Bērnudārzu vadītājas: ne visi bērni var sākt skolas gaitas no sešu gadu vecuma  (1)

"Domāju, ka tas jāatstāj vecāku ziņā kā brīvas izvēles jautājums. Bet, ja tomēr ar likumu grib uzspiest, ka visiem jāiet skolā no sešu gadu vecuma, tad vismaz būtu jādod vecākiem izvēles iespējas, vai sešgadīgo bērnu apmācību apgūt pirmsskolas iestādē vai skolā, jo skolās lielākoties nav iespējams bērniem nodrošināt dienas gaitu rotaļdarbību vidē, kur zināšanu, prasmju un attieksmju apguves darbs mijas ar organizētu brīvā laika pavadīšanu un atpūtu visas dienas garumā," bilda Āboltiņa.

Alūksnes pirmsskolas izglītības iestādes "Cālis" vadītāja Agita Pakalniete uzskata, ja skola var nodrošināt bērnudārza dienas režīmu, rotaļnodarbības, atpūtas laiku bērniem, lai nav dzirdams skolas zvans, pieskatīšanu no pulksten 7 līdz 18, jo vecāki strādā, ēdināšanu trīs reizes dienā un higiēnas prasību nodrošināšanu (piemēram, iet līdzi uz tualeti), tad bērni var iet skolā no sešu gadu vecuma. Tikai, vai nepieciešams bērnudārzu pārcelt uz skolu, ja jau pašlaik vecāki, kuri vēlas, var sūtīt savus bērnus uz pirmsskolas grupām, kuras ir skolās.

"Vēl būtisks aspekts ir skolotāji – ja skolotājs prot labi mācīt 1. klases skolēnus, tas nenozīmē, ka viņš var un prot rotaļāties kopā ar sešgadnieku, bet nosēdēt un koncentrēties skolas solā sešgadnieks nespēj," uzskata Pakalniete.

Pirmsskolas izglītības iestāde "Cālis" ir iestāde, kurā mācās bērni ar logopēdiskām un fiziskām problēmām – ir bērni, kuri pat astoņos gados aiziet uz skolu un ne jau tāpēc, ka bērnudārzā slikti strādā, bet gan tāpēc, ka tad viņi ir gatavi sākt skolas gaitas – ir sasnieguši to attīstības līmeni, kad spēj koncentrēties mācību darbam, ir fiziski un garīgi gatavi un viņu dzīves kvalitāte būs laba un ļoti laba.

"Ja šie bērni sāktu skolas gaitas kaut vai septiņu gadu vecumā - viņi būtu nesekmīgie, netiktu līdzi mācībās un, kas to zina, kā viņu dzīve veidotos tālāk," uzskata Pakalniete. "Vienreiz jau bija šis eksperiments ar sešgadīgajiem bērniem, vai tad secinājumi netika izdarīti? Cik man zināms – viņi nesaka, ka ir priecīgi par to, ka bija jāsāk ātrāk iet uz skolu, bērnība ir tik īsa, darba mūžs tik garš. Vai tiešām nāks atpakaļ tie laiki, kad bērnam bērnības nav nemaz?" Viņa uzskata, ka sliktākajā gadījumā būtu atbalstāma iecere mācīties bērnudārzā kā pirmajā klasē.

"Ja ir runa par to, ka nevaram atļauties turēt jauniešus skolas solā līdz 19 gadu vecumam, varbūt būtu labāk pārņemt Polijas pieredzi, kur nav tīras vidusskolas izglītības, bet gan katra vidējā izglītība tiek iegūta kopā ar kādu profesiju, ja pēc tam skolēns nevēlas tajā strādāt, var mācīties par ko citu, bet profesija viņam, sasniedzot 19 gadus, jau ir," bilst Pakalniete.

Arī Alūksnes pirmsskolas izglītības iestādes "Pienenīte" vadītājas vietas izpildītāja Dace Gailāne atzīst, ka ir bijuši gadījumi, kad bērns prot tekoši lasīt, teicami prot rēķināt, bet emocionāli nav gatavs, nogurst no spriedzes, ko rada iekšējais diskomforts un jau drīz vien pazūd motivācija mācīties un apgūt ko jaunu.

"Par šo jautājumu, pašreiz notiek diskusijas, bet vai ministrija ir padomājusi par sekām, kādas varētu būt pāragrai bērna sūtīšanai uz skolu. Kur paliek Maslova teorija? Kur paliek psihologu atzinumi, daudzu gadu izpēte? Tas nozīmē, ka tas, ko mēs esam visi augstskolā apguvuši saistībā ar bērna attīstību, ir aplama teorija?" uztraucas Gailāne.

Viņa uzskata, ka tie kaitējumi, kas var tikt nodarīti, ja bērns vēl nav gatavs skolai, ir uzvedības problēmas, nespēja koncentrēties, sliktas sekmes, nevēlēšanās doties uz skolu, noslēgtība, motivācijas zudums, citu traucēšana mācību stundu laikā, dusmas utt.

"Cits jautājums, ja bērns paliek bērnudārza vidē un sagatavošanas grupas bērniem (sešgadniekiem) jau skaitās kā 1. klase, bet tad arī ir jāpārskata mācību programmas. Manuprāt, vispār netiek domāts par bērniem, bet gan par valsts ienākumiem, lai ātrāk saražotu nodokļu maksātājus. Pēc jaunā modeļa bērns nevar iegūt, bet tikai zaudēt," uzskata Gailāne.

Jau vēstīts, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) iesniegusi izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus Vispārējās izglītības likumā, tajos paredzot obligātās pamatizglītības apguves sākšanu no sešu gadu vecuma, vienlaikus saglabājot tiesiski legālu iespēju pamatotas nepieciešamības gadījumā to sākt arī gadu vēlāk. Minētās izmaiņas spēkā varētu stāties 2018. gada 1. jūlijā.

IZM uzsver, ka plānotais 1. klasē apgūstamais mācību saturs un metodika ir atbilstoši pašreizējās obligātajās pirmsskolas izglītības programmās bērniem sešu gadu vecumā apgūstamajam, un netiek paredzēts, ka sešus gadus vecajiem bērniem būs jāapgūst tas, ko pašlaik mācās septiņus gadus vecie bērni.

IZM skaidro, ka pamatizglītības apguvi bērns sāks sešu gadu vecumā tajā izglītības iestādē (pirmskolā vai skolā), kur apgūta pirmsskolas obligātā izglītība, vai arī skolā, kura piedāvā pirmsskolas izglītības programmas, bet nodrošina vecumposmam atbilstošus apstākļus sešgadīgo bērnu mācībām.