnieku komandas no Lielbritānijas, Nīderlandes, Spānijas, Francijas, Vācijas, Šveices, Zviedrijas, Austrijas, Singapūras, Grieķijas, Slovēnijas, Latvijas un Gambijas.

RSU kā pilntiesīgs partneris piedalās ES atbalstītā un finansētā projekta "Apvārsmis 2020" ietvaros notiekošā pētījumā PERFORM (Personalised Risk Assessment in Febrile Illness to Optimise Real-life Management across the European Union (PERFORM) – Personalizēts risku novērtējums saslimšanām ar drudzi, ar mērķi optimizēt to ārstēšanu Eiropas Savienībā).

Projekta kopējās izmaksas ir 18,46 miljoni eiro, no kura RSU budžets – 299 375 eiro.