Veiksme biznesā un sadzīvē ir mūsu mijiedarbības ar apkārtējo pasauli rezultāts. Lielu daļu no šīs mijiedarbības veido mums apkārt esošie cilvēki. Lielākā daļa veiksmīgu ļaužu apzinās, ka attiecībā pret savu personisko veiksmi pārējos cilvēkus var sadalīt divās pamatgrupās: tie, kas veiksmi atnes, un tie, kas veiksmi aiznes. To zina daudzi, kas par sevi var pateikt – esmu dzimis zem laimīgas zvaigznes. Šajā sērijas "Veiksmes formulas" rakstā parunāsim par veiksmi aiznesošajiem.
Ne vienam vien uzņēmējam ir gadījies tā: tu aizej pie bagātāka biznesmeņa ar pamatotu, peļņu nesošu biznesa plānu. Uzņēmējdarbības nozare ir perspektīva. Tā atbilst arī bagātā cilvēka interesēm. Tu esi labi ģērbies, pārliecinoši proti runāt un aizstāvēt savu projektu. Bet bagātais cilvēks tev atsaka. Un ne jau tādēļ, ka vēlas tevi apkrāpt vai nozagt tavu biznesa ideju. Labākā gadījumā viņš vienkārši, bez kādas motivācijas, tev laipni atsaka. Jo ir atpazinis tevī veiksmi aiznesošu cilvēku (turpmāk tekstā – "VA"). Sliktākā gadījumā, nevēlēdamies tevi apvainot, "novelk laiku". Pēc tam atrod it kā no citiem atkarīgu atteikšanas iemeslu.
Rezultāts ir tad, ja apziņa un zemapziņa ir vienisprātis par mērķi
"Veiksmes aiznešana" ir individuāla īpašība, kas cieši saistīta ar tā saukto kolektīvo saprātu un neredzamās pasaules līmenī veido veselas neveiksmju virknes, cilpas un atvarus. No neveiksmju atvara tikt ārā ir ļoti grūti.
Lai netrāpītos neveiksmes atvaros un veiksmi aiznesošu cilvēku ietekmē, ir nepieciešams saprast veiksmes mehānismu, kuram VA, bieži paši to nesaprotot, liek sprunguļus riteņos.
Atkārtošos – jābūt pilnīgai saprāta un zemapziņas saderībai. Pilnīgai!
Ja zemapziņas līmenī tu kaut nedaudz šaubies, neesi pārliecināts, pilnībā neizjūti mērķi, tad, sperot soli tuvāk savam mērķim, tu kaut vai par ceturtdaļsoli, bet atkāpies atpakaļ. Ja zemapziņas līmenī nešaubies, esi pārliecināts, pilnībā izjūti mērķi, bet ar prātu bremzē, tad (atkal jau – pats to neapjēdzot) tu steidzies pa priekšu – kaut par ceturtdaļsoli.
Parasti cilvēks šo zemapziņas un apziņas "soļu garuma" nesaskaņu neizjūt. Jo ne visi vispār zina, kas ir zemapziņa, bet tie, kuri varbūt arī zina un sajutīs šo disonansi, pateiks – nu un tad? Ātrāk vai lēnāk, bet tak uz priekšu tieku! Taču tā ir ilūzija un sevis mierināšana. Jo rezultāts ir atkarīgs no tavas iekšējās saskaņas ar neredzamo pasauli.
Gribi pārbaudīt, cik tāds mierinājums aplams? Pamēģini kāpt pa kāpnēm, sperot vai nu nedaudz (par 1/4) lielākus vai mazākus soļus, nekā nepieciešams, lai trāpītu precīzi uz pakāpiena... Domāju, pēc šā eksperimenta sapratīsi salīdzinājumu ar neveiksmju virkni, kura droši vien arī tevi kādreiz ir piemeklējusi.
Kas ir šie veiksmi aiznesošie, ko apzināti vai neapzināti atpazīst veiksmīgie?
VA "ielien, iefiltrējas" upura zemapziņas mehānisma darbībā. Viņu destruktīvās darbības lielākoties nav apzinātas – parasti tās ir instinktīvas. No šīs destrukcijas viņi paši visbiežāk neko taustāmu negūst – ja nu vienīgi īslaicīgu sajūtu, ka paši nav vientuļi un ir kādam (savam upurim) vajadzīgi. Pret upuri VA parasti nav naidīgi vai agresīvi noskaņoti! Bet, pat ja tas tā ir, tas tiek rūpīgi slēpts VA freidisma dziļumos un lielākoties neatspoguļojas VA uzvedībā.
Vai apvainoties uz veiksmes aiznesējiem? Nevajag. Viņu darbības nav tīšas. Var arī būt, ka tās ir īslaicīgas vai lokālas, attiecināmas tikai uz kādu konkrētu tavu mērķi. Tomēr labāk šādus cilvēkus atpazīt un laikus atbīdīt no saviem plāniem.
Kā izpaužas VA destruktīvās darbības? Cilvēki savā starpā mijiedarbojas gan apziņas, gan zemapziņas līmenī. Turklāt tieši zemapziņas līmenī notiek dziļa un stipra mijiedarbība sajūtu un to mazāko nianšu jomā.
Mijiedarbība ar VA tavā zemapziņā iefiltrē emocionālu disonansi, un tāda "invāzija" ir pilnīgi pietiekama, lai tu nokļūtu "neveiksmju atvarā" – sāktu klupt un krist, kāpjot pa dzīves mērķu un problēmu "pakāpieniem", pat daudzu gadu garumā.
Bet tādi klupieni un kritieni var notikt, ja tu uztver VA kā līdzvērtīgu sev. Saskaņā ar bioloģisko, nevis sociālo skalu. Ja tu uzskati, ka "šis nav bīstams".
Vai veiksmes aiznesējs ir tavs ienaidnieks vai draugs?
Pret VA tu vari izjust gan mīlestību, gan naidu. Bieži šis cilvēks ir tieši tavs draugs. Tāds, kuru tu esi "ielaidis savā dvēselē", uzņēmis kā "savu cilvēku". Tu dalies ar viņu savos emocionālajos pārdzīvojumos, notikumos un panākumos, stāsti savus nākotnes plānus un apspried tālāko darbību lietderību. Sociālajā vidē to sauc par "īstu draudzību". Skarbi vārdi un apgalvojums, bet, diemžēl, – fakts.
Taču nevajag nokārt degunu. Īsti draugi ir iespējami un pat tīri cilvēciski vajadzīgi. Kā jaunus draugus izvēlēties vai kā jau esošos "labot" – par to citā šīs sērijas rakstā.
Parunāsim par VA, kurš faktiski tev nav draugs, bet ir pat ienaidnieks.
Pirmais variants: ja apkārtējās pasaules subjekts (tavs ienaidnieks) ir, piemēram, tavs ideoloģiskais oponents. Viņš tev ir pretīgs savos uzskatos un darbībās un pret tādiem kā tu izrāda klaju nepatiku vai pat agresiju. Tomēr šis ienaidnieks tevi personīgi neaizskar. Ja jūsu starpā nenotiek tieša emociju apmaiņa vai arī ja tādas mijiedarbības laikā tu uz viņa uzbrukumiem nereaģē emocionāli, tad šis ienaidnieks nevar kļūt par tavu veiksmi aiznesošo. Ienaidnieks tādēļ arī ir ienaidnieks, lai tu no viņa neņemtu pat emocijas!
Ja uz tāda cilvēka "uzbraucieniem" tu reaģē emocionāli un izrādi savas dusmas un neapmierinātību, tad šis cilvēks kļūst par tavu VA.
Otrais variants: var būt arī, ka VA nav tavs ienaidnieks. Viņš vienkārši ir pretēju uzskatu cilvēks, kurš var nesaprast tavus mērķus un centienus, neatbalstīt tos, būt skeptisks pret tavām cerībām. Pats personīgi VA var būt nīgrs, emocionāli nelīdzsvarots, skaudīgs. Bet pret tevi kā cilvēku VA ir draudzīgs. Un arī tu pret viņu kā pret cilvēku esi draudzīgs. No sērijas – labs, bet galīgi nepareizs cilvēks.
Ar tādu labāk tikai parunāt, bet lietas kopā bīdīt nevajag. Tomēr arī "tikai parunāšanās" laikā notiek emocionāla mijiedarbība, un tava zemapziņa atveras destruktīva negatīva iefiltrēšanai. Iemesls? Tevi ar VA kaut kas vieno vai tevi viņā kaut kas saista. Jūs var vienot vienāda dzīves situācija. Bet varbūt VA piemīt kāda rakstura īpašība, kuru tu cieni. Vai fiziskās dotības, kuras emocionāli tev nav vienaldzīgas.
Kādēļ veiksmes aiznesējs tā izrīkojas ar tevi?
Nekā krimināla te nav.
VA vienkārši sajūt diskomfortu (daudzreiz arī ne naidu vai skaudību) no kaut kā laba tevī vai saistībā ar tevi.
Pats VA uzskata sevi par līdzvērtīgu tev un varbūt pat nedaudz pārāku par tevi. Rezultātā viņa zemapziņā rodas šis diskomforts un sākas iedarbība uz tavu zemapziņu (pakārtoti – arī uz saprātu).
Pieņemsim, ka tev ir priecīga oma, tu esi apmierināts ar notikumu gaitu, sasniegtajiem mērķiem, bet VA jūtas citādi. Varbūt viņa veiksmes bilance arī ir tikpat pozitīva, bet viņa sirdi tas nesilda...
Cilvēks, kurš ir VA, nevar neviltoti priecāties par drauga panākumiem. Pat, ja viņš pauž prieku, savas zemapziņas dziļumos VA ir bēdīgs.
Jāakcentē, ka ne visi, kam iet sliktāk nekā tev, kļūst par tavas veiksmes "vampīriem". Vēl nepieciešams, lai sirds dziļumos cilvēks tavus panākumus izjustu kā savu sakāvi. Ja visi negatīvie saskaitāmie ir vienkopus, viss notiek pēc tālāk aprakstītās shēmas.
Tu un VA esat līdzīgā sociālā statusā un līdzīgi situēti.
Tev veiksmes ir vairāk nekā VA, un viņam ir diskomforts. Un nav svarīgi, vai tev tiešām šīs veiksmes ir vairāk vai tā uzskata tikai pats VA (viņa apziņa vai zemapziņa). Kur lai viņš meklē izeju no vientulības, "pelnītā nesaņemšanas", sevis nerealizēšanas sajūtas?... Ļoti vienkārši:
- VA atliek izvērtēt esošo situāciju "pa savam"– tā, lai neiznīcinātu savu pašvērtējumu un neaizskartu tevi...
- ...un padalīties savos secinājumos ar tevi.
- Tu nekritiski uztver VA teikto, "atveries"...
- ...un iebīdi svešas, priekš sevis destruktīvas emocijas un sajūtas savu mērķu un sadzīves ieceru "biznesa plānā".
- Tu nonāc uz "kāpnēm", kuru pakāpieni, "nezin kādēļ" nesakrīt ar tava soļu izmēru.
- ... un nesaproti, kādēļ tev tā neveicas.
Turpinājums sekos!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
