Kāpēc ir tik svarīgi nedomāt sliktu par citiem  (2)

Jo vairāk mūsos ir egoisma un nenovīdības, jo grūtāk domāt par kādu kaut ko labu. Mums jāmācās nevienu nekritizēt. Tas, kurš kritizē mūs, atdod mums savu labo karmu un paņem mūsu slikto. Tieši tāpēc vienmēr ir uzskatīts, ka ir labi, ja mūs kritizē.

Domas nosaka runu, tādēļ svarīgi nedomāt sliktu. Jo vairāk haotisku domu mūsu galvās, jo vairāk tās atspoguļojas valodā un jo nesakarīgāka ir runa. Kas skaidri domā, arī skaidri runā.

Kā runa strādā ar mūsu karmu? "Mahābhāratā" ir teikts: ja esi kaut ko ieplānojis, nevienam par to nesaki. Tikko esi to pateicis, par 80% mazinās iespeja, ka tas notiks – īpaši, ja padalījies ar skauģi. Kādēļ ļaudis, kas maz runā, vairāk sasniedz? Viņi netērē savu enerģiju.

Otrs aspekts – ja kādam esam izdarījuši kaut ko labu un ar to palielījušies citiem, šajā mirklī mēs zaudējam pozitīvo karmu, ko nopelnījām ar savu rīcību. Lielībnieki reti kaut ko sasniedz. Tādēļ nekad nelielies ar saviem sasniegumiem un labajiem darbiem, jo tā mēs zaudējam visus nopelnītos plusiņus.

Vēl viens aspekts – iemācīties pieņemt kritiku. Viena no prāta īpašībām ir spēja attaisnot sevi jebkurā situācijā. Jo zemāks cilvēka līmenis, jo vairāk attaisnojumu no viņa dzirdēsi. Viena no augsti attīstītas personības īpašībām ir spēja mierīgi uzklausīt kritiku, kas pret viņu vērsta. Arī sīkumos šis likums strādā. Savu karmu vari sabojāt arī ar asu uzbrēcienu veikala pārdevējai vai niknām emocijām pamatota sīka aizrādījuma gadījumā.

Pirmais likums – pirms pateikt kaut ko asu, noskaiti līdz 10. Ja atbildēsi pēc nelielas pauzes, liekās emocijas būs noplakušas un atbilde būs krietni saprātīgāka, jo pirmais, kas nāk prātā, dzirdot kritiku vai bāršanos, ir vēlēšanās taisnoties un atbildēt asi. Kamēr naids un dusmas ietekmē runu, sekas var būt bēdīgas.

Otrais likums – nekrīti galējībās. Ja esi ekstraverts, nemēģini būt mēms ka zivs, tas var tikai kaitēt. Ja tev no dabas daudz jārunā, runā tā, lai apkārtējie no tā gūtu labumu. Tādēļ esi atvērts un labvēlīgs un, galvenais, dzīvo uzmanīgi.

Ja augsti garīgam cilvēkam kāds par kādu stāsta kaut ko sliktu vai pats to redz vai dzird, viņam var kļūt pat fiziski slikti. Tādi cilvēki taisnību saka patīkamiem vārdiem, apzināti izrunājot katru vārdu, un katrs vārds nes harmoniju. Runā var būt daudz nevainīga humora, bieži vien arī par sevi. Šādi ļaudis parasti ir veseli un laimīgi.

Kaislīgi ļaudis ir ļoti jūtīgi pret kritiku. Viņi ar baudu var stundām ilgi runāt par tēmām, kas saistītas ar seksu, naudu, ekonomiku, politiku, stāstīt par labo sevi un indīgi aprunāt kādu citu. Runā viņi parasti ātri, joki ir pajēli, bieži "zem jostas vietas". Sarunas sākumā viņi jūt pacēlumu, bet vēlāk – tukšumu un riebumu. Jo augstāks apziņas līmenis, jo izteiktāka ir šī sajūta. Tāds runas veids ved uz degradāciju visos līmeņos.

Nekulturālu cilvēku runa ir apvainojumu, pretenziju, nosodījumu, draudu un necenzētu vārdu pilna. Kad šāds cilvēks atver muti, rodas sajūta, ka telpa sak nelāgi ost. Ja šādam cilvēkam par kādu saka kaut ko labu, viņš var saslimt. Šādi cilvēki, apzināti vai neapzināti, paši provocē citus, cenšoties izraisīt dusmu, aizvainojuma un nepatikas enerģiju, jo ir noskaņoti uz šāda viļņa un no šādām emocijam barojas. Viņi izmanto "melno" humoru, kas pilns prieka par citu nelaimi. Tādus Visums ārstē ar smagiem likteņa triecieniem un slimībām. Viņiem ātri attīstās psihiskas saslimšanas. Šādu cilvēku tuvumā nav vēlams atrasties, kur nu vēl ar viņiem kontaktēties.

Reti sastopami cilvēki, kas pastāvīgi atrastos tikai vienā līmenī. Biežāk sastopami jauktie tipi, cilvēki var ātri mainīties. Tas ir ļoti atkarīgs no vairākiem faktoriem:

Nedēļas beigās vari veikt testu – kāda runa dominējusi nedēļas laikā. Ja labsirdīgā, tad viegli pamanīsi, kā dzīvē ienāk harmonija un laime. Ja kaislīgā vai, īpaši, nekulturālā, tad slimība, depresija un neveiksmes būs tikai dabisks iznākums.

Vēl viens svarīgs noteikums – atbrīvoties no pretenzijām. Pirmais solis uz mīlestību ir pateicība. Pamatā visi slēptā vai atklātā veidā izsaka pretenzijas, dažkārt pat to neapzinoties. Tiklīdz mums parādās pretenzijas, tiek bloķēts mūsu sirds centrs. Biežākās pretenzijas ir pret likteni un apkārtējiem, neapmierinātība ar sevi un pasauli. Tās parādās vispirms domās, tonī, saskarsmes veidā un attieksmē pret dzīvi. Katra situācija mums tiek dota, lai mēs strādātu ar sevi. Jo mazāk harmoniski esam, jo saspringtāki, jo smagākas mācības saņemsim. Tiklīdz sākam situāciju pieņemt, sākas atslābums, un situācija viegli atrisinās.

Ājurvēda saka, ka mēs nevaram atbrīvoties no slimībām, ja tās nepieņemam. Tas ir pirmais solis ceļā uz atveseļošanos un problēmu atrisināšanu – iekšēji pieņemot tās, bet ārēji pieliekot visus spēkus, lai tās atrisinātu. Ja mēs nepieņemam situāciju, vairāk nekā 90% mūsu enerģijas tiek tērēts pārdzīvojumiem. Mūsu organisms var tikt galā ar jebkuru slimību. Un mēs varam tikt galā ar jebkuru situāciju un iziet no tās kā uzvarētāji. Dievs nedod pārbaudījumus, ko nevaram izturēt. Pretenziju vietā mums jājūt pateicība, jo pretenzijas ir pirmais solis pretī slimībām un nelaimēm.

Jebkurām mūsu pretenzijām ir destruktīvs raksturs, tās atņem mūsu enerģiju un aizver mūsu sirdis. Patiesa samierināšanās ir jebkuras situācijas pieņemšana. Ieteicams pēc iespējas biežāk atkārtot frāzi "Pār visu – Dieva mīlestība". Pētījumos cilvēkiem, kas šo frāzi atkārtoja, mainījās sejas izteiksme, viņi kļuva maigāki, izzuda žņaudzošas sajūtas ķermenī un viņi kopumā kļuva veselāki un laimīgāki. Ja mūsu zemapziņa būs noskaņota uz pieņemšanu un Augstākās Varas saskatīšanu it visā, tas ātri mūs vedīs pretī pilnībai.