Deviņas labas lietas, ko ģimenei māca mājdzīvnieki

Bet, izsakot visus šos "pret", bieži vien vecāki neaizdomājas par to, ka kaķītis vai sunītis var bērniem, un ne tikai atvasēm, iemācīt ļoti svarīgas lietas, bez kurām nav iespējams iedomāties laimīgu dzīvi! Psiholoģe Natālija Reutova "Parents" atklāj deviņas lietas, ko tev un taviem bērniem noteikti iemācīs mājdzīvnieks.

Kad tev uz rokām sēž mazs kaķēns – ir praktiski neiespējami palikt vienaldzīgam. Mēs kļūstam mīļāki, mums gribās viņu paglaudīt un sirdī mostas maigas un labsirdīgas jūtas. Kaķēns pieglaužas mums klāt, murrā. Tādos brīžos pat visskarbākajā vīrietī sirdī kaut kas atmostas, ko gan vēl runāt par bērniem.

Dzīvnieki neprot melot, izlikties, noslēpt savu attieksmi. Viss, ko tie jūt, ir redzams ārējā tēlā: skatienā, pozā. Ja tu viņu būsi aizskāris, piemēram, uzkliedzis – uzreiz varēs redzēt viņa apbēdināto skatienu vai bailes. Bet tad, kad viņu paglaudīsi vai pasauksi mīļā balss tonī – un, lūk, viņš jau uz tevi skatās ar cerību, apbrīnu un dievināšanu. Mēs, cilvēki, bieži vien slēpjam to, ko jūtam, uzliekam maskas, izvēloties ierobežot emocionālos impulsus. Prasmi būt patiesam – to mēs patiesi varam mācīties no dzīvniekiem.

Suns – uzticams draugs, jau tāda sen apvazāta frāze, bet tās tas dzīvē tiešām ir. Suns, atšķirībā no "saprātīgā cilvēka", nenodos un nepametīs, nenomainīs tevi pret citu saimnieku. Dzīvniekiem ir svarīgi, lai tieši jūs, viņa mīļie ģimenes locekļi, būtu blakus.

Mēs esam atbildīgi par tiem, ko esam pieradinājuši, vai ne? Mēs mācāmies rūpēties par tiem, kas to sagaida, mēs mācāmies būt uzmanīgi. Protams, dažreiz slinkums ņem virsroku: mums negribas iziet ar suni pastaigāties, nomainīt smiltiņas kaķu kastē jeb tualetē, uzlikt uz šķīvīša ēdienu… Bet izpratne par to, ka bez mums to neviens cits neizdarīs un ja mēs to nepaveiksim, dzīvnieciņš jutīsies slikti, piespiež mūs pārslēgt uzmanību uz lietām, kas attiecas uz mūsu "mazajiem brālīšiem".

Pavēro sunīti vai kaķīti. Viņiem dienas režīmā viss ir skaidrs: ēdiens, tualete, mazgāšanās, miegs, spēles. Viņi visu dara kārtīgi, nesteidzoties, baudot procesu. Ja dzīvnieks vēlas gulēt – viņš to arī dara. Ja grib ēst - ēd. Cik gan bieži ir tā, ka mēs gribam gulēt, bet neguļam, jo nav pabeigti kaut kādi darbi. Gribam ēst, bet neēdam – jāseko savai figūrai. Bet varbūt ir vērts kaut vai dažus "vajag" aizstāt ar "gribu"? Vai patiešām tas nav iespējams? Velti uzmanību ne tikai darbiem un rūpēm, bet arī savām vēlmēm un vajadzībām.

Tev ir suns? Tad ir jāstaigā (bet vislabāk vairākas reizes dienā)! Svaigs gaiss, aktīva kustēšanās vai vismaz iešana – tas viss tagad notiek ar tevi. Rezultātā tu dienu sāksi ar fiziskām aktivitātēm un arī tieši tāpat to pabeigsi. Mūsdienās daudziem ir sēdoša ikdiena (bieži vien pat jau no bērnības). Suņa ienākšana mājās piespiedīs tevi atmest kaitīgos ieradumus un kļūt par daudz aktīvāku cilvēku, protams, tajā iesaistot arī pārējos ģimenes locekļus. Turklāt pēc šādām fiziskām aktivitātēm tu jutīsi ne tikai spēku pieplūdumu, bet arī gūsi labu noskaņojumu, ko būsi pavadījis kopā ar četrkājaino draugu.

Tu atnāci no darba dusmīgs un satraukts, bet varbūt bēdīgs un noguris? Dzīvnieks visu jūt. Viņi var vai nu paiet maliņā, lai nejauktos tev pa kājām, kamēr neesi atguvis normālu garastāvokli, vai arī nākt tev palīgā, pienākot un pieglaužoties. Tā ir kā zīme, ka "es tevi atbalstu". Dažreiz domā: "Jā, redz, tiesa, viņš visu saprot, tikai pateikt nemāk". Mēs bieži izrādām vienaldzību pret tuvākajiem, nepamanot viņu garastāvokļa izmaiņas, vairāk reaģējam uz personīgā kuņģa dotajiem signāliem, nekā uz bērna vai partnera emocionālajiem signāliem. Tad kāpēc šo prasmi nemācīties tieši no suņa?!

Kopš agrīnas bērnības mēs vienmēr kaut ko gribam: glāzi sulas, konfekti, mašīnīti, jaunas kurpes, spēļu konsoli, datoru, jaudīgu spēkratu, privātmāju… Protams, gribēt nav kaitīgi, taču dažreiz mēs vēlamies izteiktas pārmērības. Dzīvnieki priecājas par pašām vienkāršākajām lietām: ēdienu, maigo skatienu vai žestu, iespēju iziet pastaigāties. Izrādās, cik gan maz nepieciešams pilnai laimei!

Dzīvnieki pieņem mūsu draudzību un kā atbildi dāvā mums beznosacījumu mīlestību. Vienkārši tāpat – par to, ka mēs esam (starp citu, tieši tāpat kā bērni). Mēs atnākam mājās, viņi mūs sagaida, visādi izrādot savu mīlestību. Vētrainās emocijas redzamas viņu skatienā un lūdzošajās acīs. Tevi mīl "vienkārši tāpat". Bet par ko mēs viens otru mīlam, cilvēk?